ĪSUMĀ:
- Eksperts: Debates lielākoties par nacionāliem jautājumiem.
- Premjera partija "Syriza" varētu zaudēt līderpozīcijas.
- Uz panākumiem cer opozīcijā esošā partija "Jaunā demokrātija".
- Atēnu mērs gatavs mēriju nomainīt pret EP.
- Kandidē arī Komunistiskā partija.
- Uz vēlēšanām gatavojas doties gan ome, gan mazdēls. Attieksme daudziem negatīva.
Nav citas valsts Eiropas Savienībā, kurai aizvadīto piecu gadu laikā būtu jāpiedzīvo tik nopietni satricinājumi kā Grieķijai. Negaidīts bēgļu pieplūdums, bankrota draudi un milzīgs valsts parāds, kas pieauga līdz ar kārtējo starptautiskā aizdevuma devu, turklāt naudu piešķīra apmaiņā pret nebeidzamiem jostu savilkšanas pasākumiem.
Visam pāri arī satricinājumi politiskajā arēnā, uz populisma viļņa pie varas sākumā EP vēlēšanās, vēlāk – parlamenta ārkārtas vēlēšanās nāca kreisi radikālā partija "Syriza". Cik izplatīts grieķu vidū ir eiroskepticisms tagad, pirms maijā gaidāmajām vēlēšanām?
Eksperts: Debates lielākoties par nacionāliem jautājumiem
Kā dārgāko draugu savā mājā Latvijas Radio korespondenti uzņem Pirejas iedzīvotāja Rula Ikonomu. Viņai ir 53 gadi. Strādā privātā biznesa sfērā. Pie tējas tasītes ar viņu un pārējiem ģimenes locekļiem tiek apspriestas gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Uz pirmo jautājumu, vai dosies vēlēt un zina, par kuras partijas kandidātiem atdos savu balsi, Rula atbild apstiprinoši.
Izvērstāka atbilde seko jautājumam, ko viņa sagaida no šiem kandidātiem un vai redz, ka šīs vēlēšanas būs Eiropai izšķirošas. "Jā, noteikti. Eiropa ir mainījusies, tajā vērojamas domstarpības un saraušanās. Izplatās skepticisms. Mūsu pārstāvjiem būtu jābūt spēcīgākiem, izlēmīgākiem un produktīvākiem. Es gribētu redzēt stiprākas personības politiskajā lauciņā. Un arī mazāk korumpētus. Lai viņi vairāk cīnītos par mūsu pārstāvniecību Eiropā," stāsta Rula.
Briselē grieķu intereses aizstāv 21 deputāts. Līdz šim viņi varētu strādāt arī labāk, uzskata Rula. Grieķijā partijas savu sarakstu publisko pa daļām. Interesanti, ka kandidāti izvietoti alfabēta secībā.
Politikas analītiķis Kleantis Kiriakidis šī gada politisko piedāvājumu novērtēja atzinīgi. Politologs saka – līdz šim vairākas desmitgades Grieķija ir sūtījusi uz Briseli populāras personības, piemēram, aktierus un sportistus, retais no kuriem spēja izprast un ietekmēt Eiroparlamenta darbu. Taču arī šogad politiķi priekšvēlēšanu laikā tāpat kā agrāk lielākoties runā par iekšējiem, nevis Eiropas jautājumiem. Daudzas pazīmes, tostarp "Brexit" drāma, radikālisms un Eiropas vērtību zudums norāda – šīs vēlēšanas tiešām būs savienības izdzīvošanas jautājums, uzskata eksperts.
Risinājums esot tikai viens – valstīm ir jācenšas pārslēgties no nacionālajiem jautājumiem uz visas Eiropas problemātiku. To grieķu politiķi pagaidām nav gatavi darīt. "Tātad: a) vēlēšanas ir svarīgas, izšķirošas, b) nevienam Grieķijā tas nerūp. Un tas ir diezgan baisi. Te Eiropas Parlamenta vēlēšanas uztver kā rādītāju, kurš turpmāk diktēs spēles noteikumus, kāda būs nākamā valdība. Tāpēc visas diskusijas ir tikai par un ap Grieķiju. Varbūt vienīgais izņēmums, par ko runā – kā gūt labumu no Eiropas fondiem. Bet tas arī viss!" saka eksperts.
