ĪSUMĀ:
- Nīderlandē trešdien notiek parlamenta vēlēšanas, jāievēl 150 deputātu.
- Pirmstermiņa vēlēšanas nācās rīkot pēc valdības krišanas jūlijā.
- Līdzšinējais premjers Marks Rute nolēmis aiziet no politikas.
- Nīderlandes premjera amatu pirmoreiz varētu ieņemt sieviete, līdzšinējā tieslietu ministre Dilana Ješilgeza-Zegeriusa.
- Lielus panākumus paredz arī jaunizveidotai partijai.
- Vēlētājiem svarīgākie šķiet sociālie jautājumi, bet priekšvēlēšanu kampaņā daudz spriests arī par migrāciju.
- Ārpolitikā galvenā uzmanība pašlaik pievērsta Izraēlas un "Hamās" konfliktam.
Neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma ir skaidrs, ka valstij būs jauns premjerministrs. Marks Rute, kurš ir bijis valdības vadītājs kopš 2010. gada, pēc vēlēšanām plāno aiziet no Nīderlandes politikas.
Intervijā Nīderlandes radiostacijai Den Haag FM Rute ir paudis, ka būtu ieinteresēts uzņemties NATO ģenerālsekretāra pienākumus, un, kā atzīmē izdevums Politico, vairākas Eiropas valstu amatpersonas neoficiāli ir izteikušās, ka viņam būtu iespēja gūt plašu atbalstu.
Taču Rutem var nākties palikt premjera amatā vēl vairākus mēnešus, jo tiek prognozēts ilgstošs jaunās valdības veidošanas process.
Pēdējās aptaujas liecināja, ka vēlēšanās par uzvaru varētu cīnīties četri politiskie spēki. Galvenā favorīte ir Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD).
Tās premjera amata kandidāte ir Turcijā dzimusī tieslietu ministre Dilana Ješilgeza-Zegeriusa, kurai ir iespēja kļūt par Nīderlandes vēsturē pirmo sievieti valdības vadītāju.
Pēc raidsabiedrības NOS pasūtījuma oktobra beigās veiktās Ipsos aptaujas datiem, 65 procentiem vēlētāju svarīgākais jautājums, kas izšķirs izvēli vēlēšanās, ir veselības aprūpe, kam seko uzticama valdība (63%), inflācija (62%), vērtības (60%), imigrācija un patvēruma jautājumi (55%).
Lai arī partiju programmās ir atvēlēta vieta arī solījumiem klimata jautājumos, tie saskaņā ar minētās aptaujas rezultātiem ir svarīgi tikai 34% vēlētāju. Ideoloģiskā griezumā klimata temats ir svarīgs 46% vēlētāju, kas sevi uzskata par kreisi orientētiem, bet tikai 12% vēlētāju, kas sevi uzskata par labēji orientētiem.
Vērts atzīmēt, ka karš Ukrainā kā izšķirošs faktors balsojumā ir 21 procentam vēlētāju.
Vēlēšanu fonu caurvij migrācija un citi faktori
Nīderlandes parlamenta apakšnama – Pārstāvju palātas – vēlēšanām vajadzēja notikt 2025. gadā, taču nācās izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas pēc tam, kad jūlijā par demisiju paziņoja 13 gadus valdījušais premjers Marks Rute no konservatīvās Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (VVD).
Četru partiju koalīcijai toreiz neizdevās vienoties par imigrācijas ierobežošanas pasākumiem. Lai arī migrācijas jautājumi ir aktuāli kā politikas dienaskārtībā, tā arī politiķu priekšvēlēšanu debatēs, arī citi faktori iespaido vēlēšanu fonu.
Arī priekšvēlēšanu kampaņā imigrācija bija viens no centrālajiem jautājumiem. Ar to cieši saistīts ir akūtais mājokļu trūkums Nīderlandē, kur pēc pētnieku aplēsēm trūkst gandrīz 400 tūkstoši mitekļu. Tāpat daudz tika diskutēts par veselības aprūpes sistēmas problēmām, arvien pieaugošo ienākumu nevienlīdzību, kā arī par cīņu pret klimata pārmaiņām.
Nīderlandē ir novērojams mājokļu pieejamības trūkums, ņemot vērā straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu, tai skaitā migrācijas dēļ, un nepietiekami uzcelto jauno mājokļu skaitu, kas nespēj apmierināt pieprasījumu.
