Kāda diena mierīgāka, bet jau nākamajā bez mitas dun artilērija. Ukrainas armijas 43. artilērijas brigāde aizstāv Časivjaru, kas ierauta intensīvās cīņās tās stratēģiskās pozīcijas dēļ. Turpat netālu ir Bahmuta, ko okupanti ieņēma pērn.
"Mums ir svarīgs katrs mūsu zemes milimetrs, katrs centimetrs. Jo tālāk mēs viņus ielaižam, jo sliktāk mums. Mums ir jāturas pie katra centimetra," uzsver ukraiņu karavīrs Ruslans.
43. artilērijas brigāde izmanto padomju laika pašpiedziņas artilērijas sistēmas. Beidzot arī šajā frontes daļā sāk saņemt jaunākās ASV militārās palīdzības kravas.
"Motivācija? Izraidīt no mūsu valsts okupantus. Es nevēlos, lai mūsu bērni dzīvotu šajā karā. Es gribu, tāpat kā visi cilvēki, dzīvot mierīgi, iet uz savu mīļo darbu. Tā ir motivācija pēc iespējas ātrāk izbeigt šo karu."
Kaujas šeit kļuvušas ārkārtīgi sarežģītas. Tā pirms pāris dienām pauda Ukrainas 24. mehanizētās brigādes karavīri, kuri turp pārdislocēti. Nemitīgie okupantu uzbrukumi apgrūtina Ukrainas aizstāvju vienību rotāciju un apgādi. Un nekad nevar zināt, ko nesīs rītausma.
"Šeit katra diena ir citāda. Kādu dienu ir mierīgāk. Varbūt tas ir klusums pirms vētras. Ienaidnieks gatavojas, krāj spēkus. Nākamajā dienā viņi dodas uzbrukumā. Darba nepaliek mazāk. Strādājam, varētu teikt, bez atpūtas.
Tāpēc nav divu vienādu dienu. Vienmēr jābūt gatavam strādāt dienu un nakti," atzīst vada komandieris Oleksandrs.
Časivjaras zaudēšana padarītu Ukrainas pilsētas Donbasā krietni neaizsargātākas pret Krievijas uzbrukumiem. ASV bāzētā Kara studiju institūta analītiķi iepriekš norādījuši, ka pilsētas sagrābšana Krievijai būtu operatīvi nozīmīga. Maskavas spēki tā iegūtu izdevīgākas pozīcijas, no kurām sākt ofensīvu pret Kostjantinivku un Družkivku.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
