Ķīnas vēstnieks Francijā Lu Šaje piektdien intervijā Francijas telekanāla LCI ēterā sacīja, ka valstīm, kas radušās PSRS sabrukuma rezultātā, "nav faktiska statusa starptautiskajās tiesībās".
"Starptautiskajās tiesībās šīm bijušās Padomju Savienības valstīm nav pat faktiska statusa, jo nav starptautisku līgumu, kas materializē to statusu kā suverēnām valstīm," intervijā sacīja Lu.
Uz jautājumu, kam pieder Krievijas okupētā Krimas pussala, Ķīnas vēstnieks Francijā intervijā atbildēja, ka tas atkarīgs no tā, kā katrs šo problēmu uztver.
Viņš piebildis, ka "no sākuma" Krima piederējusi Krievijai, tuvāk gan nepaskaidrojot, ko viņš domājis ar izteikumu "no sākuma".
Vēstnieka izteikumi ieguvuši plašu rezonansi un izpelnījušies kritiku un nosodījumu.
Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka šādi izteikumi ir nepieņemami, piebilstot, ka ES "var vienīgi pieņemt, ka šie izteikumi neatspoguļo Ķīnas oficiālo politiku".
Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Mao Nina pirmdien uzsvēra, ka Ķīna ciena visu valstu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti un atbalsta ANO Statūtu mērķus un principus.
"Pēc Padomju Savienības sabrukuma Ķīna bija viena no pirmajām valstīm, kas nodibināja diplomātiskās attiecības ar attiecīgajām valstīm.
Kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas Ķīna vienmēr ir ievērojusi savstarpējas cieņas un vienlīdzības principu, lai attīstītu divpusējas draudzīgas un sadarbības attiecības," paziņoja ministrijas preses pārstāve.
Ņemot vērā nepieņemamos Ķīnas vēstnieka Francijā izteikumus par starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitāti, Latvijas Ārlietu ministrija paskaidrojumu sniegšanai pirmdien ir izsaukusi Ķīnas vēstniecības Rīgā pilnvaroto lietvedi, vēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Viņš norādīja, ka šis solis ir koordinēts ar Lietuvu un Igauniju.
"Šodien esmu aicinājis Ķīnas pārstāvi uz tikšanos, un mēs jautājām, kāpēc Ķīnai ir tāda nostāja vai komentāri par Baltijas valstīm. Tas ir skaidrs, ka Baltijas valstis un Igaunija, mēs esam neatkarīgas, suverēnas valstis. Esam Eiropas Savienības, NATO dalībvalsts, bet ceru, ka tiks sniegts izskaidrojums. Mēs neesam apmierināti ar šo paziņojumu," norāda Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahna.
Nav gan īsti skaidrs, vai Lu savus vārdus ir attiecinājis arī uz Baltijas valstīm, jo saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tās nekad nav atradušās PSRS sastāvā, bet gan ilgstoši bijušas okupētas teritorijas.
Some points pro memoria
-- Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 24, 2023
Latvia was illegally occupied by the Soviet Union in 1940
International community has never recognised the Soviet occupation
We restored our independence in 1991
The Baltic states are not and never been "post Soviet nations"
Ķīnas pārstāvja skandalozie izteikumi tika apspriesti arī Rīgas pilī, kur pirmdien notika Latvijas un Igaunijas prezidentu tikšanās.
"Igaunija un Latvija nekad nav ietilpušas PSRS sastāvā," pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu paziņoja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Igaunijas valsts galva, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, uzsvēris, ka Ķīnas vēstnieka izteikumi neattiecas nedz uz Igauniju, nedz uz Latviju.
Arī Levits uzsvēra, ka Ķīnas vēstnieka Francijā izteikumi neatspoguļo Ķīnas oficiālo pozīciju šajā jautājumā, piebilstot, ka tiem nevajadzētu pievērst pārlieku uzmanību.
Vairāk nekā 80 Eiropas Parlamenta deputātijau aicinājuši Franciju izraidīt Lu, pasludinot viņu par "persona non grata", jo viņš apšaubījis vairāku ES valstu tiesības pastāvēt.
Izdevums "Politico" norāda, ka neatkarīgi no tā, vai Lu izteikumi bija kļūda vai plānota provokācija, ar šo interviju Ķīnas sūtnis ir apvienojis ES, piespiedis Franciju aizstāvēt ES dalībvalstu intereses.
"Mēs, kā vienmēr, šajā gadījumā lūdzam solidaritāti, jo šī ir jauna parādība," norāda Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš pazīstams kā Ķīnā valdošā režīma kritiķis.
"Patiesībā tas mums atgādina to, kā Maskavas propaganda runā par Ukrainu. Viņi apšauba valsts suverenitāti, viņi apšauba robežas, viņi apšauba kopējo valsts integritāti.
Šis ir vēstījums, ko esam dzirdējuši no Maskavas. Un tagad to saka cita valsts, kas, mūsuprāt, daudzos jautājumos ir Maskavas sabiedrotā. Ja ne militāri, tad vismaz politiski."
