Moldova – līdz ar nagiem Eiropā
20. oktobra vakars, jādomā, daudziem proeiropeiski noskaņotiem Moldovas pilsoņiem kļuva par pārbaudījuma brīdi. Balsu skaitīšanai ejot uz beigām, izskatījās, ka uz jautājumu "Vai atbalstāt izmaiņas Konstitūcijā ar nolūku Moldovai iestāties Eiropas Savienībā?" vairums balsojušo ir atbildējuši ar "Nē".
Prezidente Maija Sandu sasauca ārkārtas preses konferenci, kurā runāja par "ārēju spēku" bezprecedenta iejaukšanos balsošanas procesā. Nevienam nebija ne mazāko šaubu, ka ar "ārējiem spēkiem" jāsaprot Kremlis un tā pakalpiņi.
Krievija devusi patvērumu Moldovas partijām un politiķiem, kuri pretdarbojas proeiropeiski orientētās valdības centieniem. Šī gada aprīlī piecas šādas partijas Maskavā nodibināja aliansi ar nosaukumu "Uzvara". Tās politiskais mugurkauls ir Šora partija – kopš pagājušā gada jūnija Moldovā aizliegts politisks spēks, kura dibinātājs ir aizmuguriski par smagiem ekonomiskiem noziegumiem notiesātais, Krievijā mītošais miljonārs Ilans Šors.
Saskaņā ar Moldovas drošības iestāžu pausto, mēnešos pirms referenduma caur Šora organizētu shēmu apmēram 130 000 vēlētāju saņēmuši naudu par attiecīgu balsojumu, kā arī par eiroskeptisku viedokļu izplatīšanu sociālajā tīklā "Telegram".
Grūti spriest, cik no šiem līdzekļiem ir paša Šora sarūpēti, cik – Kremļa sponsorējums. Eiroskeptiskā vēstījuma centrā bija tēzes, ka virzīšanās uz Eiropas Savienību izraisīšot tiešu konfliktu ar Krieviju, ka tā sola Moldovas ļaudīm vien dzīves dārdzības pieaugumu, kamēr draudzība ar Kremli – lētu gāzi un degvielu.
Vēl viens motīvs ir bažas, ka eirointegrācija nozīmēs vēl ciešākas saites ar Moldovai etniski un vēsturiski ļoti tuvo Rumāniju, kas kaitēs apmēram 18 procentiem nemoldāvu iedzīvotāju. Sevišķi izplatīti šādi noskaņojumi ir Gagauzijas autonomijā, kur dzīvo apmēram 125 000 tjurku valodu saimei piederīgās gagauzu valodas runātāju. Šeit pret konstitūcijas izmaiņām balsojušo proporcija pārsniedza 90%, savukārt krieviskajos valsts ziemeļu rajonos un separātiskajā Piedņestrā tā ir no 65 līdz 80 procentiem.
Savukārt par iestāšanos Eiropas Savienībā vairākums balsojis galvaspilsētā Kišiņevā un tai tuvākajos valsts centra rajonos. Kā izrādījās pirmdienas rītā, Moldovas eiropeisko kursu par mata tiesu glāba ārzemēs dzīvojošie pilsoņi, kuru balsis deva pozitīvu iznākumu ar nepilniem 50,4%.
Politisks trilleris ar Krievijas ietekmi
"Tas ir bijis ļoti interesants politiskais trilleris, jo līdz pat pašam pēdējam mirklim, kamēr vēl ienāca rezultāti no Rietumos dzīvojošajiem moldāvu vēlētājiem, referendums par Eiropas Savienības integrācijas ierakstīšanu konstitūcijā bija joprojām negatīvs. To ir pamanījuši arī Rietumu žurnālisti, jo daudzi raksta, ka diaspora faktiski izglāba šo procesu. Ja mēs paskatāmies objektīvi, tad Moldovā dzīvojošie moldāvi tomēr vairākums noraidīja šo ideju," norādīja Kastēns.
Redzot šo iznākumu, pirmkārt, jāņem vērā tas, ka referendumā piedalījās vien aptuveni 53% iedzīvotāju, norādīja Spolītis. Līdz ar to puse no tiem, kas nobalsojuši "pret" to, lai iestāšanos Eiropas Savienībā atzīmēt kā mērķi konstitūcijā, ir vien ceturtā daļa Moldovas likumīgo vēlētāju.
"Otrkārt, tas parāda, ka cilvēku ilgstoša uzturēšanās nabadzībā padara viņus arī garā nabagus, ja tā varētu izteikties. Līdz ar to pietiek ar 300 miljoniem, lai piesolītu cilvēkiem pa 1000 rubļiem, un viņi uz šī āķa uzķeras pat 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas," pauda Spolītis.
Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš piebilda, ka atsevišķi gadījumi un balsu pirkšana 1000 rubļu apmērā Moldovā patiešām konstatēta. Bijuši gadījumi, kad cilvēki solīto samaksu par savu balsi vaicājuši, pat vēl esot vēlēšanu iecirknī, tur esošajiem novērotājiem.
"Krievija un ar to saistītie ļaudis, šie Moldovas politiķi un politbiznesmeņi, kas uzturas pamatā Krievijā, viņi darīja visu un droši vien arī turpinās darīt visu, lai Moldovas virzību uz Eiropas Savienību bremzētu, lai to procesu taranētu," norādīja Liniņš.
Ķezberis atgādināja, ka ar šo balsojumu nekas nav beidzies. Kaut kad, pēc 10, 15 vai 20 gadiem, kad noslēgsies Moldovas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunas, tāpat būs jāveic vēl viens – galīgais – referendums.
