Ukrainas galvaspilsētā Kijivā un tā apkārtnē šonakt skanēja gaisa trauksme un bija dzirdami sprādzieni. Kijivas apgabala kara administrācija informēja, ka pilsētai uzbrūk trieciendroni "Šahed", kurus mēģina notriekt pretgaisa aizsardzības sistēmas. Pagaidām nav zināms, cik ienaidnieku dronu uzbrukuši Kijivai.
Krievijā ir vismaz 3000 Ziemeļkorejas karavīri
Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs trešdien, 23. oktobrī, paziņoja, ka Krievijas austrumos atrodas ne mazāk kā 3000 ziemeļkorejiešu karavīri. Viņi ir nosūtīti uz Krieviju oktobra sākumā un pašlaik tur iziet apmācību. ASV rīcībā pagaidām nav informācijas, vai ziemeļkorejiešu militārpersonas ir paredzēts nosūtīt karot Ukrainā. Taču Kērbijs brīdināja, ka ziemeļkorejiešu karavīri frontē Ukrainā kļūtu par tādu pašu likumīgu mērķi kā Krievijas militārpersonas.
Kērbijs piebilda, ka Ziemeļkorejas bruņoto spēku iesaistīšana karā Ukrainā parādītu Krievijas pieaugošo izmisumu un tā būtu Kremļa vājuma, nevis spēka pazīme.
Jau iepriekš Ukraina un Dienvidkoreja ziņoja par ziemeļkorejiešu karavīru nosūtīšanu uz Krieviju. Arī Dienvidkoreja lēš, ka Krievijā ir ieradušies aptuveni 3000 Ziemeļkorejas militārpersonu, kuras varētu gatavot karošanai Ukrainā.
Par Ziemeļkorejas iespējamo iesaistīšanos Krievijas karā Ukrainā ir izteicies arī Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Viņš Krievijas pilsētā Kazaņā notiekošā BRICS valstu samita laikā sniedza interviju britu raidsabiedrībai BBC.
Sarunā Lukašenko sacīja, ka viņš netic ziņām par ziemeļkorejiešu karavīru nosūtīšanu uz Krieviju, norādot, ka Krievijai pašai pietiekot dzīvā spēka, lai spētu ilgstoši karot. Taču, ja šī informācija izrādītos patiesība un ziemeļkorejiešus patiešām nosūtītu karot uz Ukrainu, tad to varētu uzskatīt par konflikta eskalāciju, uzsvēra Lukašenko, piebilstot, ka tas ļautu NATO apsvērt sava karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.
Vairākās NATO dalībvalstīs skepse par Ukrainas uzņemšanu
Ietekmīgais izdevums "Politico" ir nācis klajā ar publikāciju, kurā teikts, ka ne tikai ASV un Vācija ir rezervētas pret iespēju uzaicināt Ukrainu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. "Politico", atsaucoties uz vairākiem avotiem rietumvalstu diplomātiskajās aprindās, raksta, ka pret Ukrainas uzņemšanu NATO ir arī Ungārija un Slovākija, kuru līderiem ir draudzīgas attiecības ar Krieviju, kā arī Beļģija, Slovēnija un Spānija.
Jāatgādina, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nesen publicētā Uzvaras plāna viens no punktiem paredz Ukrainas uzaicināšanu pievienoties NATO, taču ar atrunu, ka pievienošanās aliansei būtu iespējama tikai pēc kara beigām.
