Kazaņas samits ir lielākā šāda veida tikšanās Krievijā, kopš Kremlis pavēlēja ievest karaspēku Ukrainā. Samits notiek laikā, kad Putins cenšas demonstrēt, ka Rietumu mēģinājumi izolēt Maskavu divarpus gadus ilgās ofensīvas laikā ir bijuši neveiksmīgi. Proti, norādot, ka Krievija ne tikai nav izolēta, bet arī to, ka tai ir ne mazums partneru.
Kremlis šo sanāksmi jau nodēvējis par diplomātisku triumfu, kas palīdzēs izveidot aliansi, lai izaicinātu "Rietumu hegemoniju".
Piedalīsies arī Ķīnas un Indijas līderi
Rietumi tikmēr uzskata, ka Krievija izmanto šo grupu, lai paplašinātu savu ietekmi un popularizētu savu versiju par iebrukumu Ukrainā.
Ukrainas kara kontekstā Putinam ir svarīgas tikšanas ar dažādu valstu līderiem, lai stiprinātu dažāda veida sadarbību ar šīm valstīm, kas savukārt palīdzētu viņa valstij karā Ukrainā.
Plānots, ka Krievijā ieradīsies gan Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, gan Indijas premjerministrs Narendra Modi, gan Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Taču īpašu uzmanību, vai, precīzāk, kritiku no Ukrainas partneru puses varētu izpelnīties kāda cita viesa ierašanās, proti, uz Kazaņu dosies arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Tā būs pirmā ANO vadītāja vizīte Krievijā vairāk nekā divu gadu laikā.
BRICS bloks tiecas paplašināties
Putinam samita laikā būs divpusējas tikšanās ar lielāko daļu klātesošo valstu līderu un ceturtdien, samita pēdējā dienā, Putins tiksies arī ar Gutērrešu. Abi pārrunāšot karu Ukrainā un situāciju Tuvajos Austrumos.
Vēl kāds interesants samita viesis ir Džons Šiptons. Pēc vārda un uzvārda, visticamāk, reti kurš viņu atpazītu, bet Šiptons ir aktīvista Džuliana Asānža tēvs. Nesen intervijā Krievijas propagandas aģentūrai "RIA Novosti" viņš izteica pateicību Putinam par viņa dēla interešu aizstāvēšanu. Tiesa, Asānža sieva atgādināja, ka viņai un viņas vīram neesot nekā kopīga ar vīratēva uzskatiem.
Krievija cenšas paplašināt BRICS (saīsinājums no sākotnējo dalībvalstu pirmajiem burtiem: Brazil, Russia, India, China, South Africa) grupu, un tai pievienojušās vairākas citas jaunās tirgus ekonomikas valstis, piemēram, Ēģipte un Irāna.
Kremlis lepojas, ka grupai vēlas pievienoties vai ar to sadarboties vēl 30 valstis.
NATO dalībvalsts Turcija, kurai ir sarežģītas saites gan ar Maskavu, gan Rietumiem, septembra sākumā paziņoja, ka arī tā vēlas pievienoties blokam.
Krievija vēlas veidot alternatīvu SWIFT
BRICS grupas valstīs šobrīd dzīvo 45% pasaules iedzīvotāju un tās veido 28% no globālās ekonomikas. Ķīna veido vairāk nekā pusi no grupas ekonomiskās jaudas. ASV gan apgalvo, ka šī grupa neesot ekonomiski apdraudošs konkurents.
Nav arī tā, ka BRICS valstu attiecības ir rožainas, to vidū manāma arī sava veida šķelšanās. Piemēram, sarežģītas attiecībās ir Ķīnai un Indijai, kas ir lielākais Krievijas naftas pircējs. Ne tās labākās attiecības ir arī starp arābu valstīm un Irānu.
Galvenie samita darba kārtības jautājumi ir Putina iecere izveidot BRICS vadītu maksājumu sistēmu, kas konkurētu ar starptautisko finanšu tīklu SWIFT. No šī tīkla Krievijas bankas tika atslēgtas pēc krievu karaspēka pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Plānots runāt arī par konflikta Tuvajos Austrumos saasinājumu.
