Samita noslēgumā tika publicēts kopīgs paziņojums. Tajā pausta apņēmība parlamentārā līmenī turpināt un palielināt atbalstu Ukrainai, sniedzot tai nepieciešamo politisko, finansiālo, militāro un diplomātisko palīdzību, lai tiktu atjaunota tās suverenitāte un teritoriālā nedalāmība. Paziņojumā arī pausts atbalsts Ukrainas neatņemamajām tiesībām uz pašaizsardzību un savu teritoriju atbrīvošanu.
Visa Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas teritorijas un pagaidu okupētās Krimas, kā arī to atdošana Ukrainas kontrolē ir būtisks priekšnoteikums tam, lai tiktu izbeigts Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un reģionā tiktu iedibināts taisnīgs un ilgstošs miers.
Paziņojumā parlamentārieši arīdzan apņemas sniegt visaptverošu atbalstu starptautiskajai izmeklēšanai saistībā ar kara noziegumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un noziegumiem.
Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita dalībnieki Rīgā kopīgā paziņojumā aicina palielināt atbalstu Ukrainai https://t.co/uboEHe03Id #CrimeaRiga2024
— Saeimas ziņas (@Jekaba11) October 24, 2024
Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, kādi ir praktiskie darbi, kas izrietēs no sarunām, parlamenta vadītāji atzina – pirmām kārtām tā ir nepārtraukta militāra palīdzība Ukrainai.
"Mēs absolūti saprotam, – kā valsts, kurā notiek viens no nežēlīgākajiem šā gadsimta kariem, mēs esam atkarīgi no militārā atbalsta, mums ir nepieciešamas gaisa aizsardzības sistēmas, artilērija, munīcija, F-16 kaujas lidmašīnas, mūsu pilotu apmācība, atbalsts mūsu enerģētikas sistēmām, lai varētu izturēt šo ziemu," atzina Ukrainas Augstākās radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks. "Un to visu, ko šodien mēs pateicām, mūsu kolēģi dzirdēja. Delegācijas dosies uz mājām ar skaidru vēstījumu savām valdībām būt visiem kopā un palīdzēt Ukrainai. Un tādā gadījumā Ukraina noteikti uzvarēs."
Nevar pieļaut Krievijas uzvaru Ukrainā, jo tas var izraisīt neprognozējamas sekas. Tā Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita laikā uzsvēra Somijas parlamenta priekšsēdētājs Jusi Halla-aho. Viņš arī pauda vērtējumu, ka šobrīd laiks varētu strādāt par labu Krievijai. Attiecīgi sabiedrotajiem jādara vairāk Ukrainas atbalstam.
"Putina kungs uzskata, ka laiks strādā viņam par labu un ka viņš varētu uzvarēt ar novājināšanu. Diemžēl viņam varētu būt taisnība. Krievijas sabiedrības spēja sadzīvot ar cilvēku, materiālajiem un ekonomiskajiem zaudējumiem ir neaptverama. Ja vēlamies beigt šo karu un nākotnē nepieļaut jaunu Krievijas agresiju, mums Putinam ir jādara skaidrs, ka laiks nav viņa pusē. Ka mums netrūks ne materiālu, ne apņēmības. Tas nozīmē, ka mums vairāk jāinvestē fiziskās spējās ražot ieročus un munīciju, un ilgtermiņā atvēlēt vairāk naudas materiālajai palīdzībai Ukrainas un pašu drošībai," viņš teica.
Ceturtdien Rīgā uzturas vairāk nekā 40 delegācijas no dažādām pasaules daļām, kā arī no starptautiskajām organizācijām. Daļa valstu pārstāvju, kuri nevarēja būt klātienē, bija sagatavojuši video uzrunas.
