Ģenerāļa Abdelfataha al Burhāna vadītā Sudānas armija un paramilitārais grupējums "Ātrā atbalsta spēki", ko komandē ģenerālis Muhammeds Hamdāns Daglo, pirmdien vakarā ar ASV starpniecību vienojās ievērot 72 stundu ilgu pamieru, kas sākās pusnaktī.
Nav pārliecības, ka pamiers noturēsies
Par to paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš sacīja, ka sarunas par iespējamo pamieru esot ilgušas 48 stundas.
"Mēs turpinām tiešas sarunas ar ģenerāli Burhānu un ģenerāli Daglo, lai piespiestu viņus pagarināt un paplašināt pamieru līdz pastāvīgai ugunspārtraukšanai, kas novērstu turpmāku vardarbību un ievērotu humanitārās saistības.
Sudānas iedzīvotāji neatsakās no vēlmes pēc drošas, brīvas un demokrātiskas nākotnes, un arī mēs neatsakāmies.
ASV strādās ar visām pusēm, sadarbojoties ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai izbeigtu kaujas Sudānā un panāktu atgriešanos pie pārejas uz civilo valdību," paziņoja Blinkens.
Nav gan lielas pārliecības, ka šis pamiers patiešām noturēsies, jo kopš bruņoto cīņu sākuma 15. aprīlī jau ir bijuši divi nesekmīgi mēģinājumi pārtraukt uguni.
Līdz šim karadarbībā ir nogalināti vismaz 427 cilvēki, bet vēl gandrīz 4000 ir ievainoti.
Britiem jāizved 4000 pilsoņu
Taču pamiera vienošanās dod cerību evakuēties tūkstošiem civiliedzīvotāju un ārvalstu pilsoņu, kuri intensīvo kauju dēļ jau gandrīz divas nedēļas ir bijuši spiesti slēpties savos mitekļos.
Nedēļas nogalē ārvalstis uzsāka savu pilsoņu evakuāciju no Sudānas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien informēja, ka franču karavīri no Sudānas ir izveduši 538 cilvēkus, kuru vidū bija 209 Francijas pilsoņi. Evakuācijas operācijas laikā ievainojumus ir guvis viens franču karavīrs, bet viņa dzīvībai briesmas nedraud.
Francijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Francijas vēstniecība Sudānas galvaspilsētā Hartūmā uz nenoteiktu laiku ir pārtraukusi darbu.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks otrdien paziņoja, ka ir uzsākta plaša operācija vairāk nekā 4000 britu pilsoņu evakuācijai no Sudānas.
Sunaka valdība ir saņēmusi daudz pārmetumu par pārāk gausu reakciju, atgādinot par haotiskajiem rietumvalstu centieniem izvest savus pilsoņus no Afganistānas 2021. gada augustā pēc talibu atgriešanās pie varas.
Civiliedzīvotāji bēg uz kaimiņvalstīm
Tikmēr desmitiem tūkstošiem Sudānas pilsoņu pašiem ir jāmeklē iespējas, kā izkļūt no galvaspilsētas, kur norisinājās visintensīvākās apšaudes. Par savu bēgšanas pieredzi stāsta Hartūmas iedzīvotāja Nūna Abdelbasita, kura ar autobusu devās uz Ēģipti.
"Izkļūšana no Hartūmas noteikti bija visgrūtākā visa ceļojuma daļa, jo nācās izbraukt cauri kontrolposteņiem, kur tu nezini, vai tevi aplaupīs vai nogalinās.
Es tikai turēju savas mammas roku un skatījos acīs vecaimātei. Mēs lūdzamies, lai viss izdotos," Abdelbasita sacīja intervijā telekanālam "Al Jazeera".
Kopš karadarbības sākuma Sudānu ir pametuši vairāk nekā 20 000 civiliedzīvotāju. Viņi ir spiesti bēgt uz kaimiņvalstīm, piemēram, Dienvidsudānu, Etiopiju un Čadu, kur arī drošības situācija ir ļoti nestabila.
KONTEKSTS:
Sadursmes starp Sudānas valdības spēkiem un "Ātrā atbalsta spēku" kaujiniekiem sākās 15. aprīlī.
Pēc tam, kad armijas ģenerāļi 2019. gada aprīlī tautas sacelšanās laikā gāza ilggadējo autokrātu Omaru al Baširu, Sudāna sāka pakāpenisku pāreju uz demokrātiju.
Saskaņā ar 2019. gada augustā noslēgto vienošanos militāristi piekrita dalīt varu ar civiliedzīvotājiem pirms vēlēšanām. Šo vienošanosapturēja 2021. gada apvērsums, kas izraisīja jaunu kampaņu, kuras laikā visā Sudānā notika masveida demonstrācijas par demokrātiju.
Kopš neatkarības iegūšanas 1956. gadā Sudānā dominējošais spēks bijusi armija, kas ir organizējusi apvērsumus, cīnījusies iekšējos karos un uzkrājusi ekonomiskos īpašumus.
