- Pirmais valsts vadītājs, pret kuru tika izdots aresta orderis no Starptautiskās Krimināltiesas, bija Sudānas prezidents Omārs al Baširs (amatā no 1993. gada līdz 2019. gadam). Tas notika 2009. gadā, kad Sudānas prezidents tika apsūdzēts par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Darfūrā. Viņš Hāgai tā arī netika izdots, kaut viņš šajā laikā bija ieradies uz samitu Dienvidāfrikā. Šī valsts, kas ir parakstījusi Romas statūtus, kas paredz izdošanu, tomēr to neizdarīja. Galu galā viņš 2019. gadā tika gāzts valsts apvērsumā un šobrīd atrodas ieslodzījumā Sudānā.
- Nākamais bija Lībijas līderis Muammars Kadafi (amatā no 1979. gada līdz 2011. gadam). Viņa aresta orderi Starptautiskā Krimināltiesa izdeva 2011. gadā, kad Lībijā jau bija sācies pilsoņu karš. Pret Kadafi izvirzītas apsūdzības par noziegumiem pret cilvēci, dodot pavēli nogalināt opozicionārus. Taču tiesas priekšā viņu nogādāt nebija iespējas, jo viņš tika nogalināts pilsoņu kara laikā tanī pašā gadā.
- Tāpat 2011. gadā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Kotdivuāras prezidenta Lorāna Gbagbo (amatā no 2000. gada līdz 2011. gadam) aresta orderi. Pret viņu izvirzītās apsūdzības: noziegumi pret cilvēci, tostarp slepkavības un izvarošanas vardarbībā pēc vēlēšanām. Tad, kad tika izdots aresta orderis, viņš vairs nebija prezidents. Tas bija uzreiz pēc vēlēšanām. Taču viņš tika izdots Hāgai 2011. gadā, kad to izdarīja Gbagbo politiskie oponenti. Tomēr viņš tika attaisnots un šobrīd jau atkal ir Kotdivuārā.
- Pirms dažām dienām Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina (amatā kopš 2000. gada) aresta orderi. Viņš apsūdzēts kara noziegumā – ukraiņu bērnu deportācijā. Jautājums, vai viņš nonāks uz apsūdzēto sola. Pēc dažiem mēnešiem, augustā, gaidāms jaunattīstības valstu BRICS samits, kas paredzēts Dienvidāfrikā. Jautājums, vai Dienvidāfrika šoreiz pildīs savas saistības un izdos Putinu, ja viņš tiešām ieradīsies uz šo samitu. Dienvidāfrikas Republika vien norādījusi, ka "apzinās savas tiesiskās saistības".
KONTEKSTS:
Starptautiskā Krimināltiesa, kas atrodas Nīderlandes pilsētā Hāgā, 17. martā izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju.
ANO izmeklētāji paziņoja, ka Krievijas veiktā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un deportēšana uz tās kontrolē esošajiem apgabaliem pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un ir kara noziegums. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju ir deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varētu būt arī krietni lielāks.
Putina arestēšana un izdošana Starptautiskajai Krimināltiesai ir maz ticama, bet tiesas izdotais aresta orderis varētu sašaurināt Putina iespējas ceļot, liedzot viņam apmeklēt valstis, kas atzīst Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju.