Krievijas amatpersonas vēstīja, ka saistībā ar teroraktu kopumā arestētas 11 personas.
Teroristus aizturēja Brjanskas apgabalā, kad viņi brauca Krievijas un Ukrainas robežas virzienā ar uzbrukuma laikā izmantoto automašīnu. Neskaitot četrus apsūdzētos, tika aizturētas vēl septiņas personas, taču par viņu likteni varas iestādes informāciju nesniedz.
Politologs Vladimirs Pastuhovs, piemēram, paudis pieņēmumu, ka šīs četras sabiedrībai atrādītās personas pat varētu nebūt īstie terorakta pastrādātāji, proti, ka īstie organizatori un izpildītāji, iespējams, aizbēguši un šie speciāli izbaroti drošības spēkiem.
Četriem apsūdzētajiem izvirzītas apsūdzības terorismā.
Un, lai arī šobrīd viņiem draud mūža ieslodzījums, Krievijas amatpersonas ir aicinājušas atcelt nāvessoda moratoriju, lai viņiem piespriestu vēl bargākus sodus.
Tiesas sēdē Maskavā, kas ilga vairākas stundas naktī no svētdienas uz pirmdienu, četri apsūdzētie vīrieši bija redzami ar zilumiem un brūcēm uz sejas. Notikumiem līdzi sekoja arī vairāki desmiti žurnālistu.
Vienu no vīriešiem Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieki tiesas zālē nogādāja uz medicīniskajām nestuvēm ārstu pavadībā, taisnā ceļā no slimnīcas reanimācijas nodaļas.
Krievijas spēka struktūrām pietuvinātie kanāli publicēja fotogrāfiju, kurā redzams, ka vienu aizdomās turēto spīdzina ar elektrisko strāvu. Citā videomateriālā redzams, ka uzbrucējam tiek nogriezts gabals auss.
Krievijas opozīcijas politiķis Dmitrijs Gudkovs izteicies, ka nebrīnīšoties, ja tikšot atrasts veids, kā apsūdzētos pat sodīt ar nāvi, ja būšot tāda vēlme. Tāpat viņš komentējis to, kādēļ publiski ir redzams tas, ka apsūdzētie ir tikuši spīdzināti.
"Viņi to dara, jo neviens neko nevar viņiem izdarīt, jo viņi jūt pilnīgu nesodāmības sajūtu. Vēl pirms pieciem gadiem viņi varbūt kaunētos to izdarīt, bet tagad ne, jo valsts iekšienē nav nekādu mediju, nekādu tiesībsargājošo institūciju un politisko spēku, kas šādu auss nogriešanas lietu novestu līdz tiesai un notiesājošam spriedumam. Ja tu jūties nesodāms, tad kāpēc nenogriezt ausi..? Tā ir visatļautības demonstrācija, tas ir terors un sabiedrības iebiedēšana," sacīja Gudkovs.
Atbildību par piektdien notikušo teroraktu uzņēmās organizācija "Islāma valsts", lai gan Krievijas amatpersonas nav komentējušas tās iespējamo līdzdalību.
Taču Krievijas amatpersonu, tostarp prezidenta Vladimira Putina izteikumos bieži pieminēta šo teroristu iespējamā saikne ar Ukrainu. Proti – viņi aizturēti, bēgot Ukrainas virzienā.
Maskavas tiesa piesprieda vīriešus turēt pirmstiesas apcietinājumā līdz 22. maijam, taču šis termiņš, visticamāk, tiks pagarināts.
Visi četri aizdomās turētie esot Tadžikistānas pilsoņi, ziņoja Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļi.
Vienlaikus Tadžikistānas – Vidusāzijas valsts, kas robežojas ar Afganistānu un kurā, kā zināms, aktīvi darbojas "Islāma valsts" – prezidents svētdien telefonsarunā informēja Putinu, ka šiem "teroristiem neesot valstspiederības." Maskava un Dušanbe arī vienojās "pastiprināt" sadarbību terorisma apkarošanas jomā, paziņoja Kremlis, atsaucoties uz abu līderu sarunu.
Konkrētu pierādījumu par to, ka visi uzbrucēji būtu Tadžikistānas pilsoņi, gan nav. Arī Krievijas varasiestādes vien norādīja, ka tie ir ārvalstu pilsoņi.
Izskanējušās ziņas ir vēl vairāk saasinājušas pret Tadžikistānu un pret migrantiem vērsto noskaņojumu Krievijā. Zināms, ka valsts uzņem miljoniem strādnieku no Tadžikistānas un citām Centrālāzijas valstīm.
Savukārt Krievijas Valsts domes deputāts Mihails Šeremets ierosinājis ieviest ierobežojumus migrantu ieceļošanai Krievijā.
Viņš apgalvoja, ka Rietumu izlūkdienesti potenciāli izmantojot migrantus, lai organizētu teroristu aktivitātes Krievijā ar mērķi destabilizēt valsti. Par to savā jaunākajā ziņojumā vēstīja ASV bāzētā domnīca "Kara studiju institūts".
Arī Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Vladislavs Davankovs ierosinājis stingrākus pasākumus pret migrantiem. Tie ietver nulles tolerances politiku attiecībā uz migrantiem likumpārkāpējiem, digitālās uzraudzības ieviešanu un migrantu aizstāšanas programmas uzsākšanu, kā to sauc politiķis. Tātad centieni samazināt migrantu darbaspēku, paplašinot automatizētu darbu.
"Kara studiju institūta" ieskatā, pēc terorakta Piemaskavā migrantu kopienas Krievijā varētu kļūt vēl vairāk izolētas jeb atsvešinātas, un to veicinās Krievijas pret migrantiem vērstā politika, arvien ievērojamāka ultranacionālistu kustība, kas atbalsta ksenofobisku retoriku, un arvien ultranacionālistiskāks Kremlis, kas uzsver krievu pareizticības nozīmi sabiedriskajā dzīvē.
Starptautiskie eksperti pieļauj iespēju, ka teroraktu grupējuma "Islāma valsts" Afganistānas atzars sarīkojis, lai atriebtos Krievijai par tuvināšanos ar talibiem. Grupējums ir galvenais to drauds, atklāti cīnās par varu Kabulā, un 2022. gada septembrī sarīkoja sprādzienu pie Krievijas vēstniecības.
Krievijas Veselības aizsardzības amatpersonas svētdienas vakarā paziņoja, ka teroraktā mirušo skaits ir sasniedzis 144, bet ievainoti 182, no kuriem 101 cilvēks joprojām atrodas slimnīcā – 40 ir kritiskā vai ļoti kritiskā stāvoklī.
KONTEKSTS:
Bruņoti uzbrucēji piektdien, 22. martā, atklāja uguni Piemaskavas koncertzālē "Crocus City Hall". Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts. Pēc apšaudes uzbrucēji ēkā izraisīja ugunsgrēku.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi vairāk nekā 140 cilvēku bojāeju. Bojāgājušo skaits pieaug, jo ēka joprojām tiek pārmeklēta. Ir arī vairāk nekā 100 ievainoto.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts".
Saistībā ar uzbrukumu aizturēti 11 cilvēki, tostarp četri, kuri tiek turēti aizdomās par tiešu terorakta veikšanu.
