Eiropas jaunā drošības situācija - tā ar vienu frāzi var nosaukt pašreizējo migrācijas krīzi, terorisma draudus un nestabilitāti kaimiņu reģionos. Šo terminu var diezgan bieži dzirdēt gan Briseles varas gaiteņos, gan arī dažādās ekspertu diskusijās. Nereti tiek arī spriests par Eiropas un visas Rietumu pasaules nepieciešamību būt gataviem atbildēt uz izaicinājumiem un apdraudējumiem no dažādām pusēm. Tomēr tam ir arī sava cena. Cik Eiropai un arī Latvijai izmaksā pašreizējā drošības situācija?
- Valstis aizvien vairāk naudas atvēl aizsardzībai
- Arī Latvijas izdevumi drošībai pieaug
- Patvēruma meklētāju plūsma arī prasa risinājumus un izdevumus
- Aizvien vairāk uzmanības pievērš terorisma draudiem
Atkal vairāk naudas aizsardzībai
Nesen notika NATO valstu ārlietu ministru sanāksme. Tās laikā viens no galvenajiem jautājumiem bija Baltijas un citu alianses austrumos esošo valstu drošības stiprināšana.
Lai gan gala lēmumu pieņems vien jūlija sākumā Varšavas samitā, jau tagad ir skaidrs, ka Amerikas Savienotās Valstis ieguldīs šajā procesā pamatīgus līdzekļus. To vēlreiz ir apstiprinājis ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
"Galvenais, kas mums ir jādara, atbildot uz Krievijas rīcību Ukrainā, ir turpināt pildīt Velsas samitā panākto vienošanos par ieguldījumiem aizsardzībā. Mums ir jāstiprina mūsu atturēšanas spējas caur pamanāmu klātbūtni un citiem ar to saistītiem soļiem," uzsvēra Kerijs. "Tieši tādēļ mēs ieguldām 3,4 miljardus dolāru mūsu Eiropas iniciatīvā. Gan iepriekš, gan arī turpmāk NATO ir jābūt gatavam politiskam dialogam ar Krieviju."
"Bet mēs nevaram atgriezties pie parastām attiecībām, kamēr netiks izpildīti visi Minskas līguma nosacījumi. Tas ir ļoti būtiski," sacīja Kerijs.
Dažādu NATO valstu karavīru klātbūtnes palielināšana Austrumeiropā ir alianses atbilde uz jauno drošības situāciju. Šie plāni ir tapuši pēc tam, kad Krievija ir anektējusi Krimu un ir sācies konflikts Ukrainas austrumos.
To vairākkārt pasvītroja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Kā jau esmu iepriekš teicis, mūsu armijas speciālisti ir ieteikuši izvietot bataljonu dažādās valstīs alianses austrumos. Tagad mēs apspriežam dažādus variantus, spriedīsim par to arī aizsardzības ministru sanāksmē jūnijā ar mērķi tikt ar visu skaidrībā līdz samitam," sacīja Stoltenbergs.
Tas nozīmē, ka katrā no Baltijas valstīm izvietos aptuveni 800 līdz 1000 karavīru. Tomēr nozīme ir ne tikai cilvēku skaitam, bet arī tehnikai, ar ko šis bataljons būs aprīkots.
"Mēs sūtām skaidru signālu. Mēs skaidri pasakām, ka mēs izvietosim karavīrus alianses austrumos un arī kopumā palielināsim savu militāro klātbūtni šajā reģionā. Mēs par to esam vienojušies februārī un tagad spriežam par praktiskām detaļām, apmēru un sastāvu, kā arī konkrēto spēku izvietošanas vietu," norādīja Stoltenbrgs.
Uz pārmaiņām eiropiešu domāšanā norāda arī Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
"Vismaz šobrīd, ko vienmēr ir paziņojis un uzsvēris ģenerālsekretārs Stoltenberga kungs, vismaz tas process, kas bija iepriekš - šo līdzekļu aizsardzībai samazināšana, ir viennozīmīgi apstājies. Un daudzās valstīs tas ir pagriezies pretējā virzienā, t.i., līdzekļi, kas ir veltīti aizsardzībai, palielinās," atzina Bērziņš.