Vienojošie elementi runās, protams, ir atbalsts Krimas piederībai Ukrainai, Krimas tatāru tiesību ievērošanai, kā arī tas, ka Krievijas īstenotie noziegumi un pārkāpumi nevar palikt nesodīti.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) savā uzrunā skaidroja, ka skaļi un skaidri jāpauž, – starptautiskā sabiedrība nesamierināsies ar Krievijas imperiālismu. Starptautiskās sabiedrības īstenotā Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politika bija neatsverama valsts ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
"Tieši šāds iedrošinājums un starptautiski tiesiskais ietvars ir nepieciešams šodien arī Ukrainai un ukraiņiem. Tieši tikpat neatlaidīgi, kā toreiz tas tika darīts attiecībā uz Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu, mums šodien atkal un atkal
kā mantra ir jāatkārto, ka Krima ir Ukraina, ka Krievijas mēģinājumi mainīt robežas ar militāru spēku ir nelikumīgi. Krievijas pastrādātie noziegumi netiks paslaucīti zem tepiķa. Tie tiks iztiesāti un tiks nodrošināta atbildība," sacīja Mieriņa.
Mieriņa pateicās visiem samita dalībniekiem par dalību un atzīmēja, ka īpaši svarīgi ir bijusi pārstāvība no valstīm ārpus Eiropas. Viņa ir arī gandarīta par lielo vienprātību starp kolēģiem tādos jautājumos kā vajadzība veltīt visus nepieciešamos resursus Krievijas noziegumu dokumentēšanai.
Mieriņa arī norādīja, ka, lai cik pašsaprotams liktos atbalsts Ukrainai, par to jāturpina runāt vēl un vēl.
"Krimas atgriešanās Ukrainas sastāvā ir visu mūsu mērķis. Vienlaikus mums visiem ir svarīgi apzināties, ka Krievijas agresijas izpausmes skaidri redzamas ārpus Ukrainas robežas. Krievija turpina mūs šķelt, ietekmēt un iebiedēt ar dezinformāciju un nu jau ar sabotāžas operācijām mūsu valstīs. Mums ir jāspēj sniegt viss nepieciešamais atbalsts Ukrainas uzvaras tuvināšanai. Vienlaikus jāiegrožo Krievijas spējas uzbrukt demokrātijai, likuma varai arī citur."
Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") savā runā uzsvēra, ka, lai panāktu taisnīgu mieru Ukrainā, Krievija ir jāaptur. Ukraina var uzvarēt šajā karā, ja partneri nodrošinās visu nepieciešamo atbalstu. Siliņa atgādināja, ka latvieši atceras, ko nozīmē dzīvot "Maskavas okupācijas ļaunumā".
"Drosmīgā ukraiņu cīņa ir iedvesma visai pasaulei. Tāpēc spogulī mēs redzam paši sevi, Ukrainu un ukraiņus. Ukrainā mēs redzam mūsu cerības, mūsu vērtības un mūsu brīvības mīlestību," teica Siliņa.
"Ļaujiet būt pilnīgai skaidrībai – Latvija nekad neatzīs Krimas, Sevastopoles vai jebkura cita Ukrainas novada okupāciju. Krima ir Ukraina. Un mēs kopīgi virzāmies uz Ukrainu, kas ir brīva un vienota," uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, kuram bija garāka runa nekā pārējiem sanāksmes dalībniekiem, vērsa uzmanību uz to, ka Ukraina nekad neatteiksies no Krimas, kā arī citām Krievijas okupētajām teritorijām. Turklāt Krimas atbrīvošanai nav alternatīvu.
"Godātie kolēģi – lai izjustu to, ko izjūt mani tautieši, es aicinu jūs lejuplādēt vismaz uz vienu dienu savos viedtālruņos lietotni, kas brīdina par gaisa trauksmi jebkurā Ukrainas malā," teica Stefančuks.
