Pašlaik Krievija ne savā retorikā, ne darbībā neradot ilūziju, ka tā ir gatava sarunām ar Ukrainu.
Riekstiņš, kurš vairākus gadus strādājis kā Latvijas vēstnieks Krievijā, vērtēja, ka Krievija būs gatava sarunām tikai tad, kad tās sabiedrība un valdošā elite pārliecināsies, ka panākt Ukrainas pakļaušanu ar militāriem instrumentiem neizdodas un valsts ekonomika to nespēs pacelt.
"Protams, Krievijas propagandas mašinērija cenšas stāstīt visai pasaulei un sabiedrībai, ka viss ir normāli, ka Krievijas ekonomika ļoti, ļoti labi attīstās. Tās, protams, ir pasaciņas, jo mēs skaidri redzam indikācijas, ka Krievijas ekonomikai ir ļoti grūti. Ja Krievijas aizsardzības sektors tik labi justos, tad, visticamāk, Krievijas prezidents nebūtu spiests doties vizītē uz Ziemeļkoreju un runāt par palīdzību no Ziemeļkorejas," sacīja Riekstiņš.
Viņaprāt, Krievijai būs aizvien grūtāk finansēt augstas intensitātes karadarbību Ukrainā.
Riekstiņš zināja teikt, ka daļa Krievijas sabiedrības ir apātiska un inerta, vēl cita agresīva un karu atbalstoša. "Tas jau nav tikai prezidents Putins, kas uzskata, ka Ukrainai nav tiesību eksistēt. Ir pietiekoši plaša Krievijas sabiedrības daļa, kas uzskata tāpat. Tā ka mums jābūt gataviem tikt konfrontētiem ar Krievijas agresīvo politiku," sacīja diplomāts.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