Visuzstājīgāk starp NATO valstīm par nepieciešamību ieguldīt aizsardzībā runā Amerika. Jau ilgstoši amerikāņi tērē militārām vajadzībām krietni vairāk, nekā to proporcionāli dara jebkura cita alianses dalībvalsts. Viesojoties Vācijas pilsētā Hannoverē, ASV prezidents Baraks Obama šo domu vairākkārt publiski pasvītroja.
"Es turpinu pastāvēt – un atkārtošu to gan pirms, gan pēc NATO samita – ka, ņemot vērā spiedienu no dienvidiem, kā arī agresīvo pozīciju un milzīgus tēriņus, ko mēs redzam Krievijā, ir būtiski, lai visas NATO dalībvalstis mēģina sasniegt Velsā noteikto mērķi - atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai," sacīja Obama.
"Tas ļaus nodrošināt nepieciešamās aizsardzības spējas, kas palīdzēs nevis uzsākt karus, bet tos novērst, jo mēs spēsim sūtīt spēcīgu signālu, ka mūsu alianse var tikt galā ar visiem tiem jaunajiem izaicinājumiem, ar kuriem no dažādām pusēm sastopas gan Eiropa, gan pārējā pasaule," uzsvēra ASV prezidents.
Un šķiet, ka vismaz vācieši viņu ir sadzirdējuši. Uzstājoties aprīlī "Globālās drošības forumā" Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Lejena atzina, ka kopš Aukstā kara beigām Vācijas aizsardzības budžets tika pakāpeniski samazināts. Tomēr tagad tas ir mainījies.
"Pašreiz mūsu budžets sasniedz 1,17% no IKP. Un tuvākajos gados tas pieaugs līdz 1,2%. Tā kā mēs esam spējuši pagriezt šo procesu pretējā virzienā, mūsu aizsardzības budžets atkal pieaug," sacīja Vācijas ministre.
"Jā, tam vēl būs jāturpinās diezgan daudzus gadus. Es nesen informēju parlamentu, ka turpmāko 15 gadu laikā mums būtu jāiegulda bruņojumā aptuveni 130 miljardi eiro. Tā kā mēs zinām, pēc kā mums vajadzētu tiekties. Tāds ir mūsu plāns, un mums ir nepieciešamas lielākas investīcijas šajā jomā," viņa atzina.
Tēriņus aizsardzībai jāaudzē arī Latvijai
Līdz 2% no iekšzemes koprodukta (IKP) finansējumu aizsardzībai plāno palielināt arī Latvija valsts. Pašreiz tiek paredzēts, ka mēs šo mērķi sasniegsim krietni straujāk nekā Vācija - jau aiznākamajā, 2018. gadā. To uzsver Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
"Jā, mēs varam paļauties uz saviem sabiedrotajiem. Mēs redzam gatavošanos Varšavas samitam, mēs redzam nemitīgi, arī tepat Rīgā tik tikko bija spāņu kuģi, bija angļu kuģis, ir amerikāņu karavīri, ir sabiedroto karavīri, tiek patrulēta mūsu gaisa telpā. Bet viennozīmīgi tas, ko mēs sakām saviem sabiedrotajiem, un tas, kas ir jāsaprot mums pašiem, ir - ka neviens mūs nesargās, ja mēs paši sevi nesargāsim. Un tas nevar notikt bez attiecīga finansiāla ieguldījuma tajos resursos, kas mums ir," uzsvēra Āboltiņa.
Ar ieguldījumiem esošajos resursos galvenokārt tiek saprasta Ādažu poligona uzlabošana, lai amerikāņu, vācu vai franču karavīriem tiktu nodrošināti pietiekami ērti un mūsdienu standartiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Tāpat ir būtiski, lai mūsu infrastruktūra ļautu nepieciešamības gadījumā uz Latviju pārvietot vajadzīgo tehniku. Tādēļ tiek domāts arī par Lielvārdes militārā lidlauka labiekārtošanu.
