Pasākums notiek paralēli Starptautiskās Krimas platformas trešajam parlamentārajam samitam, kas ceturtdien sāksies Rīgā. Jau trešdien galvaspilsētas centrā ir manāma lielāka kārtības sargu klātbūtne, ņemot vērā, ka šajā pasākumā piedalās daudzas augsta līmeņa ārvalstu delegācijas. Iedzīvotājiem ir jārēķinās arī ar satiksmes ierobežojumiem.
Starptautiskā Krimas platforma ir valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts. Tas ticis izveidots pirms trim gadiem.
Latvija ir Ukrainas advokāts Eiropā un pasaulē, viesojoties Rīgā, atzina Ukrainas parlamenta jeb Augstākās radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks. Viņš ieradies Latvijā, lai šeit piedalītos Starptautiskās Krimas platformas parlamentārajā samitā, un tikās ar Saeimas priekšsēdētāju.
"Ukrainas dalība NATO var sniegt spēcīgāko garantiju pret Krievijas atkārtoto agresiju. Nekas cits neatturēs krievus no jauniem mēģinājumiem pakļaut, iekarot vai iznīcināt Ukrainu, un vienlaikus tas būtu patiesi spēcīgs vēstījums Krievijai, ka tās agresija nekad nesasniegs mērķi," pauda Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
"Esam arī apsprieduši to, kā Latvija vēl var palīdzēt Ukrainai. Tas attiecas arī uz tālas darbības ieroču izmantošanu Krievijas teritorijā Ukrainas vajadzībām. Tā ir Ukrainas debesu aizsardzība. Tā ir Ukrainas dalības NATO paātrināšana un arī kara tribunāla izveidošana un visu noziedznieku sodīšana," sacīja Stefančuks.
Spīkeri atzīmēja arī nepieciešamību Ukrainai integrēties ES, sniegt Ukrainas institūcijām atbalstu reformu veikšanā un to, ka svarīgi veidot starpparlamentārās attiecības starp Ukrainu, Baltijas valstīm, Poliju un Ziemeļvalstīm.
Latvijas un Ukrainas spīkeru kopīgā paziņojumā uzsvērts Ukrainas uzvaras plāna nozīmīgums, tiesības uz samērīgu pašaizsardzību, aicinājums atcelt ierobežojumus šaut pa militāriem mērķiem Krievijā, NATO dalībvalsts statusa piešķiršana Ukrainai un tās virzība uz iestāšanos ES, atbalsts Ukrainas institūcijām reformu veikšanā un starpparlamentāro attiecību veidošana starp Ukrainu, Baltijas valstīm, Poliju un Ziemeļvalstīm.
"Kā zināms, Latvija ir apņēmusies militārajam atbalstam ik gadu veltīt 0,25% no iekšzemes kopprodukta un arī cenšamies nodrošināt paredzamas militārās piegādes. Tas attiecas gan uz Latvijas militārās industrijas ražotajiem droniem, gan Latvijā ražotajām "Patria" bruņumašīnām, ko esam apņēmušies nākamgad piegādāt Ukrainai. Ar savu piemēru cenšamies iedrošināt sabiedrotos uz līdzīgu rīcību," sacīja Mieriņa.
Plānots arī, ka tuvākajā laikā Ukrainas Augstākā Rada un Latvijas Saeima izveidos starpparlamentāru asambleju, lai, kā atzīst spīkeri, līdz šim uzsāktos darbus varētu īstenot jau stratēģiskā līmenī.
Starptautiskās Krimas platformas formāta ietvaros starptautiskajai sabiedrībai tiek skaidrota patiesība par Krievijas īstenoto Krimas okupāciju. Ilgtermiņa mērķis ir panākt pilnvērtīgu Ukrainas teritoriālās nedalāmības atjaunošanu – citiem vārdiem, darīt visu, lai Krimas pussala būtu atkal daļa no Ukrainas.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, arī šodien šī formāta ietvaros notiek pasākumi, kuros tiek skaidrota patiesība par Krimas vēsturi.
Savukārt trešdien notikušajā preses konferencē runāts par Ukrainai un okupētās Krimas iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem.
Runātāji atzina, ka pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas pret medijiem un žurnālistiem izmantotas dažādas metodes viņu vajāšanai. Piemēram, fiziska vajāšana, kriminālvajāšana, lietu safabricēšana. Arī, protams, plašsaziņas līdzekļu darba ierobežošana.
