Viņš arīdzan uzsvēra, ka nekas neliecina par Putina gatavošanos mieram un piebilda, ka tas nav iemesls zaudēt ticību Ukrainas uzvarai.

"Ukraina atkal un atkal ir demonstrējusi ievērojamu prasmi un mežonīgu apņēmību. Ukraina nesabruka dažu nedēļu laikā, kā daudzi bažījās. Jūs atguvāt pusi no iepriekš Krievijas okupētajām teritorijām. Atgrūdāt Krieviju no ievērojamas Melnās jūras daļas. Un nodarījāt lielus zaudējumus tās karaspēkam", sacīja Stoltenbergs. 

"Ukraina saglabā savu brīvību un neatkarību. Tas ir iespējams, pateicoties jūsu drosmei un apņēmībai, kā arī, pateicoties lielajam NATO sabiedroto militārajam un ekonomiskajam atbalstam," viņš turpināja.

Stoltenbergs arī pauda pārliecību, ka Ukraina pievienosies NATO. 

"Jautājums nav - vai, bet - kad. Gatavojot jūs šai dienai, NATO turpinās atbalstīt Ukrainu - jūsu un mūsu drošībai", uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.