"Drošība, protams, ir jautājums, par kuru mēs atceramies tad, kad viņas nav. Tad, kad kaut kas notiek, mēs sākam skatīties, vai ir," atzina Āboltiņa.
"Bet, ja mēs skatāmies, cik Krievija iegulda aizsardzībā, it kā aizsardzībā pret NATO, un to, ka ir šīs valstis, mēs uz to skatāmies pilnīgi savādāk. Viņi iegulda milzu līdzekļus. Bet katrā gadījumā mums ir jābūt gataviem. Tas, ko mēs redzam, ko Krievija darīja gan Gruzijā, gan Ukrainā, gan prezidenta retorikā, neliek mums atslābt un domāt, ka mēs uz to varētu skatīties kaut kā vieglprātīgi vai [domāt], ka tas ir beidzies," pauda politiķe.
Līdzīgi izsakās arī vēstnieks Indulis Bērziņš.
"Ja mums nebūs drošības, ja mūsu armija nespēs rīkoties kā patstāvīgs militārais spēks un kā NATO militārā spēka sastāvdaļa, ja mūsu sabiedrotie neatradīsies Baltijā un ja mēs kā uzņēmējnācija nespēsim viņiem garantēt iespējas te atrasties, tad es domāju, ka ne par kādu drošību un stabilitāti mēs te nevarēsim runāt," sprieda Bērziņš.
"Un, ja nebūs šīs stabilitātes, tad nebūs arī ekonomiskās attīstības, nebūs investīciju un naudas visām tām sfērām, kur to tik ļoti vajag – izglītības sistēmai, medicīnai utt. Tie ir pilnībā saistītie trauki. Tu nevari attīstīt tikai vienu vai tikai otru," sacīja Latvijas pārstāvis NATO.
Starp nepieciešamajiem ieguldījumiem Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja min arī austrumu robežas sakārtošanu ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ietver arī robežsargu skaita palielināšanu un viņu algu celšanu.
"Tas joprojām ir jautājums, kas ir ļoti sāpīgs. Un, protams, arī šajā aizsardzības budžetā mēs izmantojām aizsardzības naudu, lai mūsu robežsargus modernāk apbruņotu. Bet katrā ziņā tas, kas attiecas uz robežas izbūvēšanu, tas ir mūsu pašu ieguldījums un tas prasa pietiekami daudz naudas," sacīja Āboltiņa.
Briseles kuluāros gan tiek spriests, ka aptuveni 50 miljonus dolāru infrastruktūras uzlabošanai uz Latvijas austrumu robežas plāno piešķirt arī amerikāņi.
Tomēr Ziemeļatlantijas austrumu bloka stiprināšana ir tikai daļa no atbildēm uz jau minēto jauno drošības situāciju.
Eiropas Savienība un Krievija ir noteikušas savstarpējās ekonomiskās sankcijas. Tām ir bijusi negatīva ietekme uz Eiropas lauksaimniekiem, it sevišķi piena ražotājiem. Ir cietuši arī cūku audzētāji. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vairākkārt ir aicinājis palielināt atbalstu zemniekiem no Eiropas fondiem. Tomēr pagaidām Eiropas Komisija ir palikusi pie esošā palīdzības apmēra aptuveni 500 miljonu eiro apmērā.
Jautājums par Eiropas sankciju pārskatīšanu varētu šovasar nonākt uz 28 Eiropas Savienības valstu prezidentu un premjeru galda, maijā atzīmēja augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
"Tuvākajās nedēļās mūs sagaida politiskā diskusija ar dalībvalstu pārstāvjiem par sankciju pagarināšanu. Pašreiz netiek runāts par sankciju pastiprināšanu. Es arī uzskatu, ka šogad kādā brīdī mums būtu jāizvērtē Minskas vienošanās izpilde un jārunā par turpmākiem soļiem. Manuprāt, šis process būtu jāvada Francijai un Vācijai, kas no Eiropas puses piedalās Normandijas četriniekā, protams, sadarbībā ar Eiropas Savienību," sacīja Mogerīni.
