Ukrainas Ārkārtas dienests publiskotajos kadros redzami postījumi privātajā dabas parkā pie Harkivas. Aizdegušies staļļi un viesu nams.
🐴#Russia fired with an unmanned aerial vehicle (UAV) at a horse stable building at #Lisne village near #Kharkiv, which then caught fire.
— Denys from Kharkiv (@GlushkoDenys) July 24, 2024
Two men aged 41 and 18 were injured. They took all the horses out of the burning stable.
📷 @FeldmanEcopark pic.twitter.com/xp2aMdbYKl
Darbinieki esot spējuši laikus no liesmām izvest un paglābt zirgus. Par pārējo dzīvnieku likteni precīzāku ziņu nav. Mediji vēsta, ka pēc sprādziena no dabas parka ir aizbēdzis ķengurs. Dzīvnieku turpina meklēt.
"Staļļos bija trīs ķēves un trīs poniji. Bet strādnieks, kurš tos veda laukā, ir savainojis rokas un kājas un tagad atrodas slimnīcā," sacīja dabas parka direktors Konstantīns Anisimovs.
Russia hit FSD deminers' office in Kharkiv today, Swiss humanitarian organization dedicated to mine clearance. Six vehicles damaged, and the building massively destroyed. How soon until Russia claims it was a legit military target? pic.twitter.com/oxKjJOD6rO
— Maria Avdeeva (@maria_avdv) July 24, 2024
Agrajā rīta stundā uzlidojumos postījumi nodarīti arī Šveices palīdzības fondam, kas finansē un organizē humānās atmīnēšanas operācijas Ukrainā. Cietuši vismaz seši transportlīdzekļi, kurus darbinieki izmantoja atmīnēšanas operācijām. Vairāki fonda ēkas stāvi ir sabrukuši.
"Šeit strādāju neilgu laiku. Var teikt, tikai pārdesmit dienu. Mēs nodarbojamies ar lauksaimniecības zemju atmīnēšanu... Mēs neesam militāra organizācija un mums ar to nav nekāda sakara. Tāpēc ir ļoti žēl, ka tas notika. Viss, ko mēs darām, ir atbrīvot zemi no mīnām, lai cilvēki varētu sēt kviešus, kukurūzu un citas kultūras, lai vienkārši sevi pabarotu," teica atmīnētājs Serhijs Vialins.
Kā vēsta varas iestādes, Krievija agrā rītā uz Harkivu raidījusi gan bezpilota lidaparātu, gan raķetes, vispirms mērķējot pa industriālo zonu pilsētā un pēc tam pa dzīvojamo rajonu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
