Eiropas Savienības valstu parlamentu vadītāji tiekas regulāri, taču šoreiz, ņemot vērā īpašo ģeopolitisko situāciju, Prāgā bija ieradušies arī Moldovas un Ukrainas spīkeri un vēl daudzu citu delegāciju pārstāvji.
Krievijas agresija Ukrainā patlaban ir Eiropas drošības svarīgākais temats, tādēļ parlamentu vadītāji pauda atbalstu valstīm, kuras šo spiedienu izjūt vistiešāk.
"Krievijas kaimiņvalstis Eiropā nevar atļauties būt neitrālas," tā, uzrunājot pārējos parlamentu vadītājus, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, aicinot Ukrainu uzņemt NATO.
"Tieši šajā zālē 2002. gadā NATO līderi aicināja Latviju un vēl sešas citas valstis pievienoties aliansei. Tā laika mūsu prezidente šajā telpā pateicās NATO līderiem par viņu drosmi un gudrību, atjaunojot taisnīgumu un dodot iespēju Latvijai pilnībā izbaudīt to brīvības un tiesību gaismu, ko NATO bija aizstāvējusi jau tik ilgi.
21 gadu vēlāk mēs esam te, lai runātu par taisnīguma atjaunošanu Ukrainā, un tagad mums ir vajadzīga tāda pati drosme un gudrība, lai likvidētu šo politiskās nenoteiktības pelēko zonu. Mēs negribējām palikt ārpusē – tumsā, un negribam, lai tas notiktu ar jebkuru citu valsti."
Parlamentu vadītāji vienojās, ka oktobrī Prāgā notiks Krimas atbrīvošanai veltīts samits, uz kuru tiks aicināti aktīvisti arī no okupētajām teritorijām.