Bēgļu krīzes risinājumi nav lēti
Nestabilitāte ir vērojama vairākos Eiropas kaimiņu reģionos. Āfrikā miljoniem cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Daudzi no viņiem tā dzīvo jau vairāk nekā desmit gadu. Jau aptuveni piecus gadus ilgst arī konflikts Sīrijā, kura rezultātā uz Eiropu dodas liels skaits patvēruma meklētāju.
Tā kā vairums no šiem cilvēkiem nokļūst Grieķijā, Eiropas Komisija no dažādiem fondiem šai valstij kopš gada sākuma ir piešķīrusi jau 262 miljonus eiro. Šī nauda nāk papildus 509 miljoniem eiro, kas jau iepriekš tika paredzēti Grieķijai Eiropas Savienības daudzgadu budžetā.
Lai rastu papildu līdzekļus, dalībvalstis pat piekrita izmantot iepriekš dažādām ārējām krīzēm paredzēto naudu Eiropas teritorijā. To aprīļa beigās Grieķijā pasvītroja arī humānās palīdzības komisārs Hrists Stiljanidis.
"Grieķijas varas iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un vienkāršo iedzīvotāju centieni palīdzēt bēgļiem ir bijuši milzīgi. Un es gribu jums par to izteikt pateicību. Šodien mēs oficiāli uzsākam pirmos projektus, kas tiks finansēti no jaunā Eiropas Savienības Ārkārtas palīdzības fonda. Kopumā 2016. gadā tiks izdalīti 300 miljoni eiro. Vēl 200 miljoni būs pieejami izmatošanai 2017. un 2018. gadā. Esmu ieradies, lai paziņotu par pirmās daļas piešķiršanu. Tie ir 83 miljoni eiro, kas nonāks pie astoņiem sadarbības partneriem. Nauda tiks izmantota, lai nodrošinātu bēgļu pamatvajadzības – siltu ēdienu, patvērumu, veselības aprūpi, izglītību un aizsardzību," klāstīja Stiljanidis.
Tam klāt būtu jāpieskaita arī izdevumi no Eiropas valstu nacionālā budžeta patvēruma meklētāju uzņemšanai – te runa ir gan par izmitināšanu, gan par sociāliem pabalstiem, izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanu.
Trīs miljardus eiro ir apsolīts piešķirt Turcijai, lai palīdzētu tai tikt galā ar tās teritorijā esošo bēgļu uzturēšanu un izmitināšanu. Daļa no šiem līdzekļiem jau ir pārskaitīta. Pārējo ir paredzēts pakāpeniski izmaksāt nākamajā un aiznākamajā gadā. Sava artava būs jāmaksā arī no Latvijas budžeta, lai gan precīzi skaitļi šobrīd nav zināmi.
Tāpat, parakstot vienošanos ar Turciju par patvēruma meklētāju atgriešanu, Eiropa apsolīja piešķirt Turcijai vēl trīs miljardus eiro, kad pirmā summa tiks iztērēta. Vācijas kanclere Angela Merkele toreiz dalībvalstu līderu samitā sacīja, ka - ja Eiropa spēja atrast pirmos trīs miljardus, atradīs arī pārējos.
Savukārt Itālijas premjers Mateo Renci tagad uzstāj, ka arī ar Āfrikas ziemeļos esošajām valstīm ir nepieciešama līdzīga vienošanās kā ar Turciju, lai apturētu migrācijas plūsmu no šī reģiona. Pagaidām gan šī ideja vēl nav guvusi plašu atbalstu.
Tikmēr cilvēku glābšanas operācijā un cīņā ar kontrabandistiem ir iesaistīti arī armijas kuģi, pasvītroja augstā pārstāve ārlietās Mogerīni.
