180 bojāgājuši cilvēki un vairāk nekā 2500 arestēti – tāda ir Bangladešā jau teju mēnesi notiekošo masu protestu drūmā statistika. Kārtībsargi pret demonstrantiem izmanto asaru gāzi un gumijas lodes, savukārt neapmierināto cilvēku pūļi, bruņojušies ar nūjām, nepagurstoši turpina piepildīt dažādu pilsētu, tostarp arī galvaspilsētas Dakas ielas.
Valsts raidorganizācija Bangladešas televīzija (BTV) piektdien pat pārtrauca raidīt pēc tam, kad studenti esot aizdedzinājuši medija galveno mītni.
Valstī periodiski pārtraukta mobilo un interneta sakaru sniegšana, slēgtas skolas un universitātes.
Kāpēc Bangladešā sākās masveida protesti?
Demonstranti pilsētu ielās sāka pulcēties pēc 1. jūlija, kad Bangladešas Augstākā tiesa atjaunoja tā dēvētās darba kvotas valsts iestādēs.
Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse no tik ļoti pieprasītajām darba vietām valsts sektorā, kur alga un sociālās garantijas ir krietni augstākas nekā citviet, ir rezervēta dažādu atsevišķu grupu cilvēkiem,
tostarp trešdaļa paredzēta to cīnītāju bērniem, kuri 1971. gadā piedalījās valsts atbrīvošanas kustībā.
Protestētāji norāda, ka nav saistīti ne ar vienu politisko grupu un vēlas uz nopelniem balstītu darbā pieņemšanas sistēmu, kas būtu visiem taisnīga.
Kas ir protestējošie studenti?
Protesti tiekot organizēti ar sociālā tīkla "Facebook" interešu grupas starpniecību, un tos neatbalsta neviena politiska organizācija, medijam "Al Jazeera" norādīja Dakas Universitātes starptautisko attiecību 3. kursa students Fahims Faruki.
Protesta kustība ir pazīstama kā kustība "Studenti pret diskrimināciju". Tūkstošiem studentu no galvaspilsētas Dakas Universitātes, kā arī Čitagongas Universitātes ir rīkojuši demonstrācijas pret valstī atjaunoto kvotu sistēmu.
Kas ir Bangladešas kvotu sistēma, kas saniknojusi studentus?
1972. gadā valsts dibinātājs Mudžiburs Rahmans ieviesa kvotu sistēmu, rezervējot noteiktu skaitu darbavietu valsts pārvaldē to cilvēku bērniem un mazbērniem, kuri cīnījās 1971. gada karā par neatkarību no Pakistānas.
Saskaņā ar šo sistēmu tikai 44% pirmās un otrās šķiras valsts pārvaldes darbavietu ir balstītas uz cilvēka spējām vai zināšanām.
Pārējie 56% ir rezervēti dažādu grupu pārstāvjiem:
- 30% brīvības cīnītāju bērniem un mazbērniem,
- 10% sievietēm,
- 10% valsts nabadzīgāko rajonu iedzīvotājiem,
- 5% etniskajām minoritātēm,
- 1% cilvēkiem ar invaliditāti.
Neapmierinātību ar kvotām brīvības cīnītāju bērniem un mazbērniem sabiedrība izrādījusi arī iepriekš, tāpēc 2018. gadā rezervētās darba vietas šīs grupas pārstāvjiem tika atceltas.
Taču 2024. gada vasaras sākumā Bangladešas Augstākā tiesa šo kvotu lika atjaunot, atzīstot iepriekšējo tās atcelšanu par nelikumīgu.
Kāpēc 30% kvota protestētājiem ir tik svarīga?
Protestētāji pieprasa atcelt 30% kvotu brīvības cīnītāju bērniem, vienlaikus atbalstot darba vietu rezervēšanu etnisko minoritāšu pārstāvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti.
Lai arī atsevišķi privātā sektora uzņēmumi ir palielinājuši darba iespējas, cilvēki aizvien dod priekšroku darbam valsts sektorā. Darbs valsts pārvaldē nozīmē ne tikai lielāku nodarbinātā sociālo aizsardzību, bet arī augstāku atalgojumu.
"Darbs valdībā ir patiešām labs," sarunā ar telekanālu CNN sacīja 29 gadus vecs Bangladešas pilsonis Marufs Hans, kurš šobrīd studē Austrālijā.
