Harisa atgādināja par savu ilggadējo pieredzi prokurores darbā. "Katru dienu tiesas zālē es lepni stājos tiesneša priekšā un teicu četrus vārdus: "Kamala Harisa, tautas vārdā." Visā manā karjerā man ir bijis tikai viens klients: tauta."
"Tādēļ visu to vārdā, kuru stāsts būtu iespējams tikai dižākajā nācijā pasaulē, es pieņemu jūsu nomināciju ASV prezidenta amatam."
Vice President Harris: On behalf of everyone whose story could only be written in the greatest nation on earth, I accept your nomination for President of the United States of America pic.twitter.com/I8sXLSHOox
— Kamala HQ (@KamalaHQ) August 23, 2024
59 gadus vecā Harisa kļuvusi par demokrātu kandidāti pēc tam, kad līdzšinējais prezidents Džo Baidens jūlijā tomēr nolēma nekandidēt uz otro termiņu. Demokrātu partijas vadība ļoti strauji apvienojās ap Harisas kandidatūru, un sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka prezidenta vēlēšanās novembrī viņai ir labas izredzes pārspēt republikāņu kandidātu Donaldu Trampu.
Harisa sola apvienot ASV sabiedrību
Harisa savā uzrunā uzsvēra, ka viņa vēlas būt visu amerikāņu prezidente un apvienot valsti, kuras sabiedrība ir ļoti sašķelta. Viņa uzsvēra, ka gaidāmajās prezidenta vēlēšanās amerikāņiem būs iespēja atvērt jaunu lappusi ASV vēsturē un "pārvarēt pagātnes rūgtumu, cinismu un šķelšanos".
"Es būšu prezidente, kas apvienos mūs ap mūsu augstākajiem centieniem," viņa teica. "Par nākotni vienmēr ir vērts cīnīties. Un tā ir mūsu pašreizējā cīņa. Cīņa par Amerikas nākotni."
Viceprezidente arī brīdināja, ka viņas konkurenta republikāņa Donalda Trampa atgriešanās prezidenta amatā būtu bīstama ASV un visai pasaulei.
"Daudzējādā ziņā Donalds Tramps ir nenopietns cilvēks. Taču sekas, ko radītu Trampa atgriešanās Baltajā namā, ir ārkārtīgi nopietnas," teica Harisa.
"Padomājiet, kāda vara viņam būs, jo īpaši pēc Augstākās tiesas lēmuma, ka viņš būs pasargāts no kriminālvajāšanas. Tikai iedomājieties Trampu bez barjerām un to, kā viņš izmantos milzīgās ASV prezidenta pilnvaras, nevis lai uzlabotu jūsu dzīvi, nevis lai stiprinātu mūsu nacionālo drošību, bet lai kalpotu vienīgajam klientam, kas viņam jebkad ir bijis: viņš pats," teica Harisa.
Turpinās atbalstu Ukrainai un ciešu sadarbību ar NATO partneriem
Ja viņa uzvarēs novembrī gaidāmajās vēlēšanās, Harisa kļūs par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. 2016. gadā to mēģināja sasniegt Hilarija Klintone, bet prezidenta vēlēšanās viņa zaudēja Trampam.
Harisa solīja uzlabot veselības aprūpes pieejamību un veicināt sieviešu reproduktīvās tiesības, kā arī stiprināt ASV robežu, lai samazinātu nelegālo imigrāciju.
Harisa sacīja, ka viņas prioritāte būs samazināt amerikāņu izdevumus par tādām ikdienas lietām kā veselības aprūpi, mājokli un pārtiku. Viņa arī vēlas izveidot spēcīgāku vidusšķiru.
Pievēršoties ārpolitikai, Harisa sacīja, ka ievēlēšanas gadījumā viņa turpinās atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju un būs uzticama sabiedrotā NATO.
Harisai nav nekādu šaubu, ka ASV arī turpmāk ir jābūt pasaules vadošajai lielvarai, uz kuru var paļauties tās sabiedrotie.
"Es gādāšu par to, lai mēs vadītu pasauli nākotnē kosmosa un mākslīgā intelekta jomā un lai 21. gadsimta konkurencē uzvarētu Amerika, nevis Ķīna. Un ka mēs nostiprināsim, nevis atteiksimies no savas globālā līdera pozīcijas," uzsvēra Harisa.
"Turpretī Tramps draudēja izstāties no NATO. Viņš iedrošināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uzbrukt Amerikas sabiedrotajiem. Viņš teica, ka Krievija var darīt, ko vien vēlas."
Harisa asi kritizē Trampu
Uzrunā konventā Harisa arī pauda apņēmību panākt pamieru Gazas joslā.
"Tagad ir pienācis laiks panākt vienošanos par ķīlniekiem un vienošanos par pamieru," sacīja viceprezidente.
Kā norādīja Harisa, viņa un tagadējais ASV prezidents Džo Baidens "strādā, lai izbeigtu Gazas joslas karu tā, lai Izraēla būtu drošībā, ķīlnieki tiktu atbrīvoti, ciešanas Gazā beigtos un palestīniešu tauta varētu īstenot savas tiesības uz cieņu, drošību, brīvību un pašnoteikšanos".
"Es kā prezidente stingri atbalstīšu Ukrainu un mūsu NATO sabiedrotos," solīja Harisa.
Viceprezidente arī atgādināja, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā palīdzējusi "mobilizēt globālo atbildi", lai Ukraina spētu sevi aizstāvēt pret Krievijas agresiju.
Viņa nosodīja republikāņu sāncenša Trampa publiskās uzslavas Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam, sakot, ka "es nepielabināšos tirāniem un diktatoriem".
"Tirāni atbalsta Trampu, jo viņi zina, ka ar viņu ir viegli manipulēt, izmantojot glaimus un vēlību. Viņi zina, ka Tramps neprasīs atbildību no autokrātiem, jo viņš pats vēlas būt autokrāts."
Līdz ASV prezidenta vēlēšanām ir atlikuši nedaudz vairāk par diviem mēnešiem.
Nākamais būtiskais notikums priekšvēlēšanu kampaņā būs 10. septembrī paredzētās Trampa un Harisas pirmās televīzijas debates, kas var pavērst kampaņu par labu vai par sliktu kādam no kandidātiem.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Taču pēc neveiksmīgā snieguma TV debatēs pastiprinājās šaubas par 81 gadu vecā Baidena spēju vēl četrus gadus pildīt prezidenta pienākumus.
21. jūlijā Baidens paziņoja par izstāšanos no cīņas. Viņš aicināja demokrātus atbalstīt tagadējās viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru ASV prezidenta amatam. Harisa jau saņēmusi nepieciešamo Demokrātu partijas atbalstu.
Republikāņu partijas kandidāts prezidenta amatam būs eksprezidents Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums.
