Ukrainas robežsardzes video redzams, kā divu robežsargu vienību vīri darbojas ar mīnmetējiem un atklāj uguni uz pretinieka novērošanas posteni. Viņi cenšas noturēt aizsardzības līniju un neļaut Krievijas karavīriem virzīties uz Vovčansku.
Tikmēr sakarnieki brīdina, ka debesīs redzams Krievijas bezpilota lidaparāts "Orlans" un izlūkošanas drons.
"Katrā pozīcijā vajadzētu būt šādām ierīcēm, kas rāda, vai netuvojas droni. Vēlams arī katram transporta līdzeklim. Mēs strādājam, lai savā teritorijā iznīcinātu ienaidnieku.
Mēs nespiedām viņus te nākt, bet mēs piespiedīsim viņus doties prom," teica mīnmetēju vada priekšnieks ar segvārdu "Tors".
Uzbrukumam tiek gatavots Ukrainā ražotais trieciendrons "Vampīrs".
"Šis drons var palidot ar 15 kilogramiem sprāgstvielu. Vai arī nest 9 kilogramus smago mīnu TM. Kad šis putniņš lido virs ienaidnieka, viņiem, īsāk sakot, bikses ir slapjas. Tas rada tādu skaņu... Nav patīkami, kad lādiņš krīt uz galvas," stāstīja trieciendrona operators ar iesauku "Fūrija".
"Šaujam krievu spēku virzienā. Tur ir apdzīvota vieta. Viņiem tur ir pozīcijas. It kā bija tehnika un novērošanas postenis. Jebkurā gadījumā tur kaut kas ir pamanīts. Mēs strādājam," notiekošo skaidroja mīnmetēju grupas komandieris "Sems". "Pēc koordinātēm trāpījām labi. Novirze bija ļoti maza."
Drīz vien tiek ziņots, ka Ukrainas aizstāvju raidītā uguns bijusi precīza un mērķis ierakumos ir iznīcināts.
Taču, kad satumst, laiks iedarbināt "Vampīru", lai uz okupantu ierakumiem nomestu spridzekli.
Kā paziņojis Ukrainas bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis, pēc pirmajiem nelielajiem panākumiem Harkivas apgabalā ienaidnieks šobrīd ir pilnībā iestrēdzis ielu kaujās Vovčanskā un cieš lielus dzīvā spēka zaudējumus.
"Lipcu rajonā ienaidnieks arī cietis būtiskus zaudējumus, pārgājis aktīvā aizsardzībā, veic mīnēšanu un uguns triecienus pa mūsu karaspēka pozīcijām," viņš piebilda.
"Visintensīvākās un sīvākās kaujas noris Pokrovskas un Kurahoves virzienos. Ienaidnieks cenšas pārraut mūsu aizsardzību šaurā frontes sektorā starp Staromihailivku un Berdičiem, veicot uzbrukuma un trieciena darbības ar vispieredzējušākajām vienībām," norādīja Sirskis.
Arī citos virzienos ir nemierīgi, bet kaujas darbību intensitāte un biežums tur ir krietni mazāks, viņš piebilda.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