Valdība savulaik noteica mērķi uzcelt 900 000 jaunu mājokļu līdz 2030. gadam, taču šī gada maijā dzīvokļu ministrs Hugo de Jonge ziņojumā parlamentāriešiem norādījis, ka tuvākajā laikā būs grūti uzturēt strauju mājokļu celtniecības gaitu gan finansiālu apsvērumu, kas ietekmē būvniecības nozari, gan arī izsniegto atļauju skaita samazinājuma dēļ.
Nīderlandes mediji vēsta, ka pēc valsts pasūtījuma veiktā firmas ABF Research pētījuma šajā gadā lēsts 390 000 jaunu mājokļu iztrūkums, kas ir par 75 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš, un ka valdības nospraustais mērķis 2030. gadam netiks sasniegts.
Turklāt, kā atzīmē portāls Dutch News, ir novērojami arī izaicinājumi bēgļu un migrantu izmitināšanā pašvaldību līmenī.
Raidsabiedrība RTL, analizējot lielāko partiju programmas, secinājusi, ka vadošā tēma tajās ir mājokļu trūkums.
Vēl viens faktors vēlētāju izvēlē ir pirktspēja. Kā sarunā ar Euronews atzīmē Antverpenes universitātes pētnieks Filips Mongrēns, šī gada sākumā ikmēneša pārtikas produktu inflācija sastādīja 20 procentus, bet patlaban pēc oficiālās statistikas datiem turas ap 10 procentiem.
"Lai nodrošinātu patērētāju pirktspēju un finansētu veselības aprūpes sistēmu, daudzi vēlētāji saskata migrācijas samazināšanu kā dzīvotspējīgu risinājumu valsts naudas līdzekļu atbrīvošanai", secina pētnieks.
Izraēlas un "Hamās" konflikta atbalsis
Kaut arī pēc raksta sākumā minētās Ipsos aptaujas datiem tikai 20 procentiem vēlētāju izvēli gaidāmajā balsojumā izšķirs Izraēlas un "Hamās" konflikta gaita, notiekošais ir atstājis zināmu ietekmi arī uz politisko spēku nostāju.
Oktobrī raidsabiedrība NOS vēstīja, ka pēc sākotnēji vienbalsīgā atbalsta Izraēlai kara pirmajās dienās apakšpalātā pārstāvētās partijas saskaras ar izaicinājumu ieņemt nostāju šajā jautājumā, jo apzinās, ka sabiedrībā valda polarizējoši viedokļi.
Laikraksts Trouw novembra sākumā ziņoja, ka līdz ar tālāko konflikta saasināšanos partijām ir skaidra nostāja par to, ka Izraēlai ir tiesības pastāvēt, taču atšķirības pastāv redzējumā par Izraēlas rīcības tiesiskumu vai to, kā Nīderlandei ir jāatbalsta Izraēla.
Kā raksta izdevums Politico, Zaļo-kreiso un Darba partiju alianses (GL-PvdA) līdera, ilggadējā eirokomisāra un bijušā ārlietu ministra Fransa Timmermansa ieraksts platformā "X", kurā nosodīts "Hamās" uzbrukums, bet nav pieminēts palestīniešu civiliedzīvotāju liktenis, ir raisījis atsevišķu Zaļo-kreiso partijas biedru aizkaitinājumu.
Politico atzīmē, ka oktobrī notikušajā konferencē Zaļo-kreiso partijas biedri pieņēma rezolūciju, kurā uzsvars ir likts uz humanitāro situāciju Gazas joslā, kā arī nosodīta "Hamās" rīcība.
Tiesa, pēc konferences par kandidatūras atsaukšanu no vēlēšanām paziņoja deputāte Kauthara Bušalikhta, paužot neapmierinātību ar to, ka rezolūcijas tekstā nav ticis vērā ņemts Tuvo Austrumu konflikta konteksts.
Galvenie spēlētāji un to platformas
Marka Rutes pārstāvētā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD), kuras ideoloģisko pozicionējumu var raksturot kā sociāli liberālu un brīvā tirgus ekonomiku atbalstošu, par savu līderi ir izvēlējusies līdzšinējo tieslietu ministri Dilanu Ješilgezu-Zegeriusu.
46 gadus vecā Ješilgeza ir dzimusi Turcijā; viņas tēvs ir kurds, bet māte – turciete. Ģimene pameta Turciju pēc 1980. gadā notikušā apvērsuma un ieguva patvērumu Nīderlandē.