Premjera partija "Syriza" varētu zaudēt līdera pozīcijas
Aptaujas rāda – premjers Aleksis Ciprs un viņa radikāli kreisā apvienība "Syriza" – varētu zaudēt līdera pozīcijas. Tagad politiskais spēks apvienojās ar mazākiem kreisi orientētiem spēkiem un vēlēšanās startēs ar jaunu nosaukumu. Šāds rebrendings ir nepieciešams, jo vēlētāji varētu ar savām balsīm sodīt partiju par aizvadīto gadu grūtībām.
Grieķiete Rula uz šo laiku atskatās ar skumjām un cer uz varas maiņu: "Citādi būs jāiet un jātaisa harakiri. Mēs piedzīvojām pilnīgu katastrofu. Tas, kas ar mums notika, bija vienkārši ķirsis uz tortes. Šie politiķi bija ievēlēti, lai atrisinātu problēmas, bet viņi ne tikai tās neatrisināja, bet pasliktināja situāciju. Tas attiecas uz visu: cīņu ar nodokļu nemaksātājiem, izglītību, veselību, visu!"
Pirms četriem gadiem "Syriza" nokļuva pie varas, solot pārtraukt jebkādas aizdevuma vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem jeb "troiku". Tika rīkots pat referendums, kurā lielākā iedzīvotāju daļa izteica atbalstu šādam plānam. Taču drīz vien "nē" kļuva par "jā" un Grieķija parakstīja jaunu aizdevuma līgumu.
Žurnālistu un deputāta kandidātu Kostu Arvaniti Latvijas Radio satika vien dažas nedēļas pēc viņa iekļaušanas premjera partijas "Syriza" sarakstā. Viņš vadīja ziņu raidījumu sabiedriskās televīzijas "ERT" ēterā brīdī, kad kolēģis tiešraidē paziņoja partijas lēmumu. Izdzirdējis savu vārdu, žurnālists teica, ka vairs nevar vadīt raidījumu un izgāja no studijas.
Tagad Kosts Arvanitis ir priekšvēlēšanu sacīkšu dalībnieks: ""Syriza" ar sabiedrotajiem politiskajiem spēkiem cīnīsies, lai mainītu Eiropas Savienības dienaskārtību, kas ir galēji liberāla un galēji labēja. Pirmkārt, cilvēki tiek sodīti par to, ka viņi ir nabadzīgi. Otrkārt, nabadzība tiek atražota. Pastāvīgi runā par investīcijām un attīstību, taču domā tikai par lielu ekonomisko spēlētāju interesēm, kas nāk investēt mūsu mazajās valstīs. Par darbinieku tiesību aizstāvēšanu nerunā neviens."
Kosts Arvanitis ir pārliecināts savas partijas uzvarā, uzskaitot valdības panākumus. Kad viņam atgādina par partijas pārstāvju retoriku par starptautisko aizdevēju lomu pirms dažiem gadiem, deputāta kandidāts maina akcentus: "2015. gada krīzē galvenais jautājums nebija tas, vai varēsim apkurināt savas mājas, bet vai mums būs ko ēst. Ar to mūs šantažēja Šoibles kungs.
Mūsu jautājums nav par iziešanu no Eiropas Savienības, bet par tās mainīšanu.
Ja tu aizej no Eiropas Savienības, jāmeklē citi sabiedrotie. Un kurš ir labāks vilks: vai labāks būtu Krievijas vilks, varbūt Amerikas vai Turcijas vilks? Eiropas Savienībā ir spēki, kas ir gatavi ar mums mainīt politiku."
Uz panākumiem cer opozīcijā esošā partija "Jaunā demokrātija"
Radikāli kreisās partijas valdības veikumu kritizē opozīcijā esošā konservatīvā, centra labējā partija "Jaunā demokrātija". Šajās vēlēšanās tā varētu atgūt līderpozīcijas un cer atnākt pirmā arī šogad plānotajās parlamenta vēlēšanās – tās jāsarīko līdz oktobrim.
