Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka līdz šim paveiktais ir jau ļoti nozīmīgs un inovatīvs solis. Ir panākta vienošanās Ukrainai novirzīt peļņu no iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem aptuveni 200 miljardu eiro vērtībā, kas glabājas Beļģijas finanšu klīringa uzņēmumā "EuroClear".
Tāpat jau iepriekš vēstīts, ka vairāk nekā puse Krievijas centrālās bankas aktīvu ir skaidrā naudā un noguldījumos, kamēr lielākā daļa ir vērtspapīros.
Lai arī šo naudu Ukrainai bija paredzēts nodot līdz jūlijam, vēl tiek strādāts pie tā, kā šos līdzekļus novirzīt. Kara plosītā valsts šo naudu plāno izmantot, lai iegādātos trūkstošo munīciju un ieročus.
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels norādīja, ka Eiropai ir jādara vairāk un arī jādomā ilgtermiņā.
"Mums ir jābūt drosmīgākiem. Mēs neesam spējuši izveidot vidējā termiņa rīcības plānu. Mēs vispirms noskatāmies uz jaunāko Krievijas eskalāciju pret Ukrainu un tikai tad pieņemam mūsu lēmumus. Esmu jau vairākkārt teicis un vēlos to atkārtot arī pēdējā šī parlamenta sasaukuma plenārsēdē – šis ir karš uz izturību. Putins turpinās šo karu, lai iekarotu pēc iespējas lielāku Ukrainas teritoriju. Tas nozīmē, ka tas ātri nebeigsies," sacīja Borels.
Tomēr Eiropas Centrālā banka un arī citi brīdina, ka, ja tiek sperti kādi kardinālāki soļi, piemēram, tiek runāts par to, ka jau paši aktīvi tiek konfiscēti un nodoti Ukrainas rīcībā, tad tas varētu radīt bīstamu juridisku precedentu un mudināt Krieviju rīkoties.
Visspēcīgākie iebildumi izskan no tām valstīm, kurām joprojām ir bizness Krievijā un kuras baidās no tā, ka šie līdzekļi, kas viņiem šobrīd atrodas Krievijā, vai arī uzņēmumi un to aktīvi tiktu atņemti. Tādējādi ciestu šīs valstis, uzsver kritiķi.
Deputāti jau iepriekš ir izteikušies, ka, viņuprāt, būtu jādara vairāk. Dalībvalstis parasti ir piesardzīgākas, un kritiķi, iespējams, vērtēs, ka deputāti nenesīs atbildību par šādiem pieņemtajiem lēmumiem – ka valstīm būs jāsaskaras ar to.
Debatēs par Krievijas iesaldētajiem līdzekļiem šoreiz ļoti aktīvi piedalījās no Latvijas ievēlētie deputāti.
"Ar Krievijas aktīvu peļņu vien nepietiks. Ir jākonfiscē iesaldētie Krievijas oligarhu un Krievijas valsts aktīvi no nekustamajiem īpašumiem, jahtām līdz pat Krievijas centrālās bankas iesaldētajiem aktīviem," teica Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"). "Man un daudziem nav saprotamas atrunas, ka tas būtu bīstams juridisks precedents, ka sekotu Kremļa prettrieciens utt. Kopš kara sākuma prettrieciens jau faktiski notiek. Krievija nevilcinoties prettiesiski atsavina un piesavinās Eiropas uzņēmumus un investīcijas."
Skarbs savos izteikumos bija arī Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!").
"Mēs nedrīkstam būt naivi un iedomāties, ka mums ir darīšana ar kaut kādiem vienkāršiem uzņēmējiem. Tie ir cilvēki, kuri par savu bagātību ir pateicību parādā Kremlim," sacīja Ijabs.
"Un šie cilvēki ir jau gadiem ilgi darbojušies kā Kremļa ietekmes aģenti, tajā skaitā izplatot dezinformāciju un visāda veida krievu pasaules iniciatīvas."