Politiķe, kura pati bērnībā ieguva patvērumu Nīderlandē, tagad paudusi gatavību ierobežot migrāciju valstī.
Savā platformā VVD vēlas ieviest divpakāpju migrācijas sistēmu, atcelt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas statusu, ļaut piešķirt pilsonību tikai pēc desmit valstī pavadītajiem gadiem.
"Mēs redzam, ka mūsu likumi, mūsu noteikumi ir daudz pievilcīgāki nekā blakus esošo valstu likumi un noteikumi, un tas padara mūs pievilcīgākus patvēruma meklētāju acīs.
Un, tā kā es pati esmu bēgle, es domāju, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt drošu vietu īstiem bēgļiem," uzsver Ješilgeza-Zegeriusa.
"Politiķi, kuri atsakās pieņemt šos grūtos lēmumus, viņi saka ne tikai īstajiem bēgļiem, bet arī Nīderlandes sabiedrībai - jūs esat paši par sevi," viņa sacīja ziņu aģentūrai "Associated Press".
Attiecībā uz sociāla rakstura jautājumiem politiskais spēks ir apņēmies samazināt īres maksu, veicināt privāto mājokļu celtniecību un pārskatīt sociālo pabalstu sistēmu. Savukārt jaunu mājokļu piešķiršanā priekšroka būtu cilvēkiem ar sociāli nozīmīgiem amatiem, kā, piemēram, skolotājiem.
Daudzus ir pārsteigusi Ješilgezas-Zegeriusas gatavība pēc vēlēšanām strādāt vienā koalīcijā ar galēji labējo Brīvības partiju (PVV), ko vada eiroskeptiskais un pret musulmaņiem noskaņotais Gērts Vilderss. Arī Brīvības partijai ir labas iespējas vēlēšanās finišēt pirmajai.
No kreisā spārna par panākumiem vēlēšanās sacentīsies GL-PvdA. Alianse sola palielināt minimālo algu un atbalstu ienākumu saņemšanai, palielināt nodokļus augstu ienākumu saņēmējiem un lielajiem uzņēmumiem, investēt zaļajā enerģijā un siltināšanā, izveidot pilsoņu padomes, griestu noteikšanu īres maksai, kā arī stiprināt sociālo mājokļu būvniecību.
Timmermanss publiski ir paudis, ka viņu satrauc vēl vienas labēji orientētas koalīcijas varbūtība, un, ņemot vērā kopīgo redzējumu atsevišķos jautājumos, ir gatavs veidot koalīciju ar pēdējā laikā popularitāti ieguvušo Jaunā sabiedriskā līguma partiju (NSC).
Popularitāti iemanto pārmaiņu karognesējs
Vien trīs mēnešus pastāvošā NSC ir spējusi strauji iemantot vēlētāju popularitāti un pēdējās aptaujās tā atrodas reitingu virsotnē, ne obligāti pirmajā vietā.
Tās līderis, bijušais partijas "Kristīgo demokrātu aicinājums" (CDA) deputāts Pīters Omtzigts, vēlas pārmaiņas politikā, uzsvaru liekot uz labas pārvaldības principiem. Viņš argumentē to ar pēdējo gadu skandāliem valsts politikā, kas izceļ varas nestabilitāti.
Tāpēc valsts būtu jāreformē, tā kā "neoliberālisms ir aizgājis pārāk tālu: mēs joprojām būsim tirgus ekonomika, jo esam centriska partija, taču neoliberālās tendences tiks iegrožotas... Mums vajag jaunu politiku vienkāršajiem pilsoņiem", politiķa teikto žurnālistiem citē The Guardian.
Omtzigts iestājas par caurskatāmāku politiku un valsts pārvaldi, taču viņš pats nevēlas uzņemties premjera amatu.
Viņa spēks plāno ierobežot imigrāciju līdz 50 000 cilvēku gadā, ieviešot divpakāpju migrācijas sistēmu (viena pakāpe paredzēta kara bēgļiem), kā arī reformēt nodokļu sistēmu, uzlabot finansiālo drošību ģimenēm ar zemiem ienākumiem, veicināt desmitiem tūkstošu jaunu mājokļu celtniecību.
Platformā cita starpā tiek solīts arī ieviest konstitucionālo tiesu un mainīt vēlēšanu sistēmu, ieviešot vēlēšanu apgabalus.
