Nīderlandes žurnālisti tikās ar 20 sievietēm, kas bija ieradušās Iekšlietu ministrijas Pazudušo personu departamentā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Mātes, māsas un draudzenes šeit cenšas noskaidrot, kas noticis ar tuviniekiem – kādreiz 71. gaisa desanta brigādē dienējušiem karavīriem. Piemēram, Svetlana meklē savu vīru, kurš jau piecus mēnešus pazudis Donbasa reģionā, un vēl joprojām cer, ka viņš ir dzīvs.
Iecirknī sievietes ieņem vietas nelielā tiesas zālei līdzīgā telpā, un šeit viņu problēmu uzklausa departamenta vadītājs ar vairākiem palīgiem. Attālināti ar tīmekļa starpniecību sarunai pievienojas arī brigādes komandieris, kurš spiests skaidrot, ka kauju laikā nākas atkāpties un ne vienmēr izdodas paņemt līdzi ievainotos vai kritušos.
Tikmēr citi speciālisti Krievijas sociālajos medijos meklē bojā gājušo un ieslodzīto Ukrainas karavīru fotogrāfijas un mēģina tos atpazīt. Ar jaunām sejas atpazīšanas metodēm jau ir identificēti aptuveni 700 pazudušie.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