Uzvarā pārliecināts arī šī politiskā spēka kandidāts, 34 gadus vecs Stelijs Kiburopuls: "Aizvadītie četri gadi mums bijuši smagi. Kreisie politiķi pārliecināja tautu, ka spēs atrisināt problēmas. Patiesībā, manuprāt, mūs nodeva. Mēs iekļuvām populisma un panīkuma slazdā. Tagad mūsu partija varētu pārvērst cerības starus pastāvīgajā gaismā."
Pats Stelijs savā dzīvē apliecinājis īstu cīnītāja garu. Viena gada vecumā viņam konstatēja smagu diagnozi – spinālo muskuļu atrofiju. Tātad pats pārvaldīt savu ķermeni un kustināt rokas vai kājas vīrietis nevar. Neskatoties uz to, viņš pabeidza vidusskolu ar izcilību un kļuva par pirmo šīs valsts skolēnu ratiņkrēslā, kuram svētku parādē tika uzticēta Grieķijas karoga nešana. Vīrietis ieguva arī augstāko izglītību psihiatrijā un tagad strādā slimnīcā.
Tas viss nebūtu iespējams bez vecāku atbalsta. Vismaz ne Grieķijā. "Ģimene man palīdz darīt visu, ko nevaru pats – pārvietoties, ēst, mazgāties, iziet no mājās, turēt grāmatu, ceļot. Lai es varētu nest labumu sabiedrībai, valstij vajadzētu palīdzēt man īstenot tās vajadzības, kuras slimības dēļ nespēju apmierināt pats. Un tāpēc cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jābūt sabiedrības centrā, jāiesaistās vēlēšanu procesā," saka Stelijs.
Atēnu mērs gatavs mēriju nomainīt pret EP
Eiroparlamentā no Grieķijas varētu iekļūt arī centriski kreisā apvienība "Pārmaiņu kustība". Tās sastāvā esošā sociālistiskā partija "Pasok" ilgus gadus atradās pie varas, pirms valsti un pašas partijas pozīcijas satrieca ekonomiskā krīze. Šogad viens no redzamākajiem kustības kandidātiem uz vietu Eiroparlamentā ir Atēnu mērs Georgijs Kaminis, kurš savā intensīvajā grafikā atrada laiku sarunai ar Latvijas Radio.
Maija beigās grieķi vienlaicīgi ievēlēs gan Eiroparlamenta deputātus, gan vietvaru vadītājus. Kaminis nolēma uz trešo termiņu mēra amatā nepretendēt. Tagad vēlas aizstāvēt Eiropas vienotību Briselē. Politiķis stāsta – gan Eiropa, gan Grieķija ir izaicinājumu priekšā.
Krīzes gados Eiropa ir palīdzējusi Grieķijai, aizdodot naudu ar zemu procentu likmi. Tā palīdzējusi tikt galā ar bēgļu krīzi. Viņš piebilst, ka ir svarīgi uzturēt vienotās un spēcīgās Eiropas vairogu Vidusjūras austrumu pusē.
Uz vēlēšanām gatavojas doties gan ome, gan mazdēls
Šo politisko spēku ir gatava atbalstīt arī Latvijas Radio uzrunātās grieķu ģimenes vecākās paaudzes pārstāve. Kiki Papastergiu ir Rulas vīramāte, viņai ir astoņdesmit gadi, un savā mūžā viņa nav izlaidusi nevienas vēlēšanas. Ja būs laba veselība, uz vēlēšanu iecirkni ies arī maijā.
"Cilvēkiem ir jāiet uz vēlēšanām, lai izteiktu savu viedokli. Citādi ar kādām tiesībām kāds sūdzas un izsaka neapmierinātību ar kaut ko, ja pats nav aizgājis nobalsot? Tā kā esam Eiropas Savienībā, ir svarīgi piedalīties arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Man tā šķiet," saka Kiki Papastergiu.