"Un jūs sapratīsiet, ko mēs izjūtam. Ik dienu, ik stundu, ik minūti. Pret Ukrainu karo divas kodolvaras un viena, kas ir tuvu kodolieroču izveidei. Viena vienkārši mūs grib noslaucīt no zemes virsas. Cita ražo, uzlabo un piegādā tai "Šahed" dronus. Un trešā sūta savus karavīrus uz Ukrainu, lai mūs nogalinātu. [..] Tāpēc es aicinu jūs vēl vairāk apvienoties, lai palīdzētu Ukrainai. Jo runa nav tikai par mums, tā ir arī par jums," viņš sacīja.
Stefančuks norādīja, ka valstu vienotība, kas demonstrēta Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita ietvaros, ir arī atbilde uz Krievijas pilsētā Kazaņā notiekošo BRICS samitu.
Stefančuks pauda sašutumu par ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša dalību agresorvalstī notiekošajā samitā.
"Nesaprotu, pēc kādiem principiem vadās organizācijas vadītājs, lai piedalītos samitā, ko rīko starptautiska mēroga ļaundaris. Kāpēc viņam nav laika aktīvi piedalīties miera forumos, kurus virza Ukraina? Es vēlētos saņemt atbildi tieši uz šo jautājumu."
Krimas platformas samita dalībniekus uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norādīja, ka pasākuma norises vietā redzamo valstu karogu skaits šodien parāda, ka Krievija šo desmit gadu laikā ir izgāzusies tai galvenajā lietā.
Tāpat Ukrainas līderis aicināja apvienot spēkus un panākt, lai Ukrainas uzvaras plāns tiek pilnībā īstenots, starptautiskā kārtība atjaunota un tad arī Krieviju būs redzama miera samitā:
"Putins ir cietis neveiksmi tajā, ka viņam nav izdevies starptautisku noziegumu padarīt par jauno normalitāti pasaules tautām – sagrābt citas tautas zemi. Sagrābt Krimas zemi – tas starptautiskajai sabiedrībai nekad nebūs pieņemams," teica Zelenskis. "Visām valstīm tas ir vienlīdz vērtīgi – aizsargāt valstu suverenitāti, valstu teritoriālo vienotību un tiesības pašiem noteikt savu nākotni. Uz tā balstās ANO harta, un tas ir nepieņemami, ka kāds var izlemt citas tautas, citu kaimiņu dzīvi un likteni vai deportēt tos. ANO harta ir par īstu mieru, nevis par to, kā normalizēt karu."
Savukārt Krimas tatāru medžlisa priekšsēdētāja vietnieks Narimans Dželjals savā runā uzsvēra, ka jebkādi ierosinājumi atstāt Krimu okupantam nenovedīs pie vēlamā taisnīgā miera, uz ko tiecas Ukraina un tās sabiedrotie. Viņš arī izteica pateicību vairāku valstu parlamentiem, tai skaitā Latvijas, par to, ka pirms 80 gadiem notikusī Krimas tatāru deportācija ir atzīta par genocīdu.
Krimas tatāru delegāts atzina, ka gandrīz 11 gados, kopš Krima okupēta, tūkstošiem cilvēku kļuvuši par Krievijas politieslodzītajiem. To skaitā likumīgi ievēlētie Krimas tatāru pārstāvji.
"Mūsu pozīcijai jābūt kristālskaidrai – Krievijas karš pret Ukrainu sākās Krimā. Un tam ir jābeidzas ar Krimas atbrīvošanu."
Kamēr tas nav noticis, Krievija turpina ievest Krimā savus kolonistus un turpina vardarbību pret vietējiem pamatiedzīvotājiem.
Pasākuma noslēgumā Krimas tatāru medžlisa vadītājs Refats Čubarovs aicināja valstu parlamentus nevilkt sarkanās līnijas un mērķtiecīgi un īsākos termiņos veikt pasākumus, kas nodrošinātu Ukrainas teritoriālās nedalāmības atjaunošanu, Ukrainas uzvaru karā pār Krievijas ļaunumu un to, lai Krievijas diktators Putins un citi varētu saņemt īpašā tribunāla piespriesto sodu.
