Ēģiptes 2014. gada konstitūcija nosaka absolūtu reliģijas brīvību valstī, taču 2017. gads tiek uzskatīts par vardarbīgāko gadu pret koptu kristiešiem. Sociālā, ekonomiskā un politiskā marginalizācija ir veicinājusi kristiešu emigrāciju. Vai koptiem kā pirmatnējiem teritorijas iedzīvotājiem pirms islamizācijas perioda ir vieta mūsdienu islāma Ēģiptē, un vai to diskriminācijai pienāks gals?
ĪSUMĀ:
- Kopti ir lielākā kristiešu kopiena Tuvo Austrumu reģionā, no kuriem 90% jeb 9 miljoni dzīvo Ēģiptē;
- Ēģiptē kristietība tika sludināta neilgi pēc Jēzus Kristus augšāmcelšanās, tādējādi koptus var uzskatīt par senās Ēģiptes pēctečiem;
- Vēsturiski kopti bijuši viena no visvairāk vardarbības skartajām etniskajām un reliģiskajām grupām;
- Pirmā prezidenta Abdela Nāsera un viņa pēcteča Anvara Sadata nākšana pie varas 1954. un 1970. gadā iezīmēja tumša perioda sākšanos Ēģiptes koptu dzīvēs, kas balstījās uz sociālu, ekonomisku un politisku diskrimināciju un vardarbību;
- 2014. gadā jaunievēlētais prezidents Abdulfatahs al Sisi savās pirms un pēcvēlēšanu kampaņās iestājās par Ēģiptes reliģisko grupu vienotību, kas veicināja koptu atbalstu jaunajam prezidentam un cerību par mierīgu nākotni;
- Neskatoties uz al Sisi pozitīvo nostāju, koptiem tiesības tika piešķirtas de jure, bet ne de facto, un kopti vēl joprojām tiek pakļauti diskriminācijai un vardarbīgiem uzbrukumiem.
Kas ir koptu kristieši?
Par "Status Quo"
Kitija Banele ir lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" autore.
Rubrikā tiek analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
Koptu teoloģijai un praksei ir daudz kopīgu iezīmju ar katoļu baznīcu, taču tajā pašā laikā tās abas atšķiras vairākās būtiskās niansēs. Tāpat kā katoļi kopti tic desmit baušļiem un viņi piekopj Kristības, Gandarīšanas un Izlīgšanas (jeb Grēksūdzes) un Iestiprināšanas sakramentus.
Taču, atšķirībā no Romas katoļu baznīcas, koptu mācībās nepastāv pāvesta nemaldīguma doktrīna, šķīstības koncepcija, un koptu pāvesti drīkst stāties laulībā.
Pašreizējais Ēģiptes koptu ortodoksālās baznīcas pāvests ir 2012. gadā Kairas Svētā Marka katedrālē izraudzītais bīskaps Tavardoss II, kurš ieņēma mirušā pāvesta Šenudas III amatu. Jaunais pāvests ir teoloģiju studējis farmaceits, vēlāk ordinēts par priesteri un bīskapu.
Lai arī kopti tiek uzskatīti par senās Ēģiptes pēctečiem, kas apdzīvo konkrēto teritoriju jau divus tūkstošus gadu, vēstures attīstības gaitā attiecīgā reliģiskā grupa ir tikusi pakļauta vardarbīgai vajāšanai un apspiešanai - izteiktāk Bizantijas impērijas laikā un sekojot islamizācijas vilnim 7. gadsimtā.
Koptu kristieši mūsdienu Ēģiptē
Sekojot gadu desmitu ilgai britu pakļautībai, pēc Pirmā pasaules kara liberālā nacionāļu partija "Wafd" iestājās par neatkarīgas Ēģiptes valsts izveidošanu. Neatkarības cīņu periods bija pēdējais posms modernās Ēģiptes vēsturē, kad kopti netika diskriminēti, bet gan redzēti kā līdzvērtīga sabiedrības daļa.
"Wafd" sludināja nacionālo vienotību, balstītu uz sekulāru valdību, kas ļāva koptiem ieņemt augstus amatus neatkarības cīņu laikā.
Taču līdz ar prezidentu Gamāla Abdela Nāsera (Gamal Abdel Nasser) 1956. gadā un Anvara Sadata (Anwar Sadat) 1970. gadā nākšanas pie varas Ēģiptē tika sludinātas pan-arābisma un islāma kā valsts pamata idejas. Arābu nacionālās identitātes kultivēšana un kristiešu atstumšana no politiskā un sociālā kursa veidošanas veicināja pirmā koptu kristiešu emigrācijas viļņa izveidošanos Nāsera prezidentūras laikā.
Koptu diskriminācijas tendences kļuva vardarbīgākas Anvara Sadata prezidentūras laikā.
