To ukraiņu īpatsvars, kas ir gatavi uz teritoriālu piekāpšanos, lai pēc iespējas ātrāk panāktu mieru un saglabātu neatkarību, šogad maijā bija 32%, bet saskaņā ar aptaujas datiem kopš pērnā maija šis skaits ir ievērojami audzis.
2023. gada beigās 19% ukraiņu bija gatavi piekāpties Krievijai, šogad februārī – 26%, bet maijā – jau 32%.
Ukraiņu vidū, kas pamatā ir gatavi piekāpties, 73% vēlas norobežošanos no Krievijas – slēgt robežas starp Ukrainu un Krieviju, ieviest vīzas un muitas kontroli.
To vidū, kas ir pret jebkādām koncesijām, aptuveni tikpat daudz respondentu – 79% – atbalsta līdzīgu pieeju.
Iespējamo koncesiju kontekstā ir svarīgi, ka ukraiņi ir pret "mieru ar jebkādiem nosacījumiem", komentējot aptaujas rezultātus, norāda institūta izpilddirektors Antons Hrušeckis.
"Lai gan ukraiņu uzskatos ir ambivalence – un tā ir diezgan normāla situācija demokrātiskā sabiedrībā –, tā nav tik uzkrītoša, kā to mēģina pasniegt, un aptaujas rezultāti liecina par ukraiņu elastību iespējamā dialoga ietvaros," atzīst Hrušeckis.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
