Kā vēstīja Ukrainas Ārlietu ministrija, tikšanās laikā Dmitro Kuleba izteica pārliecību, ka taisnīgs miers Ukrainā atbilst Ķīnas stratēģiskajām interesēm. Ķīnas kā globālā miera spēka nodrošinātājas loma ir nozīmīga, sarunu gaitā teica diplomāts. Tikšanās laikā pārrunāti veidi, kā apturēt Krievijas agresiju un Ķīnas iespējamo lomu miera nodrošināšanā.
Ķīnas Ārlietu ministrijas runaspersona Mao Nina uzsvēra, ka Pekina atbalsta visus centienus, kas veicina mieru un ir gatava konstruktīvi darboties pamiera panākšanā un miera sarunu atsākšanā.
Kuleba ir pirmā Ukrainas augstākā amatpersona, kas apmeklējusi Ķīnu kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Plānots, ka ministra vizīte ilgs līdz piektdienai.
Ķīna iepriekš ir paudusi nostāju, ka miera sarunās ir jāpiedalās abām valstīm.
Pekina Krievijas iebrukumā Ukrainā cenšas sevi parādīt kā neitrālu valsti un nevienai no pusēm oficiāli nesniedz militāro palīdzību, taču Pekinas arvien ciešākā sadarbība ar Maskavu citās jomās liek noprast, ka faktiski Ķīna nodrošina Krievijas spējas karu turpināt.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