Jaunais prezidents sludināja sevi kā "ticīgo prezidentu" un izmantoja islāmu kā rīku savas varas nostiprināšanai. Savu ideju un ietekmes nostiprināšanai 1980. gada maijā Anvars Sadats veica grozījumus valsts konstitūcijā, kas turpmāk noteica šariatu kā galveno valsts tiesību aktu avotu. Sadata islamizācijas politika iezīmēja sākumu musulmaņu kristiešu bruņotiem nemieriem un izteiktai diskriminācijai un vardarbībai pret koptiem.
Radikālie musulmaņi valstī arvien plašāk sāka sludināt idejas, kas liegtu koptiem vienlīdzīgas tiesības un pat tiesības uz dzīvi. Līdz šim vismaz 3000 koptu baznīcas ir tikušas iznīcinātas, un kristieši ir bijuši upuri neskaitāmiem bruņotiem uzbrukumiem.
Abdulfataha al Sisi nākšana pie varas – koptu miera ēras sākums Ēģiptē?
2011. gadā arābu pasauli pāršalca tā dēvētais Arābu pavasaris. Cilvēku iesaistīšanās par demokrātiskām un tiesiskām vērtībām raisīja cerības koptu kristiešu vidū, ka veiksmīgas revolūcijas rezultātā sabiedrība kļūs atvērtāka un iecietīgāka pret reliģiskajām minoritātēm valstī.
Sekojot prezidenta Hosni Mubaraka (Hosni Mubarak) gāšanai un pirmā demokrātiski ievēlētā prezidenta Mohameda Mursi (Mohamed Morsi) nākšanai pie varas 2012. gadā, valstī tika legalizēta "Musulmaņu brālība" - starpnacionāla sunnītu islāma organizācija. "Musulmaņu brālības" varas laikā koptu dzīve Ēģiptē krasi pasliktinājās, neattaisnojot viņu cerības par liberālāku, atvērtāku un iecietīgāku sabiedrību.
Konservatīvā islāmistu organizācija ticēja, ka Ēģipte pieder musulmaņiem. Tādējādi, kurinot naidu pret koptiem, viņi iedrošināja radikāļus veikt bruņotus uzbrukumus pret kristiešiem valstī.
Neapmierināti ar Mursi autoritāro un radikālo politiku, 2013. gadā valsts iedzīvotāji ar Ēģiptes armijas atbalstu militārā apvērsuma ietvaros panāca pirmā demokrātiski ievēlētā prezidenta gāšanu no varas. Viena no spilgtākajām publiskajām personām apvērsuma laikā bija komandieris ģenerālis Abdulfatahs al Sisi (Abdel Fattah el-Sisi), kurš vēlāk tika ievēlēts par valsts prezidentu ārkārtas vēlēšanās 2014. gada maijā, kas saskaņā ar starptautiskajiem novērotājiem neatbilda demokrātisku vēlēšanu standartiem.
Jaunais prezidents pasludināja Mursi atbalstīto "Musulmaņu brālību" par teroristu organizāciju un iestājās par reliģijas brīvību valstī, kas viesa jaunas cerības koptu kopienā.
Prezidents al Sisi un viņa valdība ir atkārtoti raksturojuši Ēģiptes sabiedrību kā vienotu un iestājušies par nesaskaņu samazināšanu starp musulmaņiem un kristiešiem. Savās uzrunās jaunais prezidents vairākkārt ir uzrunājis kristiešus, un viņš bija pirmais prezidents suverēnas Ēģiptes vēsturē, kurš apmeklēja koptu Ziemassvētku dievkalpojumus.
Valsts iedzīvotāji uzskatīja, ka jaunais prezidents ir iecietīgāks pret minoritāšu tiesībām un to lomu Ēģiptes sabiedrībā kā viņa priekšteči, kas ir sekmējis koptu kristiešu atbalstu al Sisi nākšanai pie varas.
Ēģiptes 2014. gada konstitūcija noteica absolūtu reliģisko brīvību valstī, taču, neskatoties uz koptu kristiešu de jure tiesībām, realitātē Ēģiptē kristiešiem vēl joprojām nepastāv de facto tiesības.
Pašreizējais prezidents al Sisi neatzīst kristiešu diskrimināciju valstī un nav veiksmīgi pasargājis tos no neskaitāmiem radikāliem islāmistu uzbrucējiem.
Prezidents vairākkārt ir akcentējis ēģiptiešu vienotību, ignorējot atšķirības starp kristiešiem un musulmaņiem, tādējādi neredzot koptus kā minoritāti, ko nepieciešams pasargāt.
Paralēli prezidenta nespējai nosargāt kristiešus to ietekme valstī ir niecīgi. Par piemēru var minēt vietu skaitu parlamentā, kur no 596 deputātu vietām kristieši ieņem vien 36. Musulmaņu un kristiešu pārstāvība parlamentā ir neproporcionāla. To var uzskatīt par stūrakmeni koptu politiskajai iesaistīšanai valsts pārvaldē, un to iespējām izskaust politisko, ekonomisko un sociālo diskrimināciju pret minoritātēm.