To, ka viņš dosies vēlēt, ir pārliecināts arī šīs sievietes mazdēls – Panajotis. Viņam ir 21 gads, studē matemātiku politehniskajā universitātē. Šajās vēlēšanās jauneklis balsos pirmo reizi un vēl nav izdomājis, par ko. Viņš vēl pētīs partiju programmas un sarakstus. Ko viņš noteikti nedarīs – nebalsos par galējā spārna partijām: nedz par neonacistisko partiju "Zelta rītausma", nedz par Grieķijas Komunistisko partiju. Abas ir nesistēmiskas, un abām aptaujas sola iekļūšanu Eiropas Parlamentā.
Kandidē arī komunistiskā partija
Atšķirībā no Latvijas Grieķijā ir Komunistiskā partija. No ārpuses šīs partijas birojs izskatās pēc labi aizsargāta cietokšņa ar augstiem žogiem un logu trūkumu. Taču iekšpusē var pamanīt daudz padomju laika simbolikas, tostarp Ļeņina krūšutēlu.
Komunistiskās partijas štābā Latvijas Radio korespondente iekļūst pa automātiskiem dzelzs vārtiem, sargs pieprasa personas apliecinošu dokumentu, ko var atgūt tikai pēc intervijas, un aicina uz sarunu ar biedru. Biedrs ir Eiroparlamenta deputāta kandidāts Lefteris Nikolau-Alavans.
Viņam Latvijas Radio jautā, kādu Grieķijas sadarbību ar Eiropas Savienību vēlētos redzēt partija. "Eiropas Savienība šodien nespēj neko piedāvāt darba šķirai un tautām. Tāpēc mēs sakām – Eiropas Savienības alternatīva ir sociālistisko valstu kopums. Taču tas atkarīgs no katras tautas cīņas par to, lai atbrīvotos no Eiropas Savienības un izveidotu režīmu, kas pirmkārt un galvenokārt aizstāvētu darba klases tiesības savā valstī," saka Nikolau-Alavans.
Runājot par Eiropas Savienības trūkumiem, grieķu Komunistiskās partijas pārstāvis min arī Latvijas ierobežojumu attiecībā uz komunistiskās ideoloģijas izplatīšanas un simbolu lietošanas. Pretarguments par sāpīgo vēsturisko pieredzi deputāta kandidātu nepārliecina.
Komunistiem šajā Eiropas Parlamentā ir divas vietas. Kāds ir viņu darba mērķis? Nikolau-Alavans atbild – cīnīties par Grieķijas darba šķiras tiesībām. Kā var secināt no sarunas, tas turklāt palīdz stiprināt partijas kasi: "Viss ienākums no Eiropas Parlamenta deputātu un citu vēlēto locekļu algām tiek novirzīts partijai. Un partija izmaksā katram no mums vienādu ikmēneša algu. Tā ir vidējās privātā sektora algas apmērā, tagad ap 800 eiro. Tātad vēlētāji var būt pārliecināti, ka mēs darbojamies savu principu, ne savtīgu interešu vadīti."
Attieksme daudziem negatīva
Students Panajoti, kurš maijā vēlēs pirmo reizi, stāsta par nākotnes plāniem, ko gribētu panākt savā karjerā. Puisis ar degsmi stāsta – viņa sapnis ir kļūt par matemātikas akadēmiķi, varbūt ne Grieķijā, bet citā Eiropas valstī. Eiropas Savienība sniedz daudzas iespējas, un Panajotis to novērtē.
Bet kāda attieksme pret Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir viņa draugiem? "Daudziem maniem draugiem un paziņām ir negatīvs viedoklis.
Ir zināma vilšanās, jo mūs aicina piedalīties sistēmā ar daudzām negatīvām sekām.
Bet, ziniet, tagad, kad jūs man to jautājat… Drīz pie manis ciemosies mani draugi, un tas varētu būt ļoti labs iemesls viņiem pajautāt – kāds ir jūsu skatījums par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un ko jūs darīsiet?"
Jaunekļa teiktais ataino kopējo grieķu vēlētāju aktivitātes ainu. Lai gan dalība vēlēšanās ir obligāta, pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās dalība ir bijusi aptuveni 60%. Tas nav maz, it īpaši salīdzinot ar Latviju, taču tendence ir krītoša. Tāpēc katra domātspējīga un domātgriboša vēlētāja balss izšķirs, kādu signālu Eiropai sniegs Grieķija.
