"Šī ir laba diena Amerikai, laba diena Eiropai, laba diena mieram pasaulē," pēc Kongresā vakarnakt atbalstītā likumprojekta par militāro palīdzību Ukrainai parakstīšanas paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.
"Šī likumprojekta ceļš līdz manam galdam bija sarežgīts. Tam vajadzēja būt vieglākam un vajadzēja tur nonākt ātrāk. Bet beigās Amerika izdarīja to, kas Amerikai bija jāizdara. Mēs sanācām kopā un to paveicām.
Tagad mums jārīkojas ātri. Piegādes sāksies nekavējoties. Šī pakete ir ne tikai investīcija Ukrainas drošībā, bet arī Eiropas drošībā," sacīja Baidens.
Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers uzsvēra, ka pēc vairāk nekā sešu mēnešu smaga darba un daudziem pagriezieniem Amerika sūta vēsti, kā tā nepagriezīs pasaulei muguru.
"Beidzot, beidzot, beidzot, pēc vairāk nekā sešu mēnešu smaga darba un daudziem ceļa līkločiem, Amerika sūta visai pasaulei vēstījumu – mēs jums nepagriezīsim muguru. Šovakar sakām saviem sabiedrotajiem, ka mēs esam ar jums. Mēs sakām saviem pretiniekiem, labāk nestājieties mums pretī. Mēs sakām visai pasaulei – ASV darīs visu, lai nosargātu demokrātiju un šādu dzīvi," teica Šūmers.
Arī republikāņu mazākuma līderis Mičs Makonels šo nosauca par ļoti svarīgu dienu valsts un brīvās pasaules vēsturē, tāpēc neizbrīna, ka "par" bija pārliecinošs senatoru vairākums.
"Šovakar Senāts nosūtīs skaidru vēstījumu. Tas būs fiksēts vēsturē pat tad, ja sabiedrotie un partneri, iespējams, uztraucās par mūsu apņēmības dziļumu, pat tad, ja Maskava, Pekina un Teherāna kļuva arvien pārliecinātākas un turpināja savu gaitu, un pat tad, kad skaļas balsis šeit, pašmājās, uzstāja, lai atsakāmies no mūsu pašu līderības, ASV Senāts stingri noturējās," viņš teica.
Paketē paredzēta militārā palīdzība Izraēlai un Taivānai, kā arī humānā palīdzība Gazas joslai, Sudānai un Haiti, bet lielākā interese ir par bruņojuma piegādēm Ukrainai.
ASV likumdevējiem vajadzēja pusgadu, lai beidzot atvēlētu naudu Ukrainai. Visilgāk balsojums iestrēga republikāņu kontrolētajā Kongresa augšnamā – Pārstāvju palātā, kur pēc mēnešiem ilgām debatēm un minstināšanās tas beidzot tika pieņemts. Bet demokrātu kontrolētajā Kongresa augšpalātā balsojums bija teju zibenīgs.
Pentagona preses sekretārs otrdien paziņoja, ka
Kijiva palīdzību var saņemt dažu dienu laikā, savukārt televīzijas kanāls CNN iepriekš vēstīja, ka daļa paredzētā bruņojuma jau nogādāta noliktavās Vācijā un Polijā.
Mazāk nekā nedēļas laikā Ukrainai miljarda dolāru vērtībā varētu piegādāt transportlīdzekļus, raķetes, munīciju, tai skaitā artilērijas šāviņus un citus ieročus, kurus var nekavējoties izmantot kaujas laukā. ASV mediji vēsta, ka šajā paketē jau varētu ietvert arī raķetes ATACMS.
Ukraiņu karavīriem kritiski ir vajadzīga gan munīcija, gan pretgaisa aizsardzība – viss, kā šobrīd trūkst, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk. Analītiķi arī norāda, ka ASV jaunā palīdzība būs pietiekama, lai atjaunotu spēkus frontē, bet diez vai, lai radikāli mainītu kara gaitu par labu Ukrainai. Un tas nozīmē, ka palīdzība būs vajadzīga vēl.
Baltais nams arī atzinīgi izteicies par Lielbritānijas paziņojumu piešķirt Ukrainai iespaidīgu militāro palīdzību 580 miljonu eiro apjomā.
KONTEKSTS:
ASV Pārstāvju palāta sestdien, 20. aprīlī, nobalsoja par likumprojektu, kas paredz piešķirt ilgi aizkavēto palīdzību Ukrainai. Pēc Pārstāvju palātas apstiprinājuma likumprojekti nosūtīti Senātam kā vienota pakete. Senatori solīja nekavēties ar likumprojektu atbalstīšanu un arī prezidents Džo Baidens ir solījis, ka steidzami tos parakstīs.
Atbalsts Kongresa apakšnamā nozīmēja, ka ir pārvarēts lielākais šķērslis Baidena prasībai par finansējumu atbalstam Ukrainai, kuru prezidents pirmo reizi izteica oktobrī, kad Ukrainas bruņojuma rezerves sāka izsīkt.
ASV ilgstoši atbalsta Ukrainu tās karā pret Krieviju, taču Pārstāvju palātas republikāņu frakcijas vidū ir kritiskāk noskaņoti deputāti, kuri iebilda pret Ukrainai sniedzamā atbalsta apmēriem. Tieši viņi mēnešiem ilgi bija aizkavējuši Vašingtonas atbalstu Kijivai.