Kā atzīmē laikraksts Financial Times, Omtzigtam ekonomiskajos jautājumos ir kreisi orientēta nostāja, iestājoties par strādājošo tiesībām, mudinot turīgajiem noteikt augstākus nodokļus, un palielināt minimālo algu.
Kandidāts intervijā izdevumam norādījis, ka migrācijas un vērtību jautājumos pieturas pie labējas nostājas, atzīmējot, ka ir attiecībā uz strādājošajiem pamanījis plaisu, ko izraisījusi kreisi orientēto partiju fokusēšanās uz progresīvu darba kārtību.
Lai arī Omtzigts nav atzinis, vai būs gatavs uzņemties premjerministra pienākumus, viņš ir paudis, ka partija būtu gatava iesaistīties koalīcijā ar VVD un GL-PvdA, taču izslēdzot jebkādu sadarbību ar PVV.
Šeit jāatzīmē, ka Omtzigts 2021. gadā sekmēja Rutes trešās valdības krišanu, palīdzot atklāt vairāku gadu periodā izvirzītas nepamatotas apsūdzības tūkstošiem vecāku par bērnu pabalstu pieprasīšanu, tādējādi liedzot tiem saņemt pabalstus.
Citas partijas, kuras var ietekmēt jaunās koalīcijas veidošanu
Ievērojamu atbalstu var gūt arī trīs gadus pastāvošā Zemnieku-pilsoņu kustība (BBB). Šī gada maijā notikušajās provinču pārvalžu vēlēšanās šis politiskais spēks guva panākumus, visās provincēs iegūstot vēlētāju balsu vairākumu. Tā kā provinču pārvalžu deputāti izvirza pārstāvjus Nīderlandes likumdevēja augšpalātā, šis politiskais spēks ir ieguvis arī vairumu vietu šajā palātā.
Politiskā spēka platformā, kas pamatā ir orientēta uz lauku vēlētāju interesēm, ir pausti solījumi pārskatīt likumdošanu, kas regulē slāpekļa lietojumu, izveidot reģionālo lietu ministriju, kuras mītne nebūtu Hāgā, ierobežot jaunu migrantu skaitu līdz 15 000 gadā, reformēt sociālo pabalstu sistēmu, kamēr jaunu sociālo mājokļu piešķiršanā priekšroku dot Nīderlandes pilsoņiem un atvieglot noteikumus atļauju izsniegšanai jaunu mājokļu būvei.
PVV, kas ir vēl viens ilggadējs spēlētājs Nīderlandes politikā un ir plaši pazīstama ar populistisko, eiroskeptisko un pret islāmu kritisko nostāju, savā platformā cita starpā iestājas pret bēgļu uzņemšanu, sola ierobežot ārzemju studentu un nodarbināto skaitu, vairāku nodokļu pārskatīšanu vai atcelšanu.
Tajā pašā laikā intervijā raidsabiedrībai NOS Vilderss paudis, ka ir gatavs iet uz kompromisiem, lai PVV varētu iekļūt topošajā koalīcijā, un fokusēties uz svarīgākām prioritātēm.
Viņaprāt, svarīgākie jautājumi ir imigrācija, patvērums, veselības aprūpe un sociālā drošība, kurus vajadzētu pārrunāt koalīcijas veidošanas sarunās.
Vilderss ir arī klaji naidīgs pret Eiropas Savienību. Viņš vēlas tā saukto "Nexit" referendumu par Nīderlandes izstāšanos no bloka, un ir aicinājis pārtraukt visas ieroču piegādes Ukrainai.
Ar skatu nākotnē un ilgtspējīgā domāšanā ir balstīta progresīvās partijas "Demokrāti 66" (D66) platforma. Daudzi tās solījumi ir saistīti ar klimatneitralitātes sasniegšanu tuvākajās desmitgadēs. Partija apņemas ieviest fondu ilgtspējīgu un pieejamu mājokļu būvniecībai, apsverot variantus esošo ēku pārveidošanai; atcelt pabalstu sistēmu, plānojot to aizstāt ar katram pieaugušajam cilvēkam izmaksājamu ienākumu.
Tikmēr attiecībā uz migrāciju D66 apņemas piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku un sola mazāk aizsargāto bēgļu aizsardzību, tajā pašā laikā striktāk vērsties pret patvēruma meklētājiem, "kam neesot izredžu" palikt Nīderlandē.
