Maduro valdīšanas gados ar dabas resursiem bagātās Venecuēlas ekonomika ir novesta uz sabrukuma sliekšņa, bet miljoniem venecuēliešu ir pametuši valsti labākas dzīves meklējumos. Venecuēlas iedzīvotāji cer, ka pēc vēlēšanām viņu un visas valsts stāvoklis uzlabosies.
Sociālisti ieveduši valsti nabadzībā
Venecuēlā kopš 1999. gada pie varas atrodas sociālisti. Līdz 2013. gadam valsti vadīja prezidents Ugo Čavess, bet pēc viņa nāves amatā stājās Nikolass Maduro. Sociālistu neprasmīgās valdīšanas dēļ Venecuēlas ekonomiskais stāvoklis ir ļoti slikts.
Maduro valdīšanas gados Venecuēlas iekšzemes kopprodukts ir samazinājies par aptuveni 80%. Saskaņā ar ANO datiem 82% no valsts 26,5 miljoniem iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, bet 53% – galējā nabadzībā.
Algas ir zemas. Daudzviet jau ir ierasti elektrības padeves pārtraukumi. Valstī plaukst noziedzība.
Nabadzības un vardarbības dēļ Venecuēlu pēdējos gados ir pametuši gandrīz 8 miljoni cilvēku, kuri ir devušies gan uz tuvējām kaimiņvalstīm, gan centušies nokļūt ASV.
Dzīves apstākļi ir neciešami
Venecuēlas ekonomiskā situācija šogad ir nedaudz uzlabojusies, pateicoties augošiem ienākumiem no naftas un citu derīgo izrakteņu eksporta. Venecuēlā dzimusī un Horvātijā dzīvojošā latviete Māra Vītola-Hrgetiča sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik dzīves apstākļi Venecuēlā ir mazliet labāki.
"Pirms dažiem gadiem Venecuēlā bija hiperinflācija, nevarēja nopirkt zāles, nevarēja nopirkt ēdienu. Principā pašlaik šādu problēmu nav.
Taču algas ir smieklīgas. Es saņemu Venecuēlas pensiju, un tie ir 3 dolāri mēnesī. Par 3 dolāriem var nopirkt duci olu.
Katram Venecuēlas iedzīvotājam ir nepieciešams tuvinieks, kurš strādā ārzemēs un saņem algu dolāros vai kādā citā valūtā, jo ar vietējo algu nav iespējams izdzīvot. Izņēmums ir informācijas tehnoloģiju nozarē vai valsts sektorā strādājošie. Pretējā gadījumā ir ļoti grūti iztikt," sacīja Vītola-Hrgetiča.
Arī Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā dzīvojošais britu žurnālists un domnīcas "International Crisis Group" vecākais analītiķis Filips Gansons intervijā Latvijas Radio sacīja, ka miljoniem venecuēliešu dzīves apstākļi ir neciešami.
"Cilvēkiem ir lielas grūtības sagādāt pārtiku, izglītot bērnus, saņemt veselības aprūpi. Sabiedriskie pakalpojumi lielā mērā nav pieejami. Elektroapgāde, ūdensapgāde, ceļi, slimnīcas, skolas – viss ir ļoti sliktā stāvoklī," apgalvoja Gansons.
Prezidents vaino ASV sankcijas
Venecuēlas prezidents Maduro valsts dziļajās sociālekonomiskajās problēmās vaino ASV noteiktās sankcijas, kuras ieviesa pēc 2018. gadā notikušajām tā dēvētajām prezidenta vēlēšanām, kuru rezultātus daudzas valstis Rietumos un Latīņamerikā neatzina, norādot uz būtiskiem pārkāpumiem.
Taču eksperti apgalvo, ka ekonomiskais sabrukums sākās jau agrāk un bija saistīts ar Venecuēlai nozīmīgās naftas ieguves nozares slikto pārvaldību un valsts līdzekļu ļaunprātīgu izšķērdēšanu. Saskaņā ar organizācijas "Transparency International" veidoto Korupcijas uztveres indeksu Venecuēla ir viena no korumpētākajām valstīm pasaulē.
Maduro valdīšanas gados Venecuēla ir kļuvusi arvien autoritārāka.
Domnīcas "Freedom House" vērtējumā Venecuēla nav brīva valsts, un tā norāda, ka politiskā opozīcija tiek vajāta, varasiestādes ierobežo pilsoniskās brīvības, bet tiesu sistēma nav neatkarīga.
Savukārt organizācija "Reportieri bez robežām" ir norādījusi uz Maduro centieniem apklusināt viņu kritizējošus medijus.
Opozīcijas līderi nepielaida vēlēšanām
Visu iepriekš nosaukto problēmu dēļ 61 gadu vecais Maduro ir ļoti nepopulārs, un aptaujas liecina, ka svētdien gaidāmajās prezidenta vēlēšanās viņu varētu apsteigt opozīcijas līderes Marijas Korinas Mačado atbalstītais 74 gadus vecais pensionētais diplomāts Edmundo Gonsaless.
Mačado un vēl vairākus pazīstamus opozīcijas politiķus nepielaida dalībai vēlēšanās.
Neraugoties uz to, Mačado turpina priekšvēlēšanu kampaņu un aicina balsot par Gonsalesu, kurš varot nest demokrātiskas pārmaiņas. Viņa lielas cerības saista ar jauno paaudzi.
