Balsstiesības jau no sešpadsmit: Eiropas Savienības valstu pieredze

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Diskusija par jauniešu balsstiesībām un balsstiesīgo vecuma robežas samazināšana līdz 16 gadu vecumam Eiropas Jaunatnes gadā ir nonākusi sabiedrības uzmanības lokā daudzviet Eiropas Savienībā. Kāda ir to valstu pieredze, kur pie vēlēšanu urnām atļauts doties jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu?

Sešpadsmitgadīgu jauniešu balsstiesības Eiropas Savienībā

Eiropas Savienībā (ES) nav daudz valstu, kurās var balsot no 16–17 gadu vecuma. Parlamenta vēlēšanās no 17 gadu vecuma var balsot Grieķijā, no 16 gadu vecuma – Austrijā un Vācijā (Brandenburgā, Brēmenē, Hamburgā, Šlēsvigā-Holšteinā). Savukārt Eiroparlamenta vēlēšanās no 16 gadu vecuma var balsot Austrijā, Maltā un Beļģijā (tur vēlēšanas turklāt ir obligātas, kas arī ir iemesls, kāpēc Beļģijas pieredzi šoreiz padziļināti neaplūkosim).

Balsot no 16 gadu vecuma var arī pašvaldību vēlēšanās Maltā, Igaunijā, Austrijā un Vācijā (12 pavalstīs, ieskaitot Berlīni, Brandenburgu, Brēmeni, Hamburgu u.c.).

Tomēr diskusijas par to, vai ļaut balsot no 16 gadu vecuma, laiku pa laikam izskan daudzās valstīs, un viens no skaļākajiem argumentiem par labu šādam lēmumam ir – tādējādi varētu palielināties vēlētāju aktivitāte. Protams, ir arī vēl citi argumenti – gan par, gan pret balsstiesību vecuma samazināšanu.

Argumenti pret un par balsstiesībām no 16 līdz 17 gadu vecuma

Pretargumenti balsstiesību vecuma samazināšanai zem 18 gadu vecuma parasti tiek balstīti bioloģiskos apsvērumos, norādot, ka līdz 18 gadu vecumam smadzeņu neiroloģiskā attīstība vēl ir procesā, citiem vārdiem – persona nav pietiekami nobriedusi balsošanai. Līdzīgi tiek arī skaidrots, ka jaunieši šajā vecumā neinteresējas par politiku vai arī viņiem nav pietiekami dziļas izpratnes par to, tāpēc viņi neapzinās, ko var ietekmēt ar savu balsi.  Tāpat viens no argumentiem ir, ka jaunieši visdrīzāk kopētu savu vecāku politiskos uzskatus vai arī vieglāk pakļautos politiskai propagandai.

Tomēr, piemēram, Latvijā, pētījumi liecina, ka laikposmā no 2009. līdz 2016. gadam ir būtiski palielinājusies skolēnu uzticība valsts vadībai (no 32% uz 60%) un politiskajām partijām (no 25% uz 40%). Arī pilsoniskās izglītības satura apguvē iezīmējas kritiskās domāšanas nozīme. Turklāt paši skolēni uzskata, ka pilsoniskās izglītības mācību saturā maz uzmanības tiek veltīts ekonomikas darbības principiem un vietējās sabiedrības problēmu risināšanai.

Tomēr vairums idejas aizstāvju šo apgalvojumu noraida kā mītu un uzsver, ka lielā mērā pateicoties, piemēram, sociālajiem tīkliem un informācijas pieejamībai, kā arī tās aprites ātrumam, jauniešiem mūsdienās ir daudz dziļāka izpratne un plašākas zināšanas par sabiedrību nekā iepriekšējām paaudzēm.

Lielākoties jaunieši 16–17 gadu vecumā daudz pasīvāk iesaistās politiskās diskusijās un partijās, taču balsstiesību vecuma pazemināšanas priekšlikuma aizstāvji norāda, ka tieši atļauja balsot no 16 vai 17 gadu vecuma būtu motivācija intensīvāk iesaistīties.

Turklāt tas visdrīzāk arī mudinātu politiskos spēkus izstrādāt jēgpilnāku, uz jauniešiem orientētu politiku.

Šis arguments dokumentāri ticis pamatots Vācijā, kur vairākos reģionos balsstiesības jauniešiem no 16 gadu vecuma ir jau kopš 1996. gada.

Balsstiesību vecuma samazināšanas aizstāvji atsaucas arī uz demogrāfiskajām izmaiņām Eiropā pēdējo 20 gadu laikā. 2000. gadā 12,4% iedzīvotāju bija vecumā starp 15 un 24 gadiem, bet vecumā no 65 līdz 90 gadiem – 16,2%. 2021. gadā 20,8% populācijas bija vecāka par 65 gadiem, bet jaunieši 16–29 gadu vecumā 2020. gadā bija 16%. Kopumā dzīves ilgums palielinās, bet jauniešu proporcija samazinās. Ja tiktu pazemināts balsstiesību vecums, izlīdzinātos demogrāfiskais balanss starp jauniešiem un pieaugušajiem. 

Turklāt daudzās ES valstīs jaunieši var strādāt un arī strādā no 16 gadu vecuma, no 16 gadu vecuma daudzās valstīs iestājas arī civiltiesiskā atbildība. Jauniešu organizācijas norāda, ka tad, ja jaunietim šajā vecumā jau ir pienākumi pret valsti, būtu tikai saprātīgi, ja viņam būtu arī balsstiesības, kas ļautu ietekmēt dažādas ikdienas dzīves norises, kas attiecas nepastarpināti uz viņu.

Latvijā notikušajā diskusijā "Jauniešu gatavība balsot no 16 gadu vecuma", kas notika 2022. gada 22. septembrī ES mājā, psiholoģe Gita Birzniece norādīja – no sociālās attīstības, morālās nobriešanas un patstāvības prasmju viedokļa jaunieši pilnīgi noteikti ir gatavi balsot un viņiem ir, ko teikt par politiskajiem procesiem Latvijā.

No otras puses, daudzi jaunieši par šīm tiesībām nemaz nav aizdomājušies, jo viņiem nav dota šāda iespēja. Viņa arī uzsvēra – 16 gados jaunietis Latvijā ir jau ieguvis obligāto pamata izglītību, līdz ar to spēj sekot līdzi politiskajiem procesiem un tos arī analizēt. 

Kas ir citādi valstīs, kur balsot var no 16 gadu vecuma?

Eiroparlamenta vēlēšanas

Latvija ES pievienojās 2004. gadā, togad ES iestājās vēl vairākas valstis, tostarp Malta, kurā balsstiesības no 16 gadu vecuma Eiroparlamenta vēlēšanās likumā iekļautas 2018. gadā, bet liels vēlētāju aktivitātes pieaugums neparādās. Eiroparlamenta vēlēšanās 2004. gadā Maltā piedalījās 82,39% iedzīvotāju, 2009 – 73,9%, 2014. gadā – 72,8%, bet 2019. – 72,7%.  Jāsecina, ka statistiski kopējo vēlētāju aktivitāti šis lēmums nav iespaidojis, tomēr vēlētāju aktivitāte ir būtiski lielāka nekā, piemēram, Latvijā, kura arī ES pievienojās 2004. gadā. 2004. gadā Latvijas iedzīvotāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās bija 41,34%, bet 2009. – 53,7%, 2014. – 30,24%, bet 2019. gadā – 33,53%. 

Savukārt Austrijā, kur jauniešiem šādas tiesības ir kopš 2008. gada, statistika ir nedaudz atšķirīga – 2004. gadā Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās 42,43% iedzīvotāju, 2009. – 45,97%, 2014. gadā – 45,39%, bet 2019. gadā – 52,8%. 

Parlamenta vēlēšanas

Austrijā jaunieši no 16 gadu vecuma var balsot visos vēlēšanu līmeņos jau kopš 2008. gada. Nesenākās parlamenta vēlēšanas Austrijā notika 2019. gadā un tajās piedalījās 75,6% vēlētāju. Salīdzinājumam – 2006. gadā parlamenta vēlēšanās piedalījās 78,5% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Vīnes Universitātes Politikas institūta profesore Silvija Kricingere norādījusi – kopējie rādītāji liecina, ka Austrijā sievietes vecuma grupā no 16 līdz 25 gadiem biežāk balso par centriski kreisajām, savukārt vīrieši šajā pašā vecuma grupā – par centriski labajām partijām. Tiesa gan, šādam apgalvojumam trūkst statistiska pamata, jo nav pietiekamu datu par vēlētāju izvēli. 

Kā liecina statistika, pirmajās parlamenta vēlēšanās, kad balsot varēja no 16 gadu vecuma, pirmoreiz balsot devās 88% balsstiesīgo. Vēlākajos gados jauniešu aktivitāte samazinājās, un 2013. gadā 16–17 gadu grupā balsoja vien 63%. Tomēr pavisam skaidri iezīmējas sakarība – jauniešu iesaiste vēlēšanās ir atkarīga no viņu intereses par politiku kopumā. 

