Organizāciju satrauc tas, ka pastāv reālas bažas sabrukt līdzšinējai pasaules kārtībai un normām, ka pieņemtas pēc Otrā pasaules kara.
"Viss, ko mēs redzam pēdējo 12 mēnešu laikā, liecina, ka starptautiskā sistēma ir uz sabrukuma robežas. Bruņoto konfliktu daudzkāršošanās, šo konfliktu kontekstā veikto pārkāpumu daudzkāršošanās, šo pārkāpumu attaisnošana, –
citiem vārdiem, valdības nekautrējas apgalvot, ka tās pārkāpj un attaisno šos pārkāpumus. ANO Drošības padome nav rīcībspējīga," sarunā ar aģentūru AFP skarbi izteicās "Amnesty International" vadītāja Anjēze Kalamāra.
Viens piemērs šādai ANO Drošības padomes rīcībnespējai ir saistīts ar šā brīža Izraēlas un palestīniešu konfliktu. Kalamāra norādīja, ka pēdējā pusgada laikā ASV esot pasargājušas Izraēlu no starptautiskās kritikas, pārmetot Vašingtonas veto tiesības kā šķērsli panākt pamieru Tuvajos Austrumos.
Lai arī organizācija atzīst, ka "Hamās" kaujinieki ir pastrādājuši "šausminošus noziegumus", Izraēlas atbilde tiek raksturota kā "kolektīvā soda kampaņa".
Kalamāra asi vērtēja arī mākslīgā intelekta tehnoloģijas un sociālo mediju iespējamo ietekmi uz šogad notiekošajām vēlēšanām visā pasaulē.
"Ja 2023. gads ir līmeņatzīme, tad mums ir ļoti jāuztraucas par vēlēšanu godīgumu 2024. gadā. Vēlēšanu komisijām ir jāstājas pretī šo tehnoloģiju radītajam izaicinājumam, un līdz šim tās to nav darījušas," viņa teica.
Ziņojuma autori arī pieminēja Latviju saistībā ar pagājušā gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts robežas likumā un Valsts Robežsardzes likumā, kas attiecas uz pastiprināta robežapsardzības režīma ieviešanu un tiesībām novērst nelikumīgu robežas šķērsošanu. Organizācijas ieskatā – tie ierobežo iespējas lūgt patvērumu uz robežas.
Autori arī atzīmēja aizvadītā gada janvārī sākto kriminālprocesu pret organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvjiem, kas sniedza palīdzību Sīrijas bēgļiem Latvijas pierobežā.
Nedaudz garāka ir ziņojuma sadaļa, veltīta diskriminācijas tēmai. Tajā atzīmēta tiesībsarga Jura Jansona paustā kritika par to, ka plāni izraidīt Krievijas pilsoņus no Latvijas, tiem nenokārtojot latviešu valodas pārbaudi uzturēšanās atļauju saglabāšanai, ir pretrunā ar Satversmes 91. pantu, kurā teikts, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, kā arī tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Uzsvērtas arī mediju un žurnālistu organizāciju izteiktās bažas par Saeimā atbalstīto lēmumu no 2026. gada sabiedriskajiem medijiem neveidot saturu krievu valodā, kas ietekmētu iespēju krieviski runājošajiem piekļūt informācijai.
Ziņojums piemin arī Stambulas konvencijas ratifikāciju un kopdzīves likuma pieņemšanu.
