Kijivā baidās, ka Demokrātu partijas iespējamā prezidenta amata kandidāte, pašreizējā viceprezidente Kamala Harisa vēlēšanās varētu zaudēt republikānim Donaldam Trampam, kurš iepriekš ir solījis apturēt ASV atbalstu Ukrainai.

Ukrainā bažījas, ka pēc Baidena aiziešanas no Baltā nama nākamā gada janvārī ASV varētu samazināt vai pat pilnībā izbeigt atbalstu Kijivai karā pret Krieviju. Šis karš ir eksistenciāls Ukrainai, jo Krievija neslēpj, ka vēlas iznīcināt ukraiņu tautu un valsti, tāpēc neskaidrība par to, kas būs nākamais ASV prezidents, rada satraukumu ukraiņos.

Baidens kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir bijis nelokāms Ukrainas atbalstītājs. Šajā laikā ASV militārais un cita veida atbalsts Ukrainai ir sasniedzis 107 miljardus dolāru.

Šajā summā ietilpst arī 62 miljardu dolāru vērtā palīdzības pakete, ko aprīlī apstiprināja Kongress. Taču tas notika pēc mēnešiem ilgas stīvēšanās, jo neliela grupa galēji labējā spārna republikāņu Pārstāvju palātā traucēja pieņemt attiecīgu likumprojektu.

Neraugoties uz savu atbalstu Ukrainai, Baidens ir saņēmis arī Kijivas pārmetumus par pārlieku lielu piesardzību un kavēšanos pieņemt lēmumus, kas varētu palīdzēt ukraiņu karavīriem frontē, piemēram, tālas darbības ieroču vai iznīcinātāju F-16 piegādi. ASV arī joprojām nav skaidri pateikušas, ko tās uzskatītu par Ukrainas uzvaru karā.

Baidens ir bijis uzticams un prognozējams sabiedrotais Ukrainai, tāpēc viņa izstāšanās no ASV prezidenta vēlēšanām rada neziņu, kāda būs ASV turpmākā politika attiecībā uz Ukrainu.

Ja salīdzina Kamalu Harisu un Donaldu Trampu, tad lielāka skaidrība ir par Harisas nostāju jautājumā par Krievijas karu Ukrainā.

Ukraiņu politologs Vladislavs Faraponovs uzskata, ka, Harisai kļūstot par ASV prezidenti, būtiskas izmaiņas nenotiks.

"Ja viņai būtu radikāli atšķirīgi uzskati par ASV politiku attiecībā pret Krievijas karu Ukrainā vai par palīdzību Ukrainai, tad mēs noteikti būtu pamanījuši tādas pazīmes. Kopumā viņa atbalsta turpmāku palīdzības sniegšanu Ukrainai. Kas attiecas uz kaut kādām iespējamām sarunām vai variantiem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu, viņa nav sniegusi šādus paziņojumus," Faraponovs sacīja telekanālam "Nastojaščeje vremja".

Harisa pēdējos trīs gadus bija ASV augstākā pārstāve Minhenes Drošības konferencē, kur savās uzrunās viceprezidente stingri atbalstīja Ukrainas tiesības aizstāvēt suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, kā arī Krievijas saukšanu pie atbildības par tās pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā.

Savukārt Tramps iepriekš ir paziņojis, ka viņš izbeigtu karu 24 stundās, vienojoties par to ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu. Bet Trampa izraudzītais viceprezidenta kandidāts Džeimss Deivids Venss nesen paziņoja, ka viņam vispār neinteresē, kas notiek ar Ukrainu.

Londonas Karaliskās koledžas profesors Sems Grīns sacīja, ka valda liela neskaidrība par to, kāda varētu būt Trampa politika attiecībā uz Ukrainu, tāpēc Krievija vēlas tieši viņa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

"Krievija Amerikas ārpolitikā meklē nekonsekvenci. Manuprāt, tā ir galvenā vērtība, ko viņi saredz potenciālajā Trampa prezidentūrā. Viņi vēlas, lai ASV ārpolitikā valdītu haoss. Tas Krievijai dotu manevra iespējas. Tāpēc vien viņi būs priecīgi, ka noslēgsies Baidena administrācija. Viņi vēlētos, lai Harisas administrācija būtu citādāka, bet es nedomāju, ka tā varētu notikt," Grīns teica ziņu aģentūrai "Reuters".