Pēdējos mēnešos Krievijas raķešu un dronu uzbrukumi galvenokārt ir bijuši mērķēti pa Ukrainas energoinfrastruktūru.
"DTEK" plāno līdz oktobrim atjaunot 60–70% ģeneratoru.
"DTEK" vadītājs Dmitro Saharuks apgalvoja, ka pēc pēdējos mēnešos notikušajiem uzbrukumiem visas uzņēmuma spēkstacijas pašlaik ir bez sienām un jumtiem. Pat tad, ja iekārtas tiks atjaunotas, tās nedarbosies zemā temperatūrā. Saharuks lēsa, ka postījumu atjaunošanai būs nepieciešami 350–400 miljoni dolāru.
Saharuks arī mudināja Ukrainas iedzīvotājus pašiem darīt visu iespējamo, lai vieglāk pārlaistu gaidāmo apkures sezonu, nevis tikai paļauties uz valsti un enerģētikas uzņēmumiem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
