Genocīda upuru tuvinieki ziņu par īpašas piemiņas dienas noteikšanu sagaidījuši ar prieku, savukārt serbu līderi uzskata, ka šis solis radīs politisku haosu reģionā.
Rezolūcijas pieņemšana nebija viegla
Srebrenicas slaktiņš notika Bosnijas kara laikā, 1995. gada jūlijā Srebrenicas pilsētā un tās apkārtnē. Pilsēta atrodas Bosnijas un Hercegovinas teritorijā. Toreiz Bosnijas serbu armija noslepkavoja vairāk nekā 8000 Bosnijas musulmaņu vīriešus un zēnus. Tieši Srebrenicas slaktiņš tiek uzskatīts par nežēlīgāko masu slepkavību Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Lai arī starptautiskās un nacionālās tiesas šo slaktiņu ir atzinušas par genocīdu, tomēr Bosnijas serbu līderi un arī Serbija cenšas mazināt šo noziegumu nozīmi, nepiekrītot, ka tas ir bijis genocīds, vai cenšas pilnībā noliegt, ka šāds noziegums vispār ir noticis.
Šī pozīcija saglabājas joprojām, tādēļ ANO rezolūcijas pieņemšana nebūt nebija viegla.
"Rezolūcijas pieņemšanai mums bija jācīnās ar visu to aparātu, kas darbojās pret mūsu valsts interesēm, pret upuru interesēm, un šiem cilvēkiem tas izdevās. Viņiem izdevās saglabāt savu cieņu, un paldies viņiem par to," vēsta Genocīda upuru un liecinieku asociācijas prezidents Murats Tahirovičs.
Upuru tuvinieki gandarīti par ANO lēmumu
ANO rezolūciju, ko ierosināja Vācija un Ruanda, Ņujorkā izdevās pieņemt, bet ne ar tik lielu atbalstu, kā cerēts. Rezolūcija tika pieņemta ar 84 valstu atbalstu. Liela daļa arī atturējās, proti, 68 valstis.
Par rezolūciju balsoja visas bijušās Dienvidslāvijas republikas, izņemot Serbiju. Serbijai pievienojās vēl 18 citas valstis, to vidū Ķīna, Krievija un Ungārija.
Pieņemtā rezolūcija ne tikai nosaka šo piemiņas dienu, bet arī bez ierunām nosoda jebkādu Srebrenicas genocīda kā vēsturiska notikuma noliegšanu.
Rezolūcija arī nosoda darbības, kas glorificē tos, kurus starptautiskās tiesas notiesājušas par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu, ieskaitot par Srebrenicas genocīdu atbildīgos.
Slaktiņa upuru radinieki šo balsojumu sagaidījuši ar prieku.
"Liela pateicība ANO no mūsu puses un no visu mirušo puses – genocīda upuru puses, kuri tika nogalināti visbrutālākajā veidā. Tas visiem upuriem nozīmē daudz. Mēs vienkārši vēlamies mieru visā pasaulē un labāku nākotni visiem," vēsta Srebrenicas Sieviešu asociācijas pārstāve Nura Begoviča.
Bažas par seno rētu uzplēšanu
Pretējā nometnē ir Serbijas un Bosnijas serbi. Pēc balsojuma rezultātu paziņošanas manāmi sašutis bija zālē esošais Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, kurš rokās turēja Serbijas karogu, kuru vienubrīd bija uzlicis sev arī uz pleciem.
"Es pats devos uz Srebrenicu, lai noliektu galvu un noliktu ziedus, un mani gandrīz nolinčoja. Un pat dienu pēc tam es pasniedzu roku tiem, kas to organizēja. Šeit nav runa par samierināšanu. Šeit nav runa par atmiņām.
Tas ir kaut kas tāds, kas tikai atvērs vecu brūci un radīs pilnīgu politisko haosu, un ne tikai mūsu reģionā, bet pat šeit, šajā zālē," uzskata Vučičs.
Lai gan Vācijas vēstniece ANO Antje Lēndertse uzsvēra, ka rezolūcijas mērķis ir veicināt izlīgumu gan tagadnē, gan nākotnē, redzams, ka serbi domā citādāk, proti, tas radīšot pretēju efektu.
Vēl ceturtdien visā Serbijā, protestējot pirms ANO balsojuma, atskanēja baznīcu zvani. Serbijas pareizticīgo baznīca pauda cerību, ka tas apvienos serbus, neskatoties uz, pēc baznīcas domām, nepatiesām un netaisnīgām apsūdzībām, ar kurām serbi saskaras ANO.
Tikmēr Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks noliedz, ka Bosnijas pilsētā būtu noticis genocīds, un sacīja, ka viņa administrācija neatzīs ANO rezolūciju.
