Levits un Kariss uzskata, ka jau jūlijā NATO samitā Viļņā šajā jautājumā nepieciešams panākt konkrētu, izmērāmu progresu.
Ukrainai jāpiedāvā ceļa karte uz NATO
"Nepietiek vairs tikai teikt – NATO durvis ir vaļā, ko mēs esam teikuši jau 15 gadus. Mums ir jābūt konkrētai ceļa kartei, kā Ukraina varēs pievienoties NATO," uzsver Levits.
Valsts prezidents norādīja, ka Latvija un Igaunija ir pasaulē lielākās Ukrainas atbalstītājas proporcionāli iekšzemes kopproduktam. "Tas apliecina, cik ļoti nopietni mēs uztveram Krievijas karu pret neatkarīgu un demokrātisku valsti – Ukrainu –, un cik nopietni mēs uztveram šo drošības situāciju," norāda Levits.
Tajā pašā laikā Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijai ir jāiegulda valsts drošības stiprināšanā, uzsverot, ka tiek veikts darbs, lai līdz 2025. gadam palielinātu valsts aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Uzsver mediju lomu sabiedrības saliedēšanā
Runājot par ekonomisko izaugsmi, abu valstu prezidenti atzīmēja, ka tās pamatā ir enerģētikas un infrastruktūras projekti. Prezidenti pauda vienotu nostāju par to, ka "Rail Baltica" dzelzceļa projektam jābūt īstenotam pēc iespējas ātrāk.
Tika atzīmēts, ka kopīgā Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekta "ELWIND" realizēšana būtiski palielinās Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību.
Igaunijas prezidents aicināja stiprināt abu valstu sadarbību arī citās jomās.
"Ir grūti saprast, kāpēc, piemēram, ar Igaunijas digitālo recepti var iegādāties medikamentus Portugālē, bet tas nav iespējams Latvijā. Un mēs kopīgi strādājam, lai tas kļūtu iespējams," teica Kariss.
Levits rosināja pārņemt Igaunijas pieredzi e-veselības jomā, kas Latvijā bieži klibo.
Bez uzmanības abu prezidentu tikšanās laikā nepalika arī Baltijas valstu sabiedrības saliedētības jautājumi. Kariss, atbildot uz žurnālistu jautājumu par soļiem, kas tiek sperti, lai panāktu sabiedrības saliedētības līmeņa kāpumu Igaunijā, uzsvēra sabiedrisko mediju lomu.
"Ir svarīgi nodrošināt visu valsts iedzīvotāju piekļuvi patiesai informācijai neatkarīgi no tā, vai viņi ir igauņi, krievi, baltkrievi vai kādas citas nācijas pārstāvji," teica Kariss.
Viņš norādīja, ka Igaunija ir bloķējusi piekļuvi Krievijas propagandas medijiem, bet objektīvu informāciju par notiekošo Igaunijā un pasaulē nodrošina sabiedriskais medijs, kas piedāvā saturu arī krievu valodā.
Igaunijas prezidents pirmdien tikās arī ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu un apmeklēja nozīmīgā dzelzceļa savienojuma "RailBaltica" būvlaukumu. Kariss vizītē Latvijā uzturēsies trīs dienas. Vizītes laikā viņš ar uzrunu uzstāsies arī Saeimā, apmeklēs Ādažu militāro bāzi, Inčukalna gāzes krātuvi un dosies arī uz Valmieru.