"Venecuēlā tiek pārkāptas visas jūsu tiesības, un tomēr, būdama paaudze, kas nekad nav iepazinusi demokrātiju, jūs neesat pārstājuši par to cīnīties. Jūs esat riskējuši ar savu dzīvību, esat zaudējuši savus biedrus, esat redzējuši, kā daudzi ir aizgājuši, bet jūs esat šeit un esat apņēmības pilni atdot visu, lai atjaunotu demokrātiju," vienā no priekšvēlēšanu mītiņiem paziņoja Mačado.
Prezidents draud ar vardarbību
Nosvērtais Gonsaless ir solījis uzvaras gadījumā darīt visu, lai Venecuēla atkal būtu pārtikusi, demokrātiska un vienota valsts. Viņš īpaši vērsās pie miljoniem tautiešu, kuri ir bijuši spiesti pamest Venecuēlu labākas dzīves meklējumos.
"Mēs atkal padarīsim Venecuēlu par pievilcīgu zemi, kur ikviens no jums atradīs iespējas, lai profesionāli attīstītos un augtu. Mēs īstenosim ikdienas sapni par mīļoto cilvēku apskāvieniem savā valstī.
Esiet droši, ka Venecuēla atkal būs tā viesmīlīgā valsts, kur ikviens vēlas ierasties, lai sasniegtu savus sapņus. Tādi mēs atkal būsim – valsts ar atvērtām rokām ikvienam," paziņoja Gonsaless.
Savukārt Maduro, apjaušot iespējamo sakāvi vēlēšanās, draudēja, ka valstī varētu uzliesmot vardarbība.
"Ja jūs nevēlaties, lai Venecuēlu ievelk asinsizliešanā, fašistu izraisītā pilsoņu karā, kurā brālis nogalina brāli, tad nodrošināsim lielāko vēlēšanu panākumu mūsu tautas vēlēšanu vēsturē," aicināja Maduro.
Venecuēlieši vēlas izkļūt no murga
Filips Gansons uzskata, ka Maduro tikai vēlas iebiedēt Venecuēlas iedzīvotājus.
"Domāju, ka šādas retorikas mērķis ir atturēt opozīcijas atbalstītājus no piedalīšanās vēlēšanās un iebiedēt arī savus atbalstītājus, lai viņi patiešām domātu, ka ir drošāk balsot par Maduro, nekā riskēt ar iespējamu pilsoņu karu. Es gan nedomāju, ka varētu izcelties pilsoņu karš," Gansons teica Latvijas Radio.
Māra Vītola-Hrgetiča domā, ka Maduro nevar iebiedēt daudzos neapmierinātos Venecuēlas pilsoņus, kuri tik ļoti vēlas pārmaiņas, ka ir gatavi balsot par līdz šim nezināmo Gonsalesu.
"Cilvēkiem ir vienalga, viņi vienkārši vēlas tikt ārā no šī murga. Mums 25 gadus ir notikusi revolūcija, bet tā nebija nekāda revolūcija. Mūsu zeme ir izpostīta.
Es nevaru teikt, ka pēdējie demokrātijas gadi būtu bijuši bez korupcijas. Bija liela korupcija. Bet principā dzīves līmenis bija ļoti labs. Tāda nabadzība, kāda ir šobrīd, tas ir šausmīgi," sacīja Vītola-Hrgetiča.
"Man šķiet, ka cilvēki ir gatavi balsot vienalga, par ko, lai tikai tiktu ārā no šī murga. Un visi ir sapratuši, ka nedrīkst šķelties un ir jāsadarbojas. Kas notiks pēc tam, tā ir cita lieta. Vispirms ar savu balsojumu ir jāpierāda, ka viņi negrib [Maduro palikšanu pie varas]."
Maduro mēģinās saglabāt varu savās rokās
Pat ja Maduro vēlēšanās zaudēs un viņš būs gatavs to atzīt, ilggadējais valsts vadītājs diez vai vēlēsies pilnībā atteikties no varas, spriež Gansons.
"Ir svarīgi atcerēties, ka šajās vēlēšanās izraudzīsies tikai prezidentu. Bet Maduro kontrolē visu.
Ja Gonsaless kļūs par prezidentu, tad Maduro joprojām kontrolēs parlamentu, augstāko tiesu, bruņotos spēkus, naftas ieguves nozari, citiem vārdiem sakot, visas būtiskās varas sviras Venecuēlas politiskajā sistēmā.
Un valdība ir ļoti skaidri pateikusi, ka gadījumā, ja Gonsaless kaut kādu dīvainu iemeslu dēļ uzvarētu, mēs padarītu viņa dzīvi neiespējamu, viņš nespētu valdīt," teica Gansons.
"Nedomāju, ka viņi tagad apsver varas nodošanu, un es neteiktu, ka varas nodošana patiešām ir iespējama uzreiz pēc šīm vēlēšanām.
Labākais scenārijs ir sarunas, kas ļautu pakāpeniski atgriezties pie normālākas politikas. Valdības rīcībā ir daudz kāršu, ko izspēlēt, ja tā svētdien zaudēs vēlēšanās."
Eksperti neizslēdz iespēju, ka valdība varētu ķerties pie vēlēšanu rezultātu masveidīgas viltošanas gadījumā, ja Gonsalesam patiešām izdosies iegūt vairāk balsu nekā Maduro.