Maltā jaunieši parlamenta vēlēšanās var balsot kopš 2018. gada, un 2022. gadā vēlētāju aktivitāte bija 72,52%, bet, piemēram, 2014. gadā – 74,8%. Grieķijā jaunieši no 17 gadu vecuma var balsot kopš 2016. gada, un vēlētāju aktivitāte 2015. gada parlamenta vēlēšanās bija 56,57%, bet 2019., tātad pirmajās vēlēšanās, kur balsot varēja arī sešpadsmitgadnieki – 57,91%. Jāsecina, ka nevienā no šīm valstīm vēlētāju aktivitāte neilgā laika periodā nav būtiski palielinājusies.

Pašvaldību vēlēšanas

Pašvaldību vēlēšanās kopš 2015. gada var piedalīties arī Igaunijas 16 gadus vecie jaunieši. Kā Igaunijas ziņu portālam ERR.ee pagājušogad skaidroja Tallinas Universitātes sociālās politikas profesore Anu Totsa, jaunieši izrādot daudz aktīvāku interesi par dalību vēlēšanās, salīdzinot, piemēram, ar 20–30 gadus veciem iedzīvotājiem. Tāpat gadījumos, ja jaunieši piedalās vēlēšanās, to rezultātus ir grūtāk prognozēt, jo jauni cilvēki daudz biežāk maina savu izvēli. Atsaucoties uz pētījumiem, Totsa skaidroja, ka jauni cilvēki retāk izvēlas atbalstīt populistu un radikāli labējas partijas un biežāk pievērš uzmanību "zaļajam kursam".

Izpratnes veicināšana par politiskajiem procesiem varētu palielināt jauniešu aktivitāti 

Kā savā pētnieciskajā rakstā secinājuši Pauls Šmidts (Austriešu sabiedrības Eiropas politikai ģenerālsekretārs) un Johanna Edtofera (Austriešu sabiedrības Eiropas politikai analītiķe), desmit gadus pēc vēlēšanu likuma izmainīšanas Austrijā nav pilnībā sasniegts mērķis sekmēt pieaugošu Austrijas jauniešu dalību vēlēšanās.

2008. gada lielo jauniešu aktivitāti viņi skaidro ar iespēju pirmoreiz balsot 16 gadus veciem jauniešiem, savukārt vēlāko aktivitātes samazināšanos laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam – ar apstākli, ka nedz politiķi, nedz izglītības iestādes, nedz arī mediji nepievērsa pietiekami daudz uzmanības cilvēkiem, kuri varēja doties uz vēlēšanām pirmo reizi.

Tomēr vienlaikus pētnieki uzsver, ka Austrijā vecuma grupā no 15 līdz 30 gadiem ir viena no lielākajām vēlētāju aktivitātēm – 79% ( turpretī Eiropā vidējā vēlētāju aktivitāte ir 64%). Jauniešu interese par vēlēšanām palielinājusies starp 2013. un 2017. gadu, tādējādi secināms, ka ilgtermiņā agra jauniešu iesaiste politiskajā procesā varētu sekmēt "paradumu vēlēt". 

Lai sekmētu šāda ilgtermiņa paraduma veidošanu, tieši sociālie tīkli un jaunās tehnoloģijas, ko jaunieši izmanto ikdienā, varētu palīdzēt veicināt pilsonisko izglītību.  Visticamāk, ka arī izglītības iestādes, politiskie lēmumu pieņēmēji un mediji varētu kopīgi attīstīt ilgtermiņa stratēģiju, lai jauniešiem palīdzētu izprast politiskos procesus un atvieglotu viņu integrāciju tajos. 

Ļoti iespējams, ka tas būtu viens no pirmajiem soļiem, kas veicams arī valstīm, kurās diskusija par balsstiesību vecuma samazināšanu vēl tikai sākusies, un tādējādi ilgtermiņā balsošanas aktivitāte varētu palielināties.

Jāpiebilst, ka 2022. gada oktobrī Saeima jau spēra pirmo soli ceļā uz jauniešu iesaisti politiskajā dzīvē – tika pieņemts Pašvaldību likums, kas, pirmkārt, paredz pašvaldību darbu ar jaunatni un, otrkārt, dod iespēju 16 gadus veciem jauniešiem kļūt par iedzīvotāju padomes locekļiem, piedalīties padomes vēlēšanās, iesniegt līdzdalīgās budžetēšanas projektus un balsot par tiem, kā arī  iesniegt kolektīvo iesniegumu pašvaldībai.  Tādējādi jauniešiem tiek dota iespēja spert pirmos soļus un ietekmēt politisko un sabiedrisko dzīvi vismaz savā pašvaldībā. 

Raksts tapis diskusijas cikla ietvaros. Diskusijas tiek īstenotas Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2022.–2024. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti