Felipe VI ar vizīti Latvijā noslēdz trīs dienas ilgu braucienu pa Baltijas valstīm. Pirmdien viņš apmeklēja Lietuvu, bet svētdien – Igauniju.
Felipem VI tā ir pirmā vizīte Latvijā
Spānijas karaļa vizīte Latvijā sākās ar Rīgas pils apmeklējumu, kur viņam par godu bija sarīkota svinīga sagaidīšanas ceremonija. Tajā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība").
Rīgas pilī karalis veica ierakstu viesu grāmatā, bet pēc tam notika Spānijas un Latvijas delegāciju sarunas. To ievadā īsas uzrunas teica Felipe VI un Rinkēvičs.
Spānijas karalim šī ir pirmā vizīte Latvijā, tāpēc viņš pateicās par viesmīlīgo sagaidīšanu un sacīja, ka viņa sākotnējais iespaids par mūsu valsti ir ļoti labs.
Abu valstu pirmo personu runās tika uzsvērta Latvijas un Spānijas divpusējo attiecību ilgā vēsture, kā arī interese par attiecību stiprināšanu. Tika atzīmēti arī abu valstu divpusējo attiecību labie piemēri, piemēram, izglītībā.
Savā runā Felipe VI atzīmēja, ka Latvijā pieaug interese par spāņu valodas apgūšanu, un ka valsts liek pūliņus, lai to sekmētu.
"Spānija šodien un arī turpmāk sadarbosies ar Latviju lai stiprinātu mūsu saites izglītībā, kultūrā, ekonomikā un zinātnē. Arī palielināt tūrisma sadarbību. Izglītības jomā esam gandarīti, ka Latvijas skolās arvien pieaug vēlme apgūt spāņu valodu," teica Felipe VI.
Spānija ir gatava palīdzēt arī mūsu valsts attiecību stiprināšanā ar Vidusjūras reģiona un Latīņamerikas valstīm.
Spānijas karalis arī pauda Madrides atbalstu Latvijas kandidatūrai uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu 2026. un 2027. gadā.
Tomēr galvenais runu motīvs bija Spānijas atbalsts Latvijas drošībai. Felipe VI uzsvēra, ka viņa vizītes uzmanības centrā ir mūsu reģiona drošība un aizsardzība.
"Lai arī esam Eiropas kontinenta pretējās pusēs, šīs saistības ir labākais piemērs tam, ka mums ir kopīgas vērtības un principi, kas iet pāri ģeogrāfiskajām robežām. Šajā sakarā vēlos uzsvērt Spānijas solidaritāti un nelokāmo atbalstu Ukrainai, tās bruņoto spēku un iedzīvotāju cīņai par teritoriālās nedalāmības, neatkarības un nacionālās suverenitātes nosargāšanu," teica Felipe VI.
"Tāpēc esmu ļoti gandarīts, ka vēlāk mēs kopīgi dosimies apciemot spāņu karavīrus Ādažu militārajā bāzē. Manas vizītes Baltijas valstīs galvenais nolūks ir iegūt plašāku ieskatu par Spānijas militāro spēku klātbūtni reģionā un ieguldījumu Eiropas Savienības un NATO austrumu flanga drošības stiprināšanā," sacīja Spānijas monarhs.
Latvija ir pateicīga Spānijai par ieguldījumu mūsu drošības stiprināšanā
Savukārt Rinkēvičs sacīja, ka Latvijas un Spānijas divpusējās attiecības ir lieliskas, kā arī pateicās Spānijai par tās ļoti nopietno ieguldījumu Baltijas un jo īpaši Latvijas drošības stiprināšanā.
"Spānijas kontingents NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sastāvā ir otrs lielākais Latvijā. Esmu apmeklējis Lielvārdes un Ādažu militārās bāzes un ticies ar spāņu karavīriem, kuri ir ļoti motivēti.
Mēs esam ļoti pateicīgi par patieso solidaritāti, ko Spānija mums izrāda. Un vēl viena lieta, kas man ir jāpiemin, ir Spānijas regulārā dalība gaisa patrulēšanas misijās," teica Rinkēvičs.
"Esam pateicīgi Spānijai arī par mūsu debesu un gaisa telpas aizsargāšanu. Mūs vieno pārliecība par nepieciešamību turpināt sniegt atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai pār agresoru. Mūs vieno rūpes par situāciju Tuvajos Austrumos un plašāku reģionālās eskalācijas risku," norādīja Rinkēvičs.
"Mēs zinām, kur ir Latvija un kur – Spānija. Bet mums ir kopīga robeža. Eiropas Savienības robeža. Mums – austrumu robeža. Jums – dienvidu jūras robeža. Un izaicinājumi patiesībā ir ļoti līdzīgi. Līdz ar to mēs izprotam viens otru un varam mācīties viens no otra."
Felipe VI un Rinkēvičs pēcpusdienā apmeklēja Ādažu militāro bāzi, kur izvietoti vairāk nekā 600 spāņu karavīru. Vēl aptuveni 100 spāņu karavīri ir dislocēti gaisa spēku bāzē Lielvārdē, kur viņi kopš 2022. gada apkalpo pretgaisa aizsardzības sistēmas "NASAMS" bateriju.
Saskaņā ar Spānijas konstitūciju Felipe VI ir arī savas valsts bruņoto spēku virspavēlnieks. Spānijā tā nav tikai formalitāte – karalim ir militārā izglītība, aiz muguras gadiem ilgs dienests gaisa spēkos un flotē, pulkvežleitnanta pakāpe un militārā helikoptera pilota licence.
"Mums kā spāņu kontingenta karavīriem šis ir īpašs brīdis. Viņš ir mūsu valsts karalis un pārstāv mūs visus. Tādēļ esam ļoti laimīgi par šo brīdi," Latvijas Televīzijai stāsta Spānijas kontingenta karavīrs Ignasio Mulero Gonsaless.
Felipe VI valda Spānijā jau desmit gadu
Pirms došanās uz Ādažiem Spānijas karalis nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, Saeimā tikās ar parlamenta priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (Zaļo un Zemnieku savienība), bet Ministru kabinetā Felipe VI tikās ar premjerministri Siliņu.
Rīgas pilī notika arī Valsts prezidenta rīkotās oficiālās pusdienas par godu karaļa oficiālajai vizītei Latvijā.
Spānijas karalis Felipe VI ir 56 gadus vecs. 19. jūnijā apritēja desmit gadi kopš viņa stāšanās tronī. Felipe VI tronī nomainīja savu tēvu karali Huanu Karlosu I, kurš bija spiests atkāpties saistībā ar virkni skandālu, kas ļoti kaitēja viņa tēlam.
Felipe VI ir precējies ar karalieni Letīciju, nesen viņi svinēja laulību 20 gadu jubileju. Karaļpārim ir divas meitas – troņmantniece Leonora (18) un princese Sofija (17).
