"Vēlamies jūs informēt, ka šā gada 24. martā plkst. 4.23 [5.23 pēc Latvijas laika] viena no Krievijas tāldarbības aviācijas šonakt palaistajām spārnotajām raķetēm pārkāpa Polijas gaisa telpu," sacīts ministrijas paziņojumā, piebilstot, ka tā bija viena no raķetēm, kas palaista uz mērķiem Ukrainas rietumos.
Raķete Polijas telpā ielidoja netālu no Ļubļinas vojevodistes Oserdovas ciema un tur atradās 39 sekundes. Šajā laikā to novēroja Polijas militārās radaru sistēmas, norādīja ministrija.
"Šonakt sāktas visas nepieciešamās procedūras, lai nodrošinātu Polijas gaisa telpas drošību. Tostarp iesaistīta Polijas un [NATO] sabiedroto aviācija," paziņoja ministrija.
"Mēs pastāvīgi sekojam situācijai Ukrainas teritorijā un esam pastāvīgā gatavībā, lai nodrošinātu Polijas gaisa telpas drošību," piebilsts ministrijas paziņojumā.
Savukārt Polijas Ārlietu ministrija solīja pieprasīt Krievijai paskaidrojumus par notikušo.
"Pirmām kārtām, mēs aicinām Krievijas Federāciju izbeigt teroristiskos gaisa triecienus Ukrainas iedzīvotājiem un teritorijai, pārtraukt karu un pievērsties valsts iekšējām problēmām," teikts Ārlietu ministrijas preses sekretāra Pāvela Vroņska paziņojumā.
Arī iepriekš bijuši gadījumi, kad Krievijas raķetes, ko tā izmantoja karam Ukrainā, ielidojušas vai pat nokritušas Polijas gaisa telpā.
Krievija uzbrukusi Kijivai un Ļvivai
Krievija aizvadītajā naktī palaida 29 spārnotās raķetes un 28 trieciendronus "Shahed", taču Ukrainas pretgaisa aviācija notrieca 18 raķetes un 25 dronus, svētdienas rītā vēsta Ukrainas gaisa spēki. Krievija uzbruka Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, kā arī rietumu pilsētai Ļvivai, kas atrodas netālu no Polijas robežas.
Kijivā notriekto raķešu atlūzas trāpīja daudzstāvu dzīvojamās ēkas fasādei, taču ugunsgrēka nebija un nav ziņu par cietušajiem. Krivijrihā notriekto dronu atlūzas sabojāja siltumtīklus un elektrolīnijas. Daļā pilsētas pārtraukta siltumapgāde.
Ļvivas reģionālais gubernators Maksims Kozickis pavēstīja, ka krievi uzbrukuši pilsētas dienvidu daļai.
Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs lietotnē "Telegram" paudis, ka tieša trāpījuma pilsētai nebija, bet vairāk nekā 20 raķetes un septiņi droni raidīti uz reģiona kritisko infrastruktūru.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
