Izraēlas valdība ir apņēmusies turpināt militāro kampaņu pret palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās", uzsver Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Tikmēr "Hamās" pārstāvis šonedēļ televīzijas uzrunā aicināja uz eskalāciju visās frontēs.
Neredzam nekādu progresu
Šādi paziņojumi neliek lolot cerības, ka risinājumu karam izdosies rast drīz, sarunā ar LTV raidījumu "Pasaules panorāma" atzīst prestižās domnīcas "Chatham House" asociētais pētnieks Josi Mekelbergs.
"Kā redzam, karš Gazā ilgst jau vairāk nekā sešus mēnešus un tam nav redzams atrisinājums – tas draud ievilkties uz ļoti ilgu laiku.
Kamēr iedzīvotāji ļoti cieš, "Hamās" nav sakauti, ķīlnieki nav atbrīvoti, un mēs nezinām, cik daudzi no viņiem izdzīvojuši. Vienlaikus neredzam nekādu progresu politiskam risinājumam."
Tāpat nekas neliecina, ka Izraēla būtu atteikusies no plāna ofensīvu izvērst arī Rafahā, Gazas joslas dienvidos, kur šobrīd patvērumu raduši tūkstošiem civiliedzīvotāju.
"Šāda operācija izraisītu turpmākus starptautisko humāno un cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī nāves gadījumu, ievainojumu un pārvietošanas risku plašā mērogā — vēl vairāk smagu noziegumu, par kuriem vainīgie ir jāsauc pie atbildības," brīdina ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja pārstāve Ravina Šamdasani.
Bažas par civiliedzīvotāju upuriem
Slimnīcā Gazas dienvidu pilsētā Hanjunisā atklāts masu kaps ar vairāk nekā 300 līķiem, telekanālam CNN paziņojuši Gazas civilās aizsardzības darbinieki. Izraēlas spēki atkāpās no šī apvidus mēneša sākumā. Vienlaikus CNN norāda, ka šos apgalvojumus pārbaudīt nav iespējams.
"Augstais komisārs ir šausmās par An Nasser un Al Shifa medicīnas kompleksa iznīcināšanu un ziņoto masu kapu atklāšanu šajās iestādēs un ap tām. Viņš aicina veikt neatkarīgu, efektīvu un pārredzamu nāves gadījumu izmeklēšanu," vēsta Šamdasani.
Uz ziņām par masu kapu atrašanu reaģējis arī ASV Valsts departaments.
"Mēs esam redzējuši šos ziņojumus, un tie ir neticami satraucoši, un mēs par šo sazināmies ar Izraēlas valdību. Man nav nekādas konkrētas informācijas," teica ASV Valsts departamenta runasvīrs Vedants Patels.
"ASV noteikti ir ārkārtīgi neapmierinātas ar nogalināto skaitu Gazā, humānās palīdzības trūkumu, iespējamo badu. Par to nav šaubu. No otras puses, Izraēla ir ASV sabiedrotā, un ASV nemazinās savu atbalstu tiktāl, ka Izraēla būtu neaizsargāta pret tādu uzbrukumu, kādu veica Irāna," secina Mekelbergs.
Militārā palīdzība gan nav vienīgā ietekmes svira, ko ASV var izmantot, lai izdarītu spiedienu uz Izraēlu. Mekelbergs norāda – ASV varētu arī mainīt savu veto politiku ANO Drošības padomē. Piemēram, jautājumā par Palestīnas valsts atzīšanu.
"Izraēlas un Savienoto Valstu ciešo attiecību dēļ ASV var izmantot dažādus spiediena punktus. Tas ir cits jautājums, vai un kad tā gatava to darīt."
Augusi spriedze arī Rietumkrastā
Kopš 7. oktobra, kad "Hamās" brutāli uzbruka Izraēlai, vairāk vardarbības bijis ne tikai Gazas joslā, bet arī okupētajā Rietumkrastā. Izraēlas Aizsardzības spēki vēl pagājušajā nedēļā tur īstenoja reidu, kurā nogalināti vairāki palestīnieši.
Izskanējis, ka ASV plāno noteikt sankcijas vienai no Izraēlas militārajām vienībām par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret palestīniešiem okupētajā Rietumkrastā. To asi kritizējušas vairākas Izraēlas amatpersonas.
"Es pateicos viņiem par budžeta pozīcijām, arī par pēdējo, kas nupat izziņota. Bet Izraēla ir demokrātiska valsts. Tai ir valdība, tai ir armija. Pastāv hierarhija, un es domāju, ka sankcijas pret konkrētu vienību – vai tas ir pamatoti, vai nē, es tajā neiedziļinājos, jo mēs paši ar to tiekam galā – nav pareizais ceļš, kā attiekties pret Izraēlas valsti," uzskata Izraēlas drošības kabineta loceklis Benijs Gancs.
Izraēlieši kritizē Netanjahu valdības nespēju atbrīvot ķīlniekus
Eļļu ugunij pielējusi arī Irāna, kura nesen uz Izraēlu raidīja simtiem dronu un raķešu.
"Tas, ka esam liecinieki eskalācijai starp Izraēlu un Irānu, ir satraucoši ne tikai šīm abām valstīm, bet arī reģionam un pat daudzām citām valstīm," spriež Mekelbergs.
Izraēlā pēdējo mēnešu laikā bijuši plaši protesti. Demonstranti pieprasa jaunas vēlēšanas un nekavējoties panākt vienošanos par ķīlnieku atbrīvošanu.
"Izraēlas sabiedrības sadrumstalotība, protesti, neatkarīgi no tā, vai tie ir pret tā saukto tiesu reformu, vai valdību par to, ka tā neuzņemas atbildību par 7. oktobri un par veidu, kā tā vada karu. Tas, kas patiešām ļoti, ļoti sāpina cilvēkus, ir, ka joprojām nav likta galdā vienošanās par to, kā atgūt ķīlniekus.
Vairs nav ticības, ka Netanjahu valdība un pats premjerministrs godīgi, atklāti risina sarunas par ķīlnieku atbrīvošanu. Daudziem tas šķiet nepiedodami," secina Mekelbergs.
Arī ierobežotā piekļuve Gazas joslai nereti nozīmē, ka informācijas ieguve ir apgrūtināta. Aprīļa sākumā Izraēlas parlaments atbalstīja tā dēvēto "Al Jazeera" likumu. Tas dod pilnvaras premjerministram un Komunikācijas ministrijai uz laiku slēgt Izraēlā strādājošos ārvalstu mediju tīklus un konfiscēt to aprīkojumu, ja tiek uzskatīts, ka tie nodara reālu kaitējumu valsts drošībai.
Šis lēmums, kā arī fakts, ka ārvalstu medijiem nav iespējas piekļūt Gazai, rada bažas par to, cik daudz mēs zinām par tur notiekošo. To uzsvēris arī ES augstais ārlietu komisārs Žuzeps Borels.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus, kā arī sauszemes operāciju pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā, kā arī pastiprināja militārās darbības Jordānas rietumkrastā.
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 33 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
