Piektdien, 23. augustā, Harkiva atzīmēja pilsētas svētkus. Tiesa vārds "atzīmēja" varbūt nav īpaši precīzs, jo Krievijas uzbrukumu dēļ nekādas svinības nenotiek, nekāda iepriekš oficiāli izziņota pulcēšanās nevar notikt. Taču klusi tika atzīmēta arī Valsts karoga diena, tāpat arī pilsētas vadība nolika ziedus pie Otrā pasaules kara upuru piemiņai - šajās dienās no Harkivas tika padzīts nacistiskās Vācijas karaspēks.
Latvijas Radio piektdien uzrunāja virkni cilvēku – un nevienam nebija svētku sajūtas, jo ir karš. Viena sieviete minēja, ka tieši pretēji - uz svētkiem cenšas izbraukt no pilsētas, jo tad parasti kļūst vēl nedrošāk nekā ikdienā, kad Krievija tāpat jau uzbrūk.
Olena: "Šobrīd es jūtos labāk, nekā pusgadu iepriekš, jo apšaudes kļuvušas daudz mazāk un tomēr frontes līnija tiek noturēta – mēs jūtamies daudz pārliecinātāk nekā šā gada maijā.
Daša: Šobrīd artilērija nesasniedz, tāpēc ir mazāk vai vairāk mierīgi. "S-300" tagad nelido, tikai "Kabi". Mēs jau esam iemācījušies pēc skaņas noteikt – kuri ir "Kabi", kuri "S-300" un kas vēl.
Pēdējais lielākais uzbrukums Harkivai – tās pievārtei bijis pirms nedēļas. Taču iedzīvotāji atzīst, ka pēc ukraiņu iebrukuma Kurskas apgabalā – vismaz sajūtu līmenī ir kļuvis mierīgāk. Iespējams, mazāk uzbrukumu Harkivai ietekmē arī tas, ka pēdējā laikā Ukrainas armijai izdevies iznīcināt virkni Krievijas lidmašīnu, no kurām palaiž šīs vadāmās aviobumbas.
Krievija maijā sāka jauno sauszemes iebrukumu Harkivas apgabalā, bet nekur daudz tālāk pa sākotnēji ieņemtajām pierobežas teritorijām Lipcos un pie Vovčanskas gan agresorvalsts nav tikusi. Un arī nav izdevušies plāni padarīt Harkivu par tādu pilnīgā pelēkā zonā esošu vietu, kur nav elektrības, ūdens un citu komunālo pakalpojumu, kur dzīvot īsti nav iespējams un no kurienes cilvēki un bizness dodas prom.
Paralēli karam Krievija šopavasar īstenoja plašu dezinformācijas kampaņu sociālajos tīklos, kuras mērķis bija panākt lai cilvēki bēg prom no Harkivas. Grūti pateikt, kāda tam visam ir bijusi ietekme, bet pilsēta turpina dzīvi salīdzinoši normālos apstākļos – šobrīd ir visi komunālie pakalpojumi un Harkiva šobrīd stingri uzstāj, lai valsts elektrības taupības pasākumi netiktu attiecināti uz Harkivu, tā kā tā atrodas pašā frontes pierobežā.
Domās un darbos kopā ar Ukrainu!
Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.
Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.
Tiesa, liela daļa uzņēmēji ir pārcēluši savu biznesu ārā no Harkivas, jo uzbrukumi var būt ļoti iznīcinoši. Piemēram, maija beigas Krievija uzbruka Ukrainas lielākajai grāmatu drukātavai Harkivā - uzlidojumā Harkivas ražotnei tika nogalināti 7 darbinieki un 21 ievainots. Bet pāris dienas vēlāk – uzbrukumā lielveikalam "Epicents", kas ir kaut kas līdzīgs mūsu "Depo", tika nogalināti 12, bet 43 cilvēki ievainoti.
Taču citi lielveikali te Harkivas pilsētas centrā turpina darbu, pilsēta pamazām atjaunojas un sāk atbrīvoties no gruvešiem.
Latvijas Radio vakar apmeklēja arī vissmagāk izpostīto Harkivas rajonu – Saltivku. Krievijas pilna apmēra uzbrukuma sākumā tā vissmagāk cieta uzbrukumos un arī "šobrīd tā pilsētas daļa atrodas 20 kilometru attālumā no frontes, bet arī tur lielākie gruveši pamazām tiek nojaukti, un ļoti, ļoti lēnām, bet sākas izpostīto daudzstāvu ēku atjaunošana.
