Apšaudē un ugunsgrēkā koncertzālē Krievijā vairāk nekā 130 nogalināto

ĪSUMĀ:

• Apšaudē koncertzālē Krievijā bojāgājuši vairāk nekā 130 cilvēki; ievainoti vairāk nekā 100.
• Krievijas ziņu aģentūra vēstī, ka aizdomās par uzbrukumu aizturēti 11 cilvēki.
• Atbildību par uzbrukumu uzņēmies teroristu grupējums "Islāma valsts".
• Uzbrucēji pēc apšaudes koncertzāli aizdedzinājuši.
• Putins videouzrunā solīja sodīt visus teroraktā iesaistītos; 24. marts Krievijā izsludināts par sēru dienu.
• Ukraina noliegusi saistību ar uzbrukumu; Ukrainas militārais izlūkdienests dēvē to par Krievijas "provokāciju".
• Uzbrukumu nosodīja ANO, ASV, Eiropas Savienība, Francija, Spānija, Itālija un vairākas citas valstis.
• ASV vēstniecība Maskavā šomēnes bija brīdinājusi par iespējamiem terora draudiem Maskavā.

Līdz šim ir apstiprināta 133 cilvēku nāve, vietnē "Telegram" ziņo Izmeklēšanas komiteja. "Pēc provizoriskiem datiem nāves cēloņi ir šautas brūces un saindēšanās ar degšanas produktiem." Pēc  Maskavas apgabala Veselības ministrijas datiem, ievainoti 127 cilvēki.

Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova Krievijas medijiem ziņo, ka slimnīcās atrodas 107 teroraktā ievainotie, tostarp 3 bērni. 15 cietušie ir ārkārtīgi smagā stāvoklī, bet 42 ir smagā stāvoklī.

Izmeklēšanas komiteja arī paziņoja, ka nozieguma vietā tiek konfiscēti lietiskie pierādījumi, tai skaitā ieroči un munīcija. Tā uzsvēra, ka tiek noteiktas un jau veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes, tai skaitā ģenētiskās, ballistiskās un daktiloskopiskās", kā arī tiek izņemti un izpētīti videonovērošanas kameru ieraksti. Uzbrucēji izmantojuši viegli uzliesmojošu šķidrumu, lai aizdedzinātu koncertzāles telpas.

Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs norādījis, ka upuru skaits vēl var būtiski pieaugt, jo meklēšanas darbi turpinās.

Liesmas ēkā nodzēstas.

Aizturētie aizdomās par dalību teroraktā

Krievijas neatkarīgais medijs "Meduza", atsaucoties uz Krievijas ziņu aģentūru "Interfax", vēstī, ka

saistībā ar uzbrukumu aizturēti 11 cilvēki, tostarp četri, kuri tiek turēti aizdomās par tiešu terorakta veikšanu.

Automašīna ar iespējamiem uzbrucējiem apturēta Brjanskas apgabalā esošā Tjoplij ciema tuvumā – netālu no Krievijas robežas ar Baltkrieviju un Ukrainu. 

Iepriekš Krievijas režīma kontrolētā ziņu aģentūra "RIA Novosti" vēstīja, ka drošības struktūras meklējot baltu "Renault" markas automašīnu, ar kuru, visticamāk, uzbrucēji bija aizbēguši. Tāpat tika ziņots arī par pelēkas krāsas "Renault" markas automašīnu, kas tika izsludināta meklēšanā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins videouzrunā sestdienas pēcpusdienā sacīja, ka ir aizturēti visi uzbrucēji. Izlūkdienesti strādājot, lai identificētu terorakta līdzdalībniekus.

"Islāma valsts" uzņemas atbildību par teroraktu

Bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē, kas atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra, nogalinot vairāk nekā 100 cilvēku un ievainojot vēl vairāk nekā 100, kā arī izraisot ugunsgrēku. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.

Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts". "Islāma valsts" kaujinieki "uzbruka lielam saietam (..) Krievijas galvaspilsētas Maskavas nomalē," teikts grupējuma paziņojumā lietotnē "Telegram". "Islāma valsts" paziņojumā arī teikts, ka uzbrucēji "droši atkāpās uz savām bāzēm".

Uzbrucēji maskēšanās tērpos iekļuva ēkā, atklāja uguni ar automātiskajiem ieročiem un meta granātu vai degbumbu, izraisot ugunsgrēku, kas strauji izplatījās.

Ēku piepildīja dūmi, un apmeklētāji kliedzot metās uz avārijas izejām.

ASV mediji vēsta, ka uzbrukumu Piemaskavā varētu būt sarīkojis ar "Islāma valsti" saistītais grupējums "Islāma valsts Horasāna", kas bāzējas Afganistānā un pazīstams arī kā "ISIS-K". Drošības jomas eksperts Glens Kārls intervijā telekanālam "Al-Jazeera" komentēja iespējamo uzbrukuma motīvu:

""ISIS" apgalvo, ka tas apmierina Dieva gribu, taču tas, lielākoties, ir nihilistisks grupējums. Viņi uzbrūk varas centriem, kurus uzskata par neticīgajiem un ateistiem, kā arī tiem, kurus viņi neuzskata par 7. gadsimta musulmaņiem. Tāpēc viņi uzbrūk Krievijai vai Francijai, ASV, Lielbritānijai vai Sīrijai. Vispārīgi runājot, kad rodas iespēja, grupējums uzbrūk spēcīgākajām Rietumu sekulārajām valstīm, jo grupējumam ir līdzekļi uzbrukumu īstenošanai."

Teroraktu sarīkojuši vairāki uzbrucēji

Varas iestādes paziņoja, ka ir uzsākta terorisma izmeklēšana un diktators Vladimirs Putins tiek "pastāvīgi" informēts par izmaiņām.

