Aizvadītajā nedēļā Urzula fon der Leiena izklāstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem savu programmu nākamajiem pieciem gadiem. Liels uzsvars tajā tika likts uz ekonomiskās attīstības un klimata aizsardzības mērķu salāgošanu.
"Jaunā mandāta pirmo 100 dienu laikā es sagatavošu jaunu tīrās industrijas kursu. Tas novirzīs investīcijas infrastruktūrā un ražošanā, it sevišķi nozarēs ar augstu enerģijas patēriņu. Tas palīdzēs radīt vadošos tirgus visās jomās – no "zaļā" tērauda līdz "zaļām" tehnoloģijām," viņa teica.
Vēlāk preses konferencē fon der Leiena deva ieskatu turpmākajā procesā. Vispirms viņa lūgs visu bloka valstu valdībām komisāra amatam izvirzīt divus pretendentus – vīrieti un sievieti.
Vienīgais izņēmums ir, ja atkārtoti tiek nominēts jau esošais komisārs.
Latvijas valdība, kā zināms, jau ir pieteikusi pašreizējā priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska kandidatūru un līdz ar to otra pretendente no Rīgas nebūs nepieciