Saskaņā ar aptauju, kas veikta jūnija sākumā, intervējot 1525 pieaugušos, tikai 34% respondentu joprojām uzskata, ka breksits bija pareizs lēmums.
Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Deltapoll" veikto aptauju, kuras rezultātus publicējis Tonija Blēra institūts, 18% vēlētāju, kas nobalsoja par izstāšanos no ES, tagad uzskata, ka lēmums bija nepareizs.
Gandrīz 80% britu uzskata, ka Apvienotajai Karalistei nākotnē būtu jāveido ciešākas attiecības ar ES, 43% vēlas, lai Lielbritānija atkal pievienotos ES, bet 13% vēlas vienīgi atgriešanos vienotajā tirgū.
Aptaujā noskaidrojies, ka nedaudz vairāk nekā piektā daļa britu atbalsta ciešākas attiecības ar ES, taču nekļūstot par bloka dalībvalsti un neatgriežoties vienotajā tirgū.
Aptaujas dati iekļauti ziņojumā par Lielbritānijas attiecību uzlabošanu ar ES pēc breksita.
Ziņojuma autori Antons Spisaks un Krists Culakis tomēr brīdina, ka to viedoklis, kas balsojuši 2016. gada referendumā, šķiet, nav krasi mainījies.
Izmaiņas pamatā nosaka to respondentu viedoklis, kas ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem un kuri 2016. gadā nebalsoja. Šai grupai piederīgie izstāšanos no ES pamatā uzskata par nepareizu lēmumu.
Kā izteicies Tonija Blēra institūta politiskās nodaļas vadītājs Spisaks, "liela daļa britu sabiedrības atzīst, ka breksits pašreizējā formā nedarbojas, un vēlas, lai Apvienotā Karaliste tuvinātos ES".
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, bet līdz gada beigām spēkā bija pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecās visi ES noteikumi. Taču no 2021. gada 1. janvāra spēkā stājās ES un Lielbritānijas Tirdzniecības un sadarbības līgums, bet Apvienotā Karaliste uzsāka patstāvīgu dzīvi ārpus bloka, kura sastāvā bija 45 gadus. Tas nesa daudz būtisku izmaiņu.