"Šis ir vairāk par to kursu. To man vietējie sacīja, ka šis varbūt nebija tāds labs gājiens no Sandu puses, jo būtībā tas bija Sandu mēģinājums vairāk mobilizēt cilvēkus uz prezidenta vēlēšanām, lai viņu pārvēlētu un vēl četrus gadus viņas vadībā būtu šis kurss uz Eiropu," skaidroja Ķezberis.
Priekšā vēl sarežģītas prezidenta vēlēšanas
Līdztekus referendumam notika arī Moldovas prezidenta vēlēšanas, kurās Maija Sandu ieguva labāko rezultātu – vairāk nekā 42% balsu, kas nozīmē, ka otrajā kārtā viņa sacentīsies ar agrāko ģenerālprokuroru, Moldovas Sociālistu partijas atbalstīto gagauzu izcelsmes politiķi Aleksandru Stojanoglo, kurš ieguvis vairāk nekā 26%.
Arī šajā gadījumā par proeiropeiskās prezidentes panākumiem nav pilnīgi drošas pārliecības, jo vēl vairāki viņas konkurenti pārstāv Aleksandram Stojanoglo tuvus uzskatus un varētu aicināt savus vēlētājus balsot par Stojanoglo.
"Sandu pārvēlēšana vēl nav nemaz tik droša. Mēs vēl tikai redzēsim, kāds cīniņš būs pēc nepilnām divām nedēļām. Labi, referendums ir beidzies pozitīvi gan priekš Moldovas pilsoņiem, gan Eiropas Savienībai, bet vēlēšanu otrā kārta nebūt nav skaidra. Tas vēl ir sarežģīts ceļš," atzina Spolītis.
Turklāt Kastēns vērtēja, ka ir liela iespēja, ka nākamā gada sākumā, janvārī vai februārī, Moldovā varētu notikt vēl vienas vēlēšanas – ārkārtas.
"Mums atkal priekšā ir ziema, kas varētu būt barga. Nevajag aizmirst, ka prezidentei Sandu un proeiropeiskajiem spēkiem fons, uz kura notika vēlēšanas, bija ārkārtīgi nelabvēlīgs.
Pirmkārt, pagājušogad Moldovā bija inflācija 30%, enerģētiskā krīze. Plus vēl visi šie izaicinājumi ar milzīgajiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Tā ka es teiktu, ka vēl nekas nav galā. Nākamā gada parlamenta vēlēšanas arī var nest visdažādākos pārsteigumus," skaidroja Kastēns.
Viņaprāt, lai saglabātu izredzes uzvarēt nākamā gada parlamenta vēlēšanās rudenī, Sandu ievēlēšanas gadījumā varētu iniciēt ārkārtas vēlēšanas jau gada sākumā. Protams, ja tiks ievēlēta, un viņš prognozē, ka, par spīti grūtībām un Krievijas ietekmei, tiks.
"Optimismu, pirmkārt, rada pirmās kārtas rezultāti. Tas, ka Sandu ir krietni tuvāk 50+1%, nekā Stojanoglo. Otrkārt, es domāju, ka tomēr šī uzvara [referendumā], kas tika izrauta caur adatas aci, tomēr ir devusi zināmu atbalstu Sandu politiskajai platformai," vērtēja Kastēns.
Risks tomēr pastāv
Spolītis par gaidāmās vēlēšanu otrās kārtas prognozētajiem rezultātiem bija skeptiskāks tieši Krievijas milzīgās ietekmes dēļ.
"Protams, tas, ka šis rezultāts [referendumā] ir padarījis Sandu atbalstītājus pozitīvāk noskaņotākus, cels viņus spārnos, bet vai ar to pietiks?
Jo neba tagad divu nedēļu laikā Moldova spēs samazināt Krievijas infooperācijas ietekmi. Ja šobrīd mēs divu nedēļu laikā redzēsim Moldovas policiju atklājam perēkļus, kuri ietekmē Moldovas vēlēšanas, tas varētu zināmā mērā kaut ko ietekmēt, bet es neredzu tādas spējas, lai Moldovas policija tagad kļūtu tik aktīva un to spētu," analizēja Spolītis.
Arī Liniņš atzina, ka skaitļi tiešām ir biedējoši. Ja nu pēkšņi pirmās kārtas trešās vietas ieguvējam Renato Usatijam, kurš ir vēl prokrieviskāks un eiroskeptiskāks par Stojanoglo, izdodas savus 14% vēlētāju pārliecināt, ka viņiem ir jāaiziet un jānobalso par Stojanoglo, un to izdara vēl pāris Sandu iepriekšējie konkurenti, iznākums var būt gaužām bēdīgs.
"Tas ir nopietns riska moments arī virzības uz Eiropu sakarā, jo Moldovai diemžēl ir tāda tradīcija, ka tur ar tiesu varas līdzekļiem ļoti bieži tiek risinātas politiskas problēmas.
Konstitucionālā tiesa tur ir daudzas reizes atcēlusi likumus, apturējusi to darbību, mainījusi vai atcēlusi, vai nobremzējusi vēlēšanu rezultātus un tā tālāk. Tas varētu būt riska faktors, ka, ja pie varas nāk prokrievisks prezidents, viņš var mēģināt manipulēt ar likumdošanas un juridiskajiem līdzekļiem, lai varbūt par šo referendumu ar šādu rezultātu mēģinātu pierādīt, ka kaut kas varbūt nav pareizi saskaitīts, varbūt ir noviltots un tā tālāk. Katrā ziņā var būt mēģinājumi taranēt šo visu procesu," skaidroja Liniņš.
Līdz ar to mums būtu jātur īkšķi līdz ar Moldovas proeiropeiskajiem spēkiem, lai Maija Sandu tomēr paliek savā vietā, atzina eksperti.
