Krievija, visticamāk, arī vēl vairāk pastiprināšot spiedienu jau tā smagajos frontes virzienos, proti, pie Časivjaras, uz rietumiem no Avdijivkas un uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Doneckas.
Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs norādījis, ka valdība ir piešķīrusi papildu 202 miljonus ASV dolāru nocietinājumu celtniecībai Ukrainā. Iepriekš šim mērķim šogad tika piešķirti līdzekļi 961 miljona ASV dolāru apmērā.
Ukrainas varas iestādes pēdējā laikā ir saskārušās ar kritiku par lēno progresu aizsardzības līniju nostiprināšanā. Vēl martā prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina būvē 2000 kilometru garu nocietinājumu, piebilstot, ka uzdevums ir milzīgs, bet temps esot labs.
Ukraina turpina atjaunot Krievijas nemitīgi postīto enerģētikas infrastruktūru. Vairākas valstis Ukrainai sniegušas dažāda veida palīdzību šajā ziņā.
Ukrainas premjers Šmihaļs izteicies, ka Ukrainas Enerģētikas atbalsta fonds no 13 partnervalstīm iekasējis aptuveni 410 miljonus eiro. Premjers skaidrojis, ka par šiem līdzekļiem Ukraina iegādāsies ģeneratorus, transformatorus, rezerves daļas un veiks intensīvus remontdarbus.
Šmihaļs arī uzsvēra, ka veids, kā kompensēt Krievijas sagrautās enerģijas jaudas, ir decentralizēta enerģijas ražošana. Ātri un intensīvi tikšot izvietots mini koģenerācijas iekārtu tīkls, lai, sākoties jaunajai apkures sezonai, Ukrainai būtu drošības rezerve.
Tikmēr Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova izteikusies, ka viņas valsts mudina Vašingtonu kopīgi ražot pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot",
kas ir efektīvas Krievijas ballistisko un spārnoto raķešu pārtveršanā.
Vēstniece norādījusi, ka kopīgas ražošanas panākšana ir nozīmīgs globāls stratēģisks uzdevums un ekonomiskās sadarbības elements. Vienlaikus tā esot arī kaujas spēju palielināšana un to spēju ražošana, kas Ukrainai nekavējoties vajadzīgas.
Katrā ziņā sadarbība un darbs šajā virzienā starp abu valstu amatpersonām un uzņēmumiem notiek un ne tikai attiecībā uz pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanu, un Kijiva un Vašingtona pērn decembrī arī parakstīja nodomu protokolu par ieroču kopražošanu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.
Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.