Neskatoties uz prezidenta al Sisi pozitīvo nostāju pret kristiešiem un to konstitucionālajām tiesībām, 2017. gads ir bijis vardarbības ziņā nežēlīgākais pret koptu kristiešiem Ēģiptē.
"Islāma valsts" Ēģiptē un koptu kristiešu nākotne
Lai arī prezidenta al Sisi mērķis ir bijis veidot valsti, kurā pastāv reliģiska vienlīdzība, pēc viņa nākšanas pie varas "Islāma valsts" ir atkārtoti veikusi teroristu uzbrukumus pret koptu kristiešiem.
"Islāma valsts" solīja sodīt visus kristiešus Ēģiptē par to sniegto atbalstu prezidentam Abdulfataham al Sisi, kurš spēlēja būtisku lomu, gāžot no varas "Musulmaņu brālību" ar Mursi priekšgalā. Radikāļu interesēs ir islāma nostiprināšana Tuvo Austrumu reģionā, un viņi ir plaši izmantojuši sociālo mediju platformas, lai kultivētu naidu pret koptiem Ēģiptē, dēvējot tos par nepiederīgajiem, neticīgajiem un Rietumu aģentiem.
Sekojot vairākiem teroristu uzbrukumiem, kas vērsti lielākoties pret kristiešiem, bet arī musulmaņiem, Ēģiptes valdība veikusi vairākus drošības pasākumus. Paralēli centieniem likvidēt "Islāma valsts" atzaru Sīnāja pussalā lielākās baznīcas apsargā valsts militārā policija, un pirms to ieejām ir uzstādīti metāla detektori.
Neskatoties uz valdības veiktajiem drošības pasākumiem, tā līdz šim nav spējusi veiksmīgi pasargāt kristiešus no islāma radikāļiem un garantēt tiem tādas pašas sociālās, politiskās un ekonomiskās tiesības kā musulmaņiem.
Teju 50 gadus kopti piedzīvo diskrimināciju, apspiestību un vardarbību valstī, kas iedrošinājis daudzus koptus emigrēt.
Koptu emigrācija ir negatīvi vērtējama gan no cilvēktiesību skatupunkta, gan izvērtējot koptu pienesumu Ēģiptes ekonomikā. Minoritātes bieži vien, lai pierādītu savu spēju un lomu sabiedrībā, cenšas skolās gūt labākos rezultātus un veikt savus amata pienākumus pēc iespējas kvalitatīvāk. Izcilās izglītības un darbīgā gara dēļ kopti Ēģiptē ieņēma ārstu, inženieru un citus nozīmīgus amatus.
Viņu emigrācija nozīmētu intelektuālā pienesuma emigrāciju uz ārzemēm, kas ilgtermiņā ietekmētu valsts ekonomiku. Kā ziņo laikraksta "The Guardian" žurnāliste Džeina Korbina, ja situācija Ēģiptē nemainīsies, tad jau līdz 2020. gadam koptu skaits reģionā var samazināties uz pusi.
Šāda situācija potenciāli var rezultēties ar pasīva reliģiskā genocīda īstenošanu, kad Ēģiptes sabiedrības, valdības un starptautiskās kopienas acu priekšā tiek iznīcināta reliģiska grupa.
Vai situācija Ēģiptē mainīsies par labu koptu kristiešiem? Tas ir atkarīgs no politiskās elites vēlmēm un īstenotās politikas, kā arī no radikāļu uzskatu maiņas. Kamēr prezidents al Sisi neredzēs koptus kā minoritāti, kam nepieciešama aizsardzība valstī un integrēšana valsts sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, tikmēr pozitīvas izmaiņas koptu ikdienas dzīvēs, visticamāk, nenotiks. Paralēli politiskajām un tiesiskajām izmaiņām, ko nepieciešams veikt valdībai, pārmaiņas ir nepieciešamas arī sabiedrības līmenī.
Lai kopti netiktu apspiesti un diskriminēti, radikālajiem musulmaņiem ir nepieciešams kļūt iecietīgākiem pret citām reliģiskām grupām valstī, apzinoties to vērtību, vēsturi un pienesumu Ēģiptes sabiedrībai kopumā. Atšķirībā no politiskā kursa maiņas, šīs izmaiņas ir daudz grūtāk sasniedzamas.
Uzskati un vērtības var mainīties tikai tad, ja paši cilvēki ir atvērti alternatīviem viedokļiem un realitātēm. Šo izmaiņu sasniegšana var prasīt vairāku gadu ilgu darbu ar sabiedrību un tās uzskatiem, norādot arī uz nepieciešamību pēc pārmaiņām izglītības sektorā, kas iestātos par daudzveidību un sapratni, nevis par konkrētu grupu pārākuma kultivēšanu.
