Kuplā skaitā šonedēļ Ukrainā bija sastopami Latvijas Valsts policijas darbinieki – Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Romāns Jašins un virkne citu amatpersonu, kas bija ieradušās, lai ukraiņu kolēģiem nodotu kārtējo Latvijas palīdzības sūtījumu.
Tajā bija 20 vecās policijas automašīnas, kas ar organizācijas "Uzņēmēji mieram" palīdzību savestas tehniski labā kārtībā un turpmāk kalpos kārtībsargiem kara plostītajā valstī. Te tās ir ļoti vajadzīgas, īpaši – piefrontes rajonos.
"Mums ir prieks, ka mēs no tā mazumiņa, kas mums ir, tomēr varam krietni palīdzēt, un kolēģi to novērtē," sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
"Tas, ko mēs redzam, tā ir ļoti, ļoti liela pateicība. Un tas katru reizi tikai apstiprina – viņiem ir nepieciešams vēl. Vakar mēs nodevām trīs automašīnas Harkivas policijai, un pirmā atbilde uzreiz ir – mums vajadzēs vēl," pauda organizācijas "Uzņēmēji mieram" vadītāja Laura Skrodele.
Kopumā kopš 2022. gada ar "Uzņēmēji mieram" atbalstu kārtībā savestas un Ukrainai nodotas jau 150 valsts policijas automašīnas. Latvijas kārtībsargiem atjaunojot savu ekipējumu, uz Ukrainu nosūtītas arī vecās bruņuvestes, ķiveres un cits aprīkojums.
Turklāt ceļu uz Ukrainu turpina arī Latvijas dzērājšoferiem atņemtās automašīnas – vismaz 500 tādas jau ir nonākušas Ukrainā.
Policijas delegācija šonedēļ bija ieradusies ne tikai pašrocīgi atvest automašīnas, bet arī pateikties kolēģiem par sadarbību. Kā stāstīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, ar iepriekšējo Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieku, tagadējo iekšlietu ministru Ihoru Klimenko esot bijuši ciešā saziņā jau kopš pilna apmēra iebrukuma pirmās dienas, kad sazinājušies attālināti.
"Tagad jau pagājuši divarpus gadi, un mēs, redzot, kas noticis arī Latvijā – sakām paldies viņam [Klimenko] par to, ka jau tolaik pabrīdināja mūs par to, kādas var būt izpausmes saistībā ar apdraudējumu kritiskajai infrastruktūrai, par prokremliski noskaņotas sabiedrības daļas aktivitātēm, izpausmēm, kā tas var pēc tam ietekmēt nākošos procesus. Pateicoties savlaicīgai informācijas un pieredzes apmaiņai, būtībā izdevies noturēt stabilu situāciju Latvijā," teica Ruks.
Cieša savstarpējā sadarbība palīdzējusi atklāt arī vairākus smagus noziegumus, toskait valsts amatpersonas – robežsardzes darbinieka – slepkavības mēģinājumu.
"Uzbrukums Valsts robežsardzes darbiniekam – tas Daugavpilī notika 2020. gadā. Pateicoties mūsu sadarbībai, izdevās noskaidrot iesaistītās personas. Tika izveidota tā saucamā Kopējā izmeklēšanas grupa ar Ukrainu un Latviju, un aptuveni divu gadu laikā mums izdevās aizturēt Ukrainā divus izpildītājus un Latvijā – šī nozieguma organizētāju," teica Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Romāns Jašins.
Abu valstu policisti cieši sadarbojušies, arī izmeklējot krāpnieku grupas – tā dēvētos zvanu centrus, kuru darbinieki ar viltību izkrāpa no cilvēkiem pieeju viņu bankas kontiem, lai pēcāk tos iztukšotu. Pēdējais zvanu centrs atklāts Harkivas apgabalā.
"Divu gadu laikā mēs esam likvidējuši divus zvanu centrus, kas atradās Ukrainas teritorijā. Ir izveidojusies ļoti laba sadarbība, kas rezultējas ar ļoti labiem rezultātiem. Ukrainā aizturētas vairākas personas. Latvijas pusē ir vairāki cietušie," skaidroja Jašins.
Pateicoties par labo sadarbību, šo krimināllietu atklāšanā iesaistītajiem ukraiņu policistiem šonedēļ tika pasniegti Latvijas Valsts policijas augstākie apbalvojumi. Savukārt ukraiņi sveica Latvijas policistus un organizācijas "Uzņēmēji mieram" vadību.
Sadarbība ar Latviju ir laba, sarunā ar Latvijas Radio atzina Ukrainas Nacionālās policijas vadītājs Ivans Vihivskijs.
"Kopš pirmajām pilna apmēra kara dienām mēs jūtam Latvijas valsts atbalstu. Mums ir lieliska komunikācija ar Latvijas policiju, mums ir daudz kopīgu darba virzienu – kiberdrošības jautājumos, narkotiku apritē, cilvēktirdzniecībā, cīņā ar organizēto noziedzību, tā sauktajiem "likumīgajiem zagļiem", un mēs esam pastāvīgā saziņā ar policijas vadību un operatīvi risinām visus jautājumus," viņš teica.