Turpat Saltivkā Latvijas Radio vaicāja tur joprojām mītošajiem cilvēkiem, cik viņiem svarīgi tas, ka Ukraina ir neatkarīga:
Lilija: "Jā, tas ir ļoti svarīgi. Mēs negribam tādus.. teiksim tā – brāļus – kā krievi. Viņi mums nav vajadzīgi. Mēs negājām uz viņu teritoriju. Tie ir viņi, kas ienāca pie mums kā ienaidnieki. Ukrainai ir jābūt neatkarīgai un mēs un mans dzīvesbiedrs par to karojam.
Daša: Jā, es negribu būt zem mūsu kaimiņiem.. es nezinu, kā viņus var šobrīd nosaukt. Es labāk aizbraukšu no pilsētas, ja nonāks līdz tam, bet nepalikšu viņu pakļautībā, lai arī esmu krievvalodīgā – Harkiva pamatā tāda. Un man arī daudz radinieku ir tur - esam pārtraukuši saziņu, bet uz turieni noteikti ne. Labāk jau tad aizbraukšu dziļāk Ukrainā.
Olena: Jā, šis moments mums ir ļoti svarīgs. Šobrīd mēs aizstāvēsim savu neatkarību, jo pirms pāris gadiem mēs to neizjutām tik asi kā tagad.. tagad.. vēl jo vairāk Harkiva ir piefrontes pilsēta un mēs visu to izjūtam uz sevis.. visas tās šausmas. Tas ir ļoti briesmīgi.
Vīrietis: "Ko mums tā [neatkarība] dod!"
Latvijas Radio: Vai jūs neesat priecīgs, ka esat neatkarīgi?
Vīrietis: "Viņi [krievi] arī ir neatkarīgi!"
Kā redzams, vairumam tas ir svarīgs jautājums, bet bija arī kungs, kuram tas "neko nedod". Diezgan daudzi vietējie Saltivkas iedzīvotāji negrib vispār runāt, sniegt jebkādas intervijas. Latvijas Radio sastapās ar vairākiem šādiem cilvēkiem. Viņi visi pārsvarā ir seniori un runā krievu valodā, ne ukrainiski.
Ukrainā arī regulāri un lielā skaitā tiek aizturēti tie cilvēki - civiliedzīvotāji, kas palīdz Krievijas armijai – ir tādi, kas pārkāpj likumu, ziņo piemēram par ukraiņu armijas atrašanās vietām vai civilo infrastruktūru, kur pēcāk notiek uzbrukumi, ir arī tādi, kas vienkārši drošības dienestu uzdevumos veic kādus darbus – piemēram, dedzina karavīru automašīnas.
Tā, ka vēl arī šāda problēma valstī ir, bet ukraiņi ar to cīnās. Līdzās visiem pārējiem izaicinājumiem šajā karā, lai saglabātu savu valsti.
Neatkarības dienas priekšvakarā Latvijas Radio uzrunāja vairākas sievietes, kas bija gatavs runāt par to, kas viņām šobrīd – pilna apmēra kara trešajā gadā – visvairāk pietrūkst, par ko viņas klusībā sapņo.
Daša: "Lai varētu mierīgi gulēt un lai darba būtu vairāk. Daudzi ir aizbraukuši..es arī zaudēju darbu un šobrīd meģinu izdzīvot. Tas man ir pats svarīgākais. Lai būtu klusums, lai beigtos karš un lai būtu darbs. Tā – viss būs, visu izdarīsim, tāpēc.. tie visi ir dzīves sīkumi – novāksim, uzcelsim no jauna, galvenais, lai būtu darbs un miers.
Lilija: "Ziniet, visvairāk mieru un klusumu.. jau viss tā mazlietiņ, mazlietiņ tuvojas robežām.. tās skaļās skaņas. Gribas skaistu, klusu vasaras rītu, klusu un mierīgu vakaru."
Olena: "Es sapņoju atgriezties savā dzīvoklī. (sāk raudāt) Ļoti gribas, lai Harkiva sāktu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi."
Harkivai uzbrukumu šajās dienās nav notikuši, bet vakar turpinājušies triecieni pa virkni Harkivas apgabala ciemiem. Divas sievietes nogalinātas ciemā Kozačei Lopaņi – brīdī, kad cilvēki bija sanākuši, lai atraktu zem gruvešiem bojā gājušās, Krievija no jauna uzbruka ar artilēriju un FPV droniem. Rezultātā vēl trīs policisti kontuzēti. Tāpat uzbrukumi turpinājušies virknei citu Harkivas apgabala ciemu, tajā skaitā ari kaujas Vočanskā un Lipcu apkaimē, kur turpinās Krievijas armijas maijā sāktais uzbrukums. Arī tur ir arī nogalināti vai ievainoti civiliedzīvotāji.
