Neskatoties uz 10 gadu pieredzi darbā ar bērniem un izcilo atzīmi skolas eksāmenā, topošā sākumskolas skolotāja Minna par Helsinku Universitātes studenti mēģināja kļūt divus gadus pēc kārtas.
"Es iestājos tikai ar otro piegājienu, bet daži no maniem kursabiedriem mēģināja iestājās pat no piektā mēģinājuma," stāsta tagad jau Helsinku Universitātes maģistrantūras programmas studente Minna Suorso.
"Bet viņiem tik ļoti gribējās kļūt par skolotāju, ka agri vai vēlu tas sanāca. Līdz tam piestrādāja par skolotāju palīgiem skolās vai citādi bagātināja savu pieredzi," saka topošā pedagoģe.
Šis gadījums ataino Somijas izglītības sistēmas attieksmi pret pedagoģiju un pedagogiem – par skolotājiem kļūst tikai labākie.
"Katra universitāte rīko savus iestājeksāmenus. Topošajiem skolotājiem tie pat vairāk līdzinās darba pārrunām kādā starptautiskā organizācijā," raksturo Suorso. "Sākumā tiek pārbaudītās akadēmiskās zināšanas – ir jāsaprot un jāspēj orientēties pedagoģijas teorijās, analizēt akadēmiskus tekstus. Tos, kas iztur šo pārbaudījumu, gaida vēl divas eksāmenu kārtas. Jo ar prāta spējām vien nepietiek, pretendentiem ir jābūt apveltītiem ar īpašām personības iezīmēm," viņa saka.
Pēdējais pārbaudījums – pārrunas. Katru jaunieti izprašņā par viņa mērķiem, pieredzi darbā ar bērniem, motivāciju kļūt par skolotāju un izpratni par to, kas būs jādara studiju laikā universitātē. Mērķis ir atlasīt studentus, kuri ne tikai spēj, bet arī no sirds vēlas veltīt savu dzīvi pedagoga darbam. "Mēs cenšamies universitātē uzņemt tikai tos cilvēkus, kuri pēc tam mūža garumā mācīsies, apgūs un izgudros jaunās pasniegšanas metodes. Ir ļoti svarīgi, ka par mūsu studentiem kļūs cilvēki, kuri nevis atkārtos 100 gadus vecus paņēmienus, bet visas karjeras garumā sev jautās – vai es varu pasniegt labāk, kā es varu šo iemācīt citādāk, pielāgoties skolēniem," atzīmē Helsinku Universitātes skolotāju izglītības departamenta dekāns Jari Lavonens.
Arī studijas nebūt nav vieglas. Lai tiktu pie kārotā diploma, ir ne tikai jāuzraksta akadēmiskais darbs, bet noteikts mēnešu laiks jānostrādā speciālā "universitātes skolā".
Līdzīgi kā universitātes slimnīca tā kalpo par speciāli piemērotu prakses vietu jaunajiem skolotājiem. Kļūt par skolotāju Somijā ir tik grūti, ka šīs arods sabiedrības acīs līdzinās ārsta vai advokāta profesijai.
Tas liek daudziem skolu beidzējiem izvēlēties šo karjeru. Savukārt tieši liela studēt gribētāju skaita dēļ universitātēm ir iespēja atlasīt labākus no labākajiem. "Somijā skolotājus tiešām ciena, uz to norāda arī daudzi pētījumi. Visi zina, ka skolotājs ir ne tikai labi izglītots profesionālis, bet arī ļoti motivēts cilvēks. Jo arī diploms negarantē tev darbu – ja kādā skolā ir vakance, tad var droši paredzēt, ka pieteiksies no 20 līdz 50 cilvēkiem," saka vēstures skolotāja Emmi Roponena. "Turklāt katrs soms ir izgājis cauri Somijas izglītības sistēmai, katrs ir savā ziņā izglītības eksperts, un vecāki zina, uz ko mēs esam spējīgi, un viņi uztic mums savus bērnus," viņa piebilst.
Skolotājiem uzticas arī valsts un pašvaldības.
Jau stāstīts par to, ka Somijas skolās nav valsts eksāmenu un izglītības ministrijas inspekciju. Tas nozīmē, ka labi sagatavoti, rūpīgi atlasīti un motivēti skolotāji iegūst tā saukto "Carte Blanche" - viņi var pēc pašu izpratnes un izjūtām veidot jaunās mācību metodes un eksperimentēt. Tieši šo - brīvības un profesionalitātes - kombināciju Somijas eksperti sauc par savas valsts izglītības sistēmas veiksmes atslēgu.