"Centrālajā Vidusjūras reģionā mums jau vairākus mēnešus notiek sava operācija. Tā ir spējusi sasniegt būtiskus rezultātus, izglābjot daudzas dzīvības, notverot 70 personas, kas tiek turētas aizdomās par cilvēku kontrabandu, kā arī neitralizējot vairāk nekā 100 viņu laivas," sacīja Mogerīni.
Migrācija ir cieši saistīta arī ar drošību. Tādēļ šajās jūras operācijās ir iesaistījusies Vācijas armija, sacīja šīs valsts aizsardzības ministre fon der Lejena.
"Mūsu jūras spēki palīdz cīnīties ar cilvēku kontrabandistiem Egejas un Vidusjūrā, jo mēs zinām, ka tas ir viens no būtiskajiem faktoriem cīņā ar nelegālo migrāciju. Mūsu zaldāti nodrošina mieru un apmācības Āfrikā, mūsu kaimiņu kontinentā, jo mēs visi zinām, ka drošības un pārticības trūkums Āfrikā ļoti vienkārši kļūt par mūsu problēmu tepat Eiropā," norādīja ministre.
Ieguldīt drošībā liek arī terorisma draudi
Visbeidzot, konflikts Sīrijā un Irākā rada arī terorisma riskus. Un arī to novēršana prasa būtiskus līdzekļus. Pēc uzbrukumiem Parīzē un Briselē attiecīgo valstu drošības dienesti tika daudz kritizēti par pārāk kūtru rīcību un nepietiekamu savstarpējo sadarbību.
Ir kļuvis zināms, ka darbinieku trūkuma dēļ Beļģijas policija ir atteikusies uzsākt potenciālo teroristu sarunu un interneta sarakstes noklausīšanos. Un tādēļ tika garām palaists brīdis, lai varētu savlaicīgi reaģēt un novērst cilvēku bojāeju.
Tagad Beļģijas valdība aktīvi paplašina drošības dienestu darbinieku skaitu. Arī Francijā papildu līdzekļi ir piešķirti gan policijai, gan radikalizācijas novēršanai cietumos un specdienestiem. Savukārt Eiropolā ir izveidots īpašs pretterorisma centrs.
Latvijas Drošības policijai šā gada budžetā ir piešķirti 1,2 miljoni eiro kapacitātes stiprināšanai, sacīja Āboltiņa. Tomēr vajadzētu ieguldīt vēl.
"Noteikti šī kapacitāte ir jāstiprina. Šobrīd viņi strādā ar to kapacitāti, kas viņiem ir, viņi spēj aptvert visas savas atbildības sfēras. Bet es domāju, ka nemānīsim sevi. Tie izaicinājumi nemazināsies - neapstāsies nedz terorisms, nekas neliecina, ka viņš varētu apstāties. Nebeigsies arī bēgļu plūsma, kur arī iespēju robežās ir jākontrolē vai šie cilvēki... kāda izcelsme viņiem ir un vai šie nodomi ir godīgi," norādīja Āboltiņa.
Tāpat vairāki miljoni no Eiropas fondiem tiks atvēlēti lidmašīnas pasažieru datu reģistra izveidei. Tas ir domāts cīņai ar teroristiem un citiem bīstamiem noziedzniekiem.
Ir grūti skaidri pateikt, cik tieši Eiropas valstis ir ieguldījušas cīņā ar terorismu, jo katra valsts to dara atsevišķi un bieži vien šādas ziņas nav publiski pieejamas. Tomēr drošības dienestu stiprināšana ir vērojama daudzviet Eiropā.
Tikpat grūti ir arī aptvert, cik tad Eiropai kopumā izmaksā jaunā drošības situācija. Tomēr nosauktie skaitļi vien liecina par to, ka summas ir ļoti iespaidīgas. Turklāt bieži vien tie nostāda lēmumu pieņēmējus sarežģītas izvēles priekšā, jo nebūt nav beigusies arī ekonomiskā krīze.
