Premjerministrs Mihals deva mutisku zvērestu, un ministri parakstīja zvēresta tekstu. Līdz ar to valdība sākusi darbu.
Jau vēstīts, ka Rīgikogu pirmdien ar 64 balsīm par un 27 pret pilnvaroja Reformu partijas izvirzīto Mihalu veidot jauno valdību. Pēc tam jauno ministru kabinetu apstiprināja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Mihals savā uzrunā parlamentam norādīja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā licis Igaunijai ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus.
"Mazā Igaunija kļuvusi par vienu no lielākajām munīcijas iepircējām Eiropā. Absolūtos skaitļos, nevis "per capita". Krievijas sāktais karš ir palielinājis izmaksas visai sabiedrībai," atzina Mihals.
Lai segtu šīs izmaksas, jaunā valdība plāno palielināt nodokļus.
Paredzēts, ka no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026. gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Mihals vēsta, ka akcīzes nodokļi alkoholam, tabakas izstrādājumiem un degvielai tiks celti par 5% gadā.
Vienlaikus trīs gadu laikā sabiedriskā sektora izmaksas plānots samazināt par 10%.
Mihals uzsvēra, ka viņa valdība neplāno iesaldēt pensijas, kas arī tika minēts kā iespējamais risinājums valsts izdevumu samazināšanai.
Liberālo Reformu partiju līdz ar premjerministru Mihalu jaunajā valdībā pārstāv seši ministri. No iepriekšējās valdības savus amatus saglabājuši aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, sociālās aizsardzības ministre Signe Rīsalo un kultūras ministre Heidi Purga. Finanšu ministra amatā stājies Jirgens Ligi, klimata ministra amatā - Joko Alendere, bet ekonomikas ministra amatā – Erki Keldo.
No liberālās partijas "Igaunija 200" amatus saglabājuši ārlietu ministrs Marguss Cahkna un izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa. Savukārt tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministra amatā apstiprināta Līza Pakosta.
No Sociāldemokrātiskās partijas amatus saglabājuši iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss, veselības ministre Rīna Sikuta, kā arī reģionālo un lauku lietu ministre Pireta Hartmane.
Jaunizveidotajā infrastruktūras ministra amatā Klimata ministrijā apstiprināts bijušais Tallinas vicemērs Vladimirs Svets, kurš nesen izstājies no opozīcijā esošās Centra partijas un iestājies Sociāldemokrātiskajā partijā.
Igaunijas prezidents 15. jūlijā pieņēma premjerministres Kajas Kallasas demisiju, bet 16. jūlijā uzdeva veidot valdību Reformu partijas politiķim, līdzšinējam klimata ministram Mihalam.
Kallasa iesniedza atlūgumu, jo ir izraudzīta par Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja amata kandidāti. Līdz ar Kallasu demisionēja arī viņas vadītā valdība.
Piektdien noslēdzās sarunas par jaunu koalīcijas līgumu starp valdošajām partijām - Reformu partiju, Sociāldemokrātisko partiju un partiju "Igaunija 200". Šīs trīs partijas veidojušas valdības koalīciju kopš 2023. gada maija.
