Zaporižja – kara un bēgļu pārņemta
Zaporižja atrodas tuvu Melnajai jūrai, no tur esošajiem kuģiem nereti tiek palaistas raķetes, un laiks, kurās tās var atlidot līdz šejienei, ir ļoti īss – tās ir sekundes. Tādēļ pilsētas sargiem ir lieli izaicinājumi nekavējoties reaģēt.
Kopš pērnā rudens Zaporižja ir piedzīvojusi vairākus smagus raķešu uzbrukumus daudzdzīvokļu ēkām, infrastuktūrai, pavisam nesen arī viesnīcai un baznīcai – bija bojāgājušie un desmitiem cietušo starp civiliedzīvotājiem.
Neskatoties uz to, pilsēta šī pusotra gada laikā ir pielāgojusies dzīvei nemitīgos kara apstākļos. Tā atrodas tikai pārdesmit kilometru no frontes līnijas, tādēļ Zaporižja ir pirmais lielais punkts, kas uzņem bēgļus no kara skartajām teritorijām. Pērn vispārējā iebrukuma pirmajā gadā šī plūsma bija milzīga – vairāk nekā 1000 cilvēku dienā. Arī tagad šis process turpinās un, piemēram, šonedēļ Zaporižja uzņēma septiņus cilvēkus no Robotines ciema Zaporižjas apgabalā, kuru Ukrainas bruņotie spēki šajās dienā atkarojuši okupācijas karaspēkam.
Kopumā Zaporižjas apgabalā šobrīd uzturas vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu – ukraiņi no okupētajām teritorijām vai tām, kas atrodas uz pašas frontes līnijas. Tas ir ļoti liels skaits – trešā, ceturtā daļa no visiem pilsētas iedzīvotājiem.
Vispārējam iebrukumam sākoties, daļa vietējo aizbrauca prom no Zaporižjas, jo šī pilsēta tiek uzskatīta par vietu, kur joprojām iespējama aktīva karadarbība, tādēļ bēgļu plūsma faktiski ir atjaunojusi pilsētas iedzīvotāju skaitu iepriekšējā līmenī.
Gaida atgriešanos mājās
Zaporižjas apgabala militārās administrācijas pārstāvis Artūrs Boiko Latvijas Radio atzina, ka bez dažādu starptautisko un citu organizāciju nerimstoša atbalsta pilsēta nespētu izdzīvot un sniegt palīdzību tik daudziem cilvēkiem.
Daudziem bēgļiem šis ir pirmais punkts tālākam ceļam Ukrainas iekšzemē vai uz ārvalstīm. Tomēr daudzi paliek šeit uz vietas, gaida ukraiņu pavirzīšanos uz priekšu, lai atgrieztos savās mājās.
Daudziem māju vairs nav vai ir palikušas tikai drupas, bet cilvēki vienalga gaida brīdi, lai varētu atgriezties. Kā viņi saka – savs ir savs, mēs visu atjaunosim un uzcelsim no jauna, kaut tikai izdotos padzīt okupācijas karaspēku prom no šejienes.
"Emocijas ir ļoti dažādas. Vispirms jau tas ir lepnums par savu valsti, kura ar saviem un tās iedzīvotāju spēkiem šobrīd aizstāv savas tiesības uz neatkarību, diemžēl ir spiesta aizstāvēties ar ieročiem rokās. Tas ir lepnums, ka mēs to varam izdarīt. No otras puses, ir zināmas bažas, ka šādi pasākumi, šādas dienas var būt kā papildu kairinājums krieviem, un diemžēl mēs jau varam ar pilnu pārliecību konstatēt, ka viņiem ir svarīgi sēt paniku un haosu. Pēdējās apšaudes pa Zaporižju to precīzi parādīja – trāpīja pa baznīcu un pa viesnīcu," stāstīja Boiko.
Iedzīvotāju sajūtas: "Esam ukraiņi – stipra nācija"
Ceturtdien, Neatkarības dienā, tiek sagaidīti spēcīgāki uzbrukumi. Veidi, kā cilvēki piesargājas, ir dažādi. Piemēram, atsevišķi darba devēji pat piekodina šodien darbiniekiem nenākt uz darbu un palikt mājās. Šodien nav atļauta arī pulcēšanās.
Lūk, ar kādām sajūtām Zaporižjas iedzīvotāji sagaida Neatkarības dienu.
Ihors: "Dziļi iekšēji jūtos nemierīgs, bet citādi – normāli. Tie, teiksim tā, necilvēki, kas ir atnākuši uz mūsu valsti ar karu, kā parasti, mums uz svētkiem var veikt raķešu uzbrukumus, bet mēs jau esam pieraduši. Ja liktenis, tad liktenis. Bet tā dzīvojam – redzat, ar sievu un bērnu esam atnākuši paskatīties uz mūsu karogu. Protams, gribētos lai tas viss ātrāk beigtos, jo bērniem jau otro gadu vairs nav normālas izglītības, jo tiešsaistes izglītība tāda nav. Bet kopumā jūtamies labi. Mēs taču esam ukraiņi – stipra nācija."
Viktorija: "Pats svarīgākais, lai viss būtu labi mūsu nākamajai paaudzei. Lai viņi to visu vairs neredzētu un nedzirdētu – to, kas šobrīd mums notiek."
Ukraiņi ir patiešām stipri un ir pielāgojušies dzīvei šādos apstākļos, bet bez visas pasaules atbalsta tas nebūtu iespējams, un šajās dienās arī šeit Zaporižjā nākas dzirdēt ļoti daudz paldies Latvijai.
Piemēram, Zaporižjas policijas pārstāvji Latvijas Radio izstāstīja, cik smagos apstākļos viņi šobrīd strādā – ļoti liela Zaporižjas apgabala teritorija ir okupēta, un tur palika arī daudz policijas automašīnu. Policistiem ievērojami nācies pārkārtot savu darbu, un ļoti nozīmīgs bijis arī Latvijas atbalsts – mūsu policijas ziedotās automašīnas ar brīvprātīgo atbalstu ir nonākušas pie Zaporižjas tiesībsargiem un šobrīd ļoti palīdz, ne vien lai nodrošinātu kārtību, drošību, bet arī humānās palīdzības piegādēs. Tieši ar policijas automašīnām katru dienu tiek nogādāta pārtika, ūdens uz vietām tālāk no pilsētas, kur joprojām mīt iedzīvotāji, kuri bez atbalsta nevarētu izdzīvot.
