"Mēs esam novērojuši pieaugošu sadarbību starp Ķīnu un Krieviju Arktikā komerciālā ziņā, un Ķīna ir galvenais finansētājs Krievijas enerģijas resursu izmantošanai Arktikā," žurnālistiem sacīja ASV aizsardzības ministra vietniece Keitlīna Hiksa.
Pieaug arī militārā sadarbība, "Krievijai un Ķīnai rīkojot kopīgas mācības pie Aļaskas krastiem," sacīja Hiksa, ministrijai publicējot 2024. gada stratēģiju Arktikas reģionā.
"Visi šie izaicinājumi ir pastiprinājušies, jo klimata pārmaiņu ietekmē strauji paaugstinās temperatūra un ledus kārta kļūst plānāka, un tas sekmē visas šīs aktivitātes," norādīja ministra vietniece.
Dokumentā Arktika raksturota kā ASV stratēģiski svarīgs reģions, kas ietver ziemeļu pieejas valstij un nozīmīgu ASV aizsardzības infrastruktūru.
Krievija pēdējos gados ir pastiprinājusi savu militāro klātbūtni Arktikā, atjaunojot un modernizējot vairākas bāzes un lidlaukus, kas bija pamesti kopš padomju ēras beigām, savukārt Ķīna ir ieguldījusi naudu polārajā izpētē un pētniecībā.
Straujā polārā ledus kušana ir paātrinājusi aktivitāti neviesmīlīgajā reģionā, jo valstis meklē jaunas naftas, gāzes un minerālu iegulas, kā arī kuģošanas ceļus apgabalā, kur ir sarežģīts konkurējošu teritoriālo prasību tīkls.
"Līdz 2030. gadam Arktikā varētu būt pirmā vasara gandrīz bez ledus, un jūras ledus zudums palielinās Arktikas jūras tranzīta maršrutu dzīvotspēju un piekļuvi zemūdens resursiem," teikts Arktikas stratēģijā.
Palielinoties cilvēku aktivitātei, palielināsies negadījumu, nepareizu aprēķinu un vides degradācijas risks. ASV spēkiem jābūt gataviem, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar iespējamām neparedzētām situācijām Arktikā, lasāms ziņojumā.
Ķīna vēlāk aizstāvēja savu Arktikas politiku un skaidroja, ka darbojas, pamatojoties uz cieņas, sadarbības, savstarpējo ieguvumu un ilgtspējas principiem. Pekina arī norādīja, ka ir apņēmusies uzturēt mieru un stabilitāti reģionā.
"ASV izkropļo Ķīnas politiku Arktikā un izsaka nepārdomātas piezīmes par Ķīnas parastajām aktivitātēm Arktikā, kas ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām," sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina.