Ievērojamu vietu kritumu aptaujas prognozē kādreizējam koalīcijas valdību virzītājspēkam CDA. Minētais spēks iestājas par divu pakāpju patvēruma piešķiršanas sistēmu, sola ierobežot nodarbināto un patvēruma meklētāju migrāciju, noteikt, ka par normu kļūst pastāvīgs darbs, nevis darbs ārštatā vai uz elastīga līguma pamata, kā arī uzcelt līdz 2030. gadam teju vienu miljonu jaunu mājokļu, no kuriem divas trešdaļas veidotu pieejami mājokļi.
Vēlēšanu iznākums būs atkarīgs no ievēlēto spēku skaita
Vēlētāju aptaujas pēdējo mēnešu laikā uzrāda atšķirīgu ainu: stabili augsts atbalsts ir NSC un VVD, šiem abiem spēkiem apmainoties ar līderpozīcijām, savukārt GL-PvdA atbalsts, kaut stabils, taču ir ar pakāpeniski lejupejošu tendenci.
Atbalsta pakāpenisks pieaugums ir novērojams PVV, tikmēr parlamenta augšpalātas vēlēšanu uzvarētājai BBB atbalsts kopš maija ir ar izteikti lejupejošu tendenci.
Divas nedēļas pirms vēlēšanām Leidenas Universitātes politologs Toms Lauverss, apkopojot divu tobrīd pieejamo jaunāko vēlētāju aptauju rezultātus, savā modelī paredz, ka NSC iegūs 16–19 procentus vēlētāju balsu (kas atbilst 25 līdz 31 vietai likumdevēja apakšpalātā), kamēr VVD – 16 līdz 18 procentus (jeb 26 līdz 30 vietas, un tas ir nedaudz mazāk nekā 2021. gada vēlēšanās).
GL-PvdA aliansei Lauverss prognozē 13,6–15,5 procentus balsu (21 līdz 25 vietas), tikmēr 10 līdz 12 procentu robežās varētu lēst FVV partijas atbalstu (kas nodrošinātu 16 līdz 20 deputātu vietas).
Atbilstoši pētnieka modelim BBB pēc labajiem panākumiem provinču pārvalžu vēlēšanās būtu jārēķinās ar 5 līdz 7 procentu vēlētāju atbalstu (kas varētu piešķirt 7 līdz 11 vietas), savukārt procentuāli līdzīgs atbalsts vēl būtu D66 partijai. Pārējām partijām atbalsts svārstītos dažu procentu robežās un attiecīgi katra iegūtu tikai dažas vietas.
Pēc nesen publicētās Ipsos aptaujas datiem, atsevišķiem politiskajiem spēkiem ir novērojamas nelielas atbalsta izmaiņas – BBB atbalsts ir krities, kopš oktobra beigām starpība mērāma trīs zaudētās deputātu vietās līdz deviņām, izlīdzinoties ar D66. Šī spēka atbalsta pieaugums kopš oktobra beigām ir līdzvērtīgs vienai deputāta vietai.
Tomēr kopumā divu nedēļu laikā lielākajai daļai pārstāvēto spēku nav novērojamas atbalsta izmaiņas. Saskaņā ar Ipsos aptaujas datiem VVD prognozētas 28 vietas apakšpalātā, NSC – 26, GL-PvdA aliansei ir nākusi klāt viena vieta, sasniedzot 23, savukārt nemainīgs ir potenciālais vietu sadalījums PVV – 17.
Kopumā 16 partijām ir izredzes iegūt vismaz vienu vietu apakšpalātā.
Savukārt jaunākajā firmas I&O Research aptaujā, kuras rezultātus citē portāls NL Times, VVD iegūtu 27 vietas, kamēr NSC teorētiskais atbalsts nedēļas laikā ir samazinājies par četrām vietām līdz 25. GL-PvdA atbalsts nokrities par vienu vietu līdz 23, tikmēr PVV atbalsts pieaudzis par divām vietām, sasniedzot 20. Pārējām partijām katrai prognozēto vietu skaits ir mērāms ar viencipara skaitli.
Nīderlandes vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ nevienai no partijām nav iespēju iegūt absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā, tāpēc uzreiz pēc vēlēšanām sāksies valdības veidošanas maratons, kas var turpināties mēnešiem. Rutes pēdējās valdības izveidei bija nepieciešama 271 diena.
