Rute preses konferencē norādīja, ka visiem sabiedrotajiem jāveic lielākas investīcijas aizsardzībā, lai NATO spētu īstenot savus mērķus mainīgās drošības situācijas apstākļos.
Pašreizējais obligātais aizsardzības izdevumu līmenis 2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta vairs neatbilst realitātei, un viņš paslavēja Igauniju, kura sasniegusi 3 % līmeni.
Rute arī solīja tupināt atbalstu Ukrainai, kurai ziemas sezonā varētu rasties nopietnas problēmas izpostītas enerģētikas infrastruktūras dēļ. Turpinoties smags darbs, lai izpildītu Vašingtonas samitā jūlijā uzņemtās saistības, tai skaitā veidotu jaunu komandu, kas koordinēs drošības jautājumus un Ukrainas karavīru apmācību. Nav arī mainīts plāns šogad novirzīt palīdzību Kijivai vismaz 40 miljardu eiro apmērā.
NATO vadītājs arī norādīja, ka pagaidām nav apstiprinātas informācijas par Ziemeļkorejas karavīru atrašanos Ukrainā, taču šāds fakts varētu iezīmēt būtisku konflikta eskalāciju.