Ziņojuma autori prognozēja, ka divas galvenās politiskās grupas Eiropas Parlamentā – Eiropas Tautas partija (EPP) un Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D) – visticamāk, un gluži tāpat kā pēdējās divās EP vēlēšanās turpinās zaudēt deputātu vietas.
Šie rezultāti atspoguļo ilgtermiņa atbalsta samazināšanos galvenajām partijām un pieaugošo atbalstu politiskajiem spēkiem, kas nereti ir populistiski un labēji noskaņoti.
Ziņojumā, kas tapis pēc Eiropas Ārlietu padomes pasūtījuma, secināts, ka galēji labējie spēki visdrīzāk lielāko vēlētāju atbalstu iegūs 10 valstīs – Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, arī Polijā, Slovākijā, Ungārijā un Vācijā.
Labas izredzes saņemt lielu vēlētāju atbalstu tiem ir arī Igaunijā un Latvijā.
Saskaņā ar ziņojumā izteiktajām prognozēm pēc 2024. gada vēlēšanām gandrīz pusi vietu EP ieņems deputāti, kas neietilpst centrisko grupu koalīcijas sastāvā.
EP centriski labējā Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti, EPP), Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D), centriski noskaņotā politiskā grupa "Renew Europe" (RE) un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (G/EFA) zaudēs EP deputātu vietas, liecina prognozes.
Tikmēr Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR), kā arī Identitātes un demokrātijas grupa (ID) būs tie spēki, kuriem pirmo reizi pastāv reāla iespēja izveidot vairākuma koalīciju.
Tas savukārt varētu krasi mainīt līdzsvaru parlamentā un apdraudēt ES darba kārtības galvenos pīlārus, tostarp līdz šim paredzētos darbus klimata jomā, liecina aptaujas rezultāti.
Prognozes modelētas, ņemot vērā aptaujas visās 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, apvienojumā ar iepriekšējo EP vēlēšanu rezultātiem.
Analīzei vajadzētu "kalpot kā brīdinājuma signālam Eiropas politikas veidotājiem par to, kas šajās vēlēšanās ir likts uz spēles", vērtēja politologi Saimons Hikss un Kevins Kaningems, kas ir šī ziņojuma līdzautori.
Pētnieki norādīja, ka balsojuma sekas ir tālejošas, jo nākamais Eiropas Parlaments varētu bloķēt tiesību aktus, kas saistīti ar tā dēvēto Eiropas "zaļo" vienošanos, un ieņemt stingrāku nostāju citās ES suverenitātes jomās, tostarp migrācijas, paplašināšanās, kā arī ietekmēt ES atbalstu Ukrainai.
Pētījuma autori arī secinājuši, ka kopumā palielinās Eiropas partiju sistēmu sadrumstalotība gan valstu, gan arī Eiropas līmenī.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks 2024. gadā no 6. līdz 9. jūnijam.
Nākamā Eiropas Parlamenta (EP) sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
Līdz šim Latvijas vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās bijusi zema – 2019. gadā tajās piedalījās 33,5% balsstiesīgo. Pērn "Eirobarometra" dati liecināja, ka 2024. gadā balsot šajās vēlēšanās apsver 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, taču kopumā vien 24% uzskata, ka Eiropas Savienībā (ES) viņu viedoklis tiek ņemts vērā.
