Izraēla joprojām turpina operācijas Gazas joslā, kur turpina likvidēt teroristu grupējumu "Hamās", bet ziemeļos, uz robežas ar Libānu tā iesaistījusies pārrobežu sadursmēs ar Irānas atbalstīto grupējumu "Hizbullāh". Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu šonedēļ sacīja, ka Izraēlai ir nepieciešama amerikāņu munīcija, lai cīnītos karā par savu eksistenci.
Nedēļas sākumā Netanjahu sadusmoja Vašingtonu ar video paziņojumu, apsūdzot to ieroču un munīcijas aizturēšanā Izraēlai. ASV amatpersonas savukārt norādīja, ka neizprot, par ko tieši Netanjahu runā.
Savukārt svētdien Netanjahu paziņoja, ka apmēram pirms četriem mēnešiem bijis dramatisks samazinājums ASV bruņojuma piegādē. Izraēlai. Telaviva esot saņēmusi visdažādākos paskaidrojumus, kādēļ tas tā notiek, taču situācija neesot mainījusies. Līdz ar to, Izraēlas premjers esot nolēmis par to izteikties publiski. Izraēlas augstākās amatpersonas uzrunājušas ASV kolēģus visos līmeņos, lai panāktu ātrāku ieroču piegādi.
Pēc pēdējo dienu ziņām viņš esot optimistiski noskaņots, ka šī kavēšanās no amerikāņu puses drīz tikšot atrisināta.
Vašingtona ir Izraēlas galvenais militārais atbalstītājs, taču Baltais nams nav slēpis neapmierinātību par pieaugošo civiliedzīvotāju upuru skaitu Gazas joslā. Pavasarī ASV paziņoja, ka aptur bumbu piegādes Izraēlai pēc tās iebrukuma Rafahā.
Netanjahu jaunākie komentāri izskan laikā, kad aizsardzības ministrs Joavs Galants devies uz Vašingtonu, lai runātu par Gazas karu. Tur viņš tiksies ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu un valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.
"Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu vissvarīgākais sabiedrotais, mūsu galvenais sabiedrotais, un attiecības ir ļoti svarīgas, iespējams, vairāk nekā jebkad agrāk. Tikšos ar aizsardzības ministru, ASV valsts sekretāru un citiem Amerikas administrācijas pārstāvjiem. Šajās sanāksmēs es apspriedīšu Gazas fronti un Libānas fronti. Un šīm sanāksmēm šobrīd ir izšķiroša nozīme. Mēs esam gatavi jebkurai darbībai, kas var būt nepieciešama Gazā, Libānā un citos reģionos," sacīja Galants.
Izraēla jau iepriekš paziņoja, ka ir gatava uzsākt ofensīvu Libānā, liekot nojaust, ka tā varētu pārfokusēties no operācijām Gazā, kur tā šobrīd iznīcina pēdējās palikušās "Hamās" pozīcijas.
"Vizītes laikā pārrunāsim notiekošo Gazas frontē, kā arī Libānas frontē. Esam gatavi jekādai rīcībai abos šajos punktos. Ir nepieciešama pārēja uz nākamo fāzi Gazas joslā un to mēs pārrunāsim ciešā sadarbībā ar ASV. Tās ir mūsu svarīgākās sabiedrotās un mūsu attiecības ir vēl jo svarīgākas tagad," norādīja Izraēlas aizsardzības ministrs.
Galants pēdējos mēnešos bijis kritisks pret Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu, pieprasot skaidrāku pēckara stratēģiju – to pašu pieprasa arī ASV.
Tikmēr Izraēlā sestdienas vakarā kārtējo reizi desmitiem tūkstoši cilvēku protestēja pret Netanjahu valdību. Protestētāji pieprasīja sarīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kā arī vainoja valdību par nepietiekamiem centieniem panākt "Hamās" oktobrī sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu.
Vislielākās demonstrācijas notika Telavivā, kur ielās izgāja apmēram 150 000 cilvēku. Telavivas tā dēvētajā "Ķīlnieku laukumā" tūkstošiem cilvēku pieminēja Nāmu Leviju – jaunu meiteni, kuru "Hamās" nolaupīja pirms 260 dienām, un, domājams, joprojām atrodas gūstā.
Viņai vakar apritēja 20 gadi un runu laukumā viņas dzimšanas dienā teica arī meitenes māte un tēvs. Tieši video ar šo meiteni bija viens no tiem, kas pēc "Hamās" iebrukuma Izraēlā internetā tika izplatīts visplašāk.
Tajā redzams, kā jauno meiteni, kurai ir sasietas rokas, savainotas potītes un asinīs izmirkušas bikses, velk pa zemi aiz matiem. Neapmierinātība valdības nespējā atgriezt ķīlniekus aug augumā.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka augsta ranga "Hamās" amatpersona telekanālam CNN nesen atzina, ka nevienam neesot ne jausmas, cik daudzi no ķīlnieku vēl vispār ir dzīvi.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās".
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