Kā preses konferencē norādīja žurnāliste un Krimas tatāru tautas medžlisa pārstāve Gajana Juksela, kura ir publicējusi grāmatu par izmaiņām Krimas informatīvajā telpā līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā pirms diviem gadiem, kopumā 14 Krimas un Krimas tatāru mediji okupācijas dēļ pameta pussalu un pārcēla savu darbību uz Ukrainu.
Mediju skaits pussalā saruka par 60%. Vairāk nekā 200 žurnālistu bija spiesti pamest pussalu – pirms okupācijas, saskaņā ar Ukrainas datiem, oficiāli strādāja 1229 žurnālisti.
Juksela secinājusi, ka, lai gan neatkarīgā žurnālistika pussalā ir iznīcināta, novērojama jauna parādība kā pilsoniskā žurnālistika.
Krievijas vara gan arī veicinājusi vēstures kropļošanu un apziņas militarizāciju. Īpaši pēdējai pakļauti bērni.
Par to, kā tagad iedzīvotāji Krimā var piekļūt brīvai un necenzētai informācijai, Latvijas Radio pēc pasākuma vaicāja neatkarīgajam žurnālistam Jurijam Lukanovam, kurš ir izdevis grāmatu par to, kā Krievijas okupācijas vara likvidēja mediju brīvību Krimā.
Kā atzīmēja Lukanovs, iedzīvotājiem Krimā patlaban ir vairāk iespēju saņemt neatkarīgu un necenzētu informāciju, taču okupācijas vara mēģina likt šķēršļus.
"Krievi tagad bloķē neatkarīgos ukraiņu medijus. Atbildīgā iestāde "Roskomnadzor" sūta vēstules, aicinot pārtraukt izplatīt viņu ieskatā viltus ziņas par Krieviju. Mūsu mediji to neņem vērā, un tie Krievijas Federācijā, ieskaitot okupēto Krimu, tiek bloķēti. [Cilvēki] izmanto zināmus rīkus, lai apietu bloķēšanu un saņemtu informāciju. Daži cilvēki to meklē pa tiešo, daži cilvēki tieši sazinās ar mums. Tā ka cilvēks, kas vēlas, tas saņem informāciju. Protams, ir daudz šķēršļu," viņš teica.
Kā norādīja Lukanovs, visizplatītākais necenzētas informācijas kanāls ir internets. Viennozīmīgi radio un televīzija nav šādu kanālu vidū. Ukrainas radio un televīziju žurnālista vērtējumā iedzīvotāji vairāk izvēlas uztvert ar interneta starpniecību.
Preses konferencē izskanēja aicinājumi atbalstīt ieslodzījumā esošos ukraiņu un Krimas tatāru žurnālistus. Liela daļa šo cilvēku tiek turēti nebrīvē un tālu prom no okupētās Krimas teritorijas apstākļos, kas nenāk par labu viņu veselībai.
Atbalsta veidi viņiem var būt dažādi. Viens ir tas, ka mediji stāsta par pašiem ieslodzītajiem, bet cits – ka ir jāsadarbojas ar Krievijas advokātiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. To uzsvēra Viktorija Nesterenko, cilvēktiesību centra "Zmina" projektu vadītāja, uzsverot, ka lielākā daļa politieslodzīto (vairāk nekā 170) tika deportēti uz citiem Krievijas reģioniem (Krimā ieslodzīti 47 politieslodzītie).
"Viņu advokātiem no Krimas un viņu tuviniekiem nav piekļuves šiem cilvēkiem. Parasti ir ļoti grūti ģimenēm un arī advokātiem doties uz Krievijas Federāciju. Ja [advokāti] sadarbojas ar ģimenēm, tas [ieslodzītajiem] palīdzēs," sacīja Nesterenko. "Ja viņi palīdz ar sūtījumiem, piemēram, ar zālēm, tas arī būtu labi. Ir svarīgi atbalstīt politieslodzītos un žurnālistus ar vēstulēm. Ja advokāti un cilvēktiesību aizstāvji Krievijā var rakstīt vēstules un sūtīt citu cilvēku vēstules, tas būtu lielisks atbalsts."
To, ka ir jāstāsta par nebrīvē esošajiem ukraiņiem un Krimas tatāriem, lai viņus atbrīvotu no ieslodzījuma Krievijā, uzsvēra arī Olha Skripnika, Krimas Cilvēktiesību grupas valdes priekšsēdētāja.
