Latvijas Televīzijas žurnāliste Ina Strazdiņa: Kādēļ teroristiskajam grupējumam "Islāma valsts" būtu interese sarīkot teroraktu Krievijā.
Māris Andžāns: Es domāju, ka tā ir ļoti ticama iespēja, ka aiz tā visa slēpjas tā sauktā "Islāma valsts". Tās ideoloģija kopumā ir pretrietumnieciska, pret kristietiska. Viņi neizdala – vai tās ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV) vai Eiropa, vai Austrālija, vai Krievija. Tāpēc es domāju, ka tā ir ticama iespēja. Otrkārt, ne mazums kaujinieku, kuri karoja tā sauktās "Islāma valsts" rindās Irākā un Sīrijā, atgriezās mājās gan Ziemeļkaukāzā, Krievijas teritorijā, gan Centrālāzijā.
Un arī šeit izskan ziņas par to, ka varētu būt iesaistīti pilsoņi no Centrālāzijas. It kā atrastas pases no Tadžikistānas. Tas nav noslēpums, ka Centrālāzijas pilsoņi ir karojuši Islāma valsts sastāvā un patlaban diezgan aktīvi ir arī Afganistānā.
ASV izlūkdienesti pirms laba laika Krieviju jau bija brīdinājuši, ka to rīcībā ir informācija, ka šādi uzbrukumi varēt būt un īpaši koncerta laikā. Bet Krievija to nosauca par propagandu. Vai tas parāda, ka Krievija savā naidā pret Rietumiem ir iešāvusi sev kājā?
Domāju, ka būtu bijis ļoti savādi, ja Putins un Krievija būtu atzinuši, ka, jā, ASV ir taisnība. Domāju, ka tas ir zem Putina un Krievijas varas iestāžu goda. Bet šeit es arī neizslēgtu dažādas papildversijas – ir zināmas līdzības ar 1999. gadu. Spridzināšanas daudzdzīvokļu mājās Krievijā pirms 25 gadiem.
Tās kalpoja par pamatu, lai sāktu otro Čečenijas karu, un tas pamatīgi pacēla Putina reitingu. Tobrīd viņš bija premjerministrs un tas pat iecēla viņu prezidenta krēslā.
Līdz ar to nevar izslēgt, ka Krievijas varas iestāžu rīcībā bija šāda informācija un, iespējams, ka viņi to neņēma vērā apzināti. Protams, sekas ir traģiskas, bet, iespējams, ka tas ir Krievijas varas iestāžu aprēķins.
Protams, Ukrainā ir bažas pēc notikušā, ka karu vēl vairāk varētu eskalēt, lai gan tas jau ir briesmīgs. Ka Putins varētu izmantot notikušo kā argumentu, lai no jauna uzbruktu Ukrainai. Eksperti izsakās, ka tagad gandrīz ir atkarīgs nevis tas, kurš ir vainīgs, bet tas, ko Krievija izvēlēsies par vainīgo. Vai jau tagad varam paredzēt, ka Putins visus savus mērķus, visus savus apvainojumus un ieročus vērsīs tikai Ukrainas virzienā?
Ļoti iespējams, ka Putins šo izmantos, lai atriebtos Ukrainai, vienalga, cik apsvērumi ir absurdi. Krievijā patiesība top citādākā veidā.
Ļoti ticams, ka varētu būt jauni triecieni pa Ukrainu, jauns mobilizācijas vilnis Krievijā, jo šādās krīzēs, sērās cilvēki saliedējas ap savu karogu, ap savu līderi.
Un tas ir tas, acīmredzot, uz ko Putins cer. Un arī Putina uzrunā viņš diezgan atklāti norādīja uz Ukrainu. Viņš mazāk iemeslu meklēja radikālo islāma teroristu virzienā, bet diezgan tieši norādīja, ka iesaistīta ir Ukraina.
Arī Krievijas medijos parādās ziņas, ka šiem cilvēkiem ir maksāts. Līdz ar to, pat tad, ja apstiprināsies, ka šie cilvēki ir kādas Centrālāzijas valsts vai valstu pilsoņi, tad tiks iebarots naratīvs, ka viņiem par to ir maksāta nauda. To arī Krievijas mediji raksta, ka kāds ir internetā atradis viņu un piesolījis naudu par šādu asiņainu uzbrukumu. Līdz ar to Ukrainas vārds Krievijas naratīvos būs viennozīmīgi iepīts.
KONTEKSTS:
Bruņoti uzbrucēji piektdien, 22. martā, atklāja uguni Piemaskavas koncertzālē "Crocus City Hall". Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts. Pēc apšaudes uzbrucēji pielaida ēkai uguni.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi 133 cilvēku bojāeju. Bojāgājušo skaits pieaug, jo joprojām tiek pārmeklēta ēka. Ir arī vairāk nekā 100 ievainoto.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts".
Saistībā ar uzbrukumu aizturēti 11 cilvēki, tostarp četri, kuri tiek turēti aizdomās par tiešu terorakta veikšanu.