"Aptuveni 500 līdz 600 tūkstoši cilvēku sacenšas par 600 līdz 700 darbavietām valdībā, un turklāt tās ietver 56% kvotu. Tas nav viegli," sacīja protestu dalībnieks.
Protestējošo vidū dusmas uzkurinājis arī augstais bezdarba līmenis valstī, jo īpaši jauniešu vidū. Bangladešā, kurā ir 170 miljoni iedzīvotāju, vairāk nekā 30 miljoni nestrādā un nemācās.
Kā protesti pārauga vardarbībā?
Protestos piedalās gan studenti, kas pieprasa pārmaiņas, gan arī valdību atbalstošas studentu grupas.
Demonstrācijas kļuva vardarbīgas 15. jūlijā, kad Bangladešas valdošās partijas "Avami līgas" studentu spārna biedri uzbruka protestētājiem Dakas universitātes pilsētiņā.
Starp abām studentu grupām notika sadursmes, un, lai tās izšķirtu, kārtībsargi pūlī raidīja asaru gāzi un pret atsevišķām personām vērsās ar stekiem.
Rajonos, kur pulcējies jo īpaši liels demonstrantu skaits, izvietoti arī paramilitārie spēki jeb Ātrās reaģēšanas bataljons, kuram ASV 2021. gadā noteica sankcijas, bažījoties par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Valdošās partijas līderi un ministri arī centušies radīt neglaimojošu pret kvotām protestējošo studentu tēlu, saucot viņus par "Razakariem".
Bangladešā "Razakar" ir aizvainojošs apzīmējums, kas attiecas uz tiem, kuri 1971. gada karā nodeva Bangladešu, sadarbojoties ar Pakistānu.
"Kāpēc viņiem ir tik liels aizvainojums pret brīvības cīnītājiem? Ja brīvības cīnītāju mazbērni nesaņem kvotas pabalstus, tad vai "Razakaru" mazbērniem vajadzētu saņemt pabalstus?" aizvadītajā svētdienā preses konferencē sacīja Bangladešas premjerministre Hasīna Vazeda.
Reaģējot uz viņas izteikumiem, protestētāji pie Dakas Universitātes sāka skandēt: "Kas jūs esat? Kas esmu es? Razakars, Razakars!"
Notiekošajam Bangladešā cieši seko līdzi arī starptautiskā sabiedrība
ASV paziņoja, ka turpina uzraudzīt ziņojumus par vardarbību, kas saistīta ar notiekošajiem protestiem Dakā un tās apkaimē.
"Vārda brīvība un miermīlīgas pulcēšanās brīvība ir būtisks jebkuras plaukstošas demokrātijas pamatelements, un mēs nosodām nesenos vardarbības aktus Bangladešā," teikts ASV Valsts pārvaldes paziņojumā.
Tikmēr ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs aicināja visas puses ievērot savaldību un mudināja valdību izmeklēt visus vardarbības gadījumus.
"Ģenerālsekretārs mudina jauniešus jēgpilni un konstruktīvi iesaistīties Bangladešā notiekošo problēmu risināšanā. Vardarbība nekad nevar būt risinājums," paziņoja ANO preses sekretārs Stefans Dižariks.
KONTEKSTS:
Bangladešā kopš 1. jūlija nerimst plaši studentu protesti. Tie sākās, kad valsts Augstākā tiesa atjaunoja tā dēvētās darba kvotas valsts iestādēs.
Izmaiņas paredz, ka 30% ļoti iekārojamu darbavietu valsts sektorā, kur alga un sociālās garantijas ir krietni augstākas nekā citviet, rezervētas brīvības cīnītāju bērniem un mazbērniem, kas 1971. gadā piedalījās valsts atbrīvošanas kustībā. Pēcāk tiesa tomēr piekāpās un paziņoja, ka tikai 5% civildienesta darbavietu arī turpmāk būs rezervētas neatkarības kara veterānu bērniem, bet 2% – citām kategorijām.
Taču protestu dalībnieku dusmas pastiprinājušas vardarbīgas sadursmes ar valdību un tās lēmumus atbalstošām studentu grupām, kā arī nu jau bijušās Bangladešas premjerministres Hasīnas Vazedas publiskie izteikumi, kuros viņa demonstrantus pielīdzinājusi valsts nodevējiem.
Nedēļām ilgušie protesti piespieda demisionēt ilggadējo premjerministri Hasīnu Vazedu, kura valsti pameta. Pēc līdzšinējās valdības krišanas varu faktiski sagrāba armija.