Ziņu aģentūra "Interfax" citēja drošības dienestu teikto, ka uzbrucēji, "kas valkāja taktiskās uniformas un nēsāja automātiskos ieročus", vispirms atklāja uguni uz apsardzes darbiniekiem pie ieejas, bet pēc tam sāka šaut uz klausītājiem.

Apmēram 100 cilvēku aizbēga caur teātra pagrabstāvu, bet citi patvērās uz jumta, paziņoja Ārkārtas situāciju ministrija savā "Telegram" kanālā. 

Ugunsgrēka dzēšanā tika iesaistīti trīs helikopteri, kas lēja ūdeni uz milzīgo koncertzāli. Neilgi pēc pusnakts Ārkārtas situāciju ministrija paziņoja, ka ugunsgrēks ir ierobežots.

Putins komentē uzbrukumu tikai pēc vairākām stundām

Putins, kurš saskaņā ar Kremļa paziņoto tika informēts par uzbrukumu tā "pirmajās minūtēs", ir novēlējis tajā ievainotajiem ātru atveseļošanos, paziņoja vicepremjere Tatjana Goļikova. Putins uzbrukumu publiski komentēja tikai sestdienas pēcpusdienā.

Putins uzrunā sacīja, ka visi par teroraktu atbildīgie tiks sodīti.

Putins pasludināja 24. martu valstī par sēru dienu. Maskavā un citos reģionos ieviesti papildu pretterorisma pasākumi. Maskavā šajā nedēļas nogalē atcelti visi masu pasākumi.

Laikraksta "The Washington Post" vecākais Baltā nama korespondents Pīters Beikers norādījis, ka novēlotā Putina reakcija varētu būt saistīta ar to, ka Piemaskavā īstenotais terora akts grauj Putina tēlu sabiedrības acīs. Beikers gan piebildis, ka, visticamāk, Putins izmantos uzbrukumu, lai vēl vairāk nostiprinātu savu valdīšanu Krievijā:

"2004. gadā, kad teroristi iebruka skolā Beslanā, kur gāja bojā 330 cilvēki, puse no tiem bija skolēni, kas notika? Pirmais, ko Vladimirs Putins izdarīja pēc tam, bija – pirmkārt, viņš vainoja Rietumus.

Un, otrkārt, viņš pēc tam atcēla visas gubernatoru vēlēšanas. Nevis uz laiku, bet visās 11 Krievijas laika joslās. Jo šī bija iespēja pateikt, ka ir vajadzīga centralizētāka kontrole no Kremļa puses."

Beikers arīdzan atzīmēja, ka, viņaprāt, Kremlis paplašinās vēršanos pret tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kas Krievijā iedrošinās paust neapmierinātību ar valsts īstenoto politiku.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova paziņojusi, ka ir noticis "asiņains terorakts" un "visai starptautiskajai sabiedrībai ir jānosoda šis riebīgais noziegums".

Ukraina noliedz saistību ar uzbrukumu; dēvē par Krievijas "provokāciju"

ASV prezidenta administrācija nosauca šo uzbrukumu par "briesmīgu" un paziņoja, ka nav nekādu pazīmju par tā saistību ar karu Ukrainā.

Kā jau iepriekš nojausts, Putins videouzrunā vainoja arī Ukrainu, sakot, ka Ukraina gribējusi palīdzēt uzbrucējiem netraucēti šķērsot robežu.

Tikmēr Ukrainas prezidenta administrācija paziņoja, ka Kijivai "nav nekāda sakara" ar šo uzbrukumu.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks norādīja: "Piefiksēsim – Ukrainai pavisam noteikti nav nekādas saistības ar šiem notikumiem. Pirmkārt, tāpēc, ka mums ir augstas pakāpes, pilna mēroga milzīgs, intensīvs karš ar Krievijas armiju un ar Krieviju kā valsti. Un, lai vai kā, viss izšķirsies kaujas laukā. Ukrainai ir svarīgi veikt efektīvas kaujas operācijas, uzbrukuma darbības, lai iznīcinātu Krievijas armiju un tādējādi izbeigtu šo karu. Otrkārt, Ukraina nekad nav izmantojusi teroristu kara metodes, terorismu kā metodi."

Ukrainas militārais izlūkdienests nosauca notikušo par Krievijas "provokāciju" un apgalvoja, ka to organizējuši Maskavas specdienesti.

Ukrainas pusē karojošo brīvprātīgo vienību - Krievijas Brīvprātīgo korpusa (RDK) un leģiona "Krievijas brīvība" - pārstāvji paziņoja, ka nav iesaistīti šajā teroristu uzbrukumā.

Citas valstis nosoda uzbrukumu

Uzbrukumu nosodīja ANO, ASV, Eiropas Savienība, Francija, Spānija, Itālija un vairākas citas valstis.

Baltais nams paziņoja, ka tā "domas ir ar šī briesmīgā apšaudes uzbrukuma upuriem". Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda "solidaritāti ar upuriem, viņu tuviniekiem un visu krievu tautu".

Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils "aizlūdz par mieru mirušo dvēselēm", sacīja viņa preses sekretārs.

ASV vēstniecība Maskavā šomēnes bija paziņojusi, ka tā novēro ziņojumus par to, ka "ekstrēmisti" plāno "uzbrukt lieliem saietiem Maskavā", tai skaitā koncertiem.

"ASV valdībai šomēnes bija informācija par plānotu teroraktu Maskavā, potenciāli uzbrūkot lieliem saietiem, tai skaitā koncertiem," un Vašingtona "dalījās ar šo informāciju ar Krievijas varas iestādēm," paziņoja Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretāre Adriena Vatsone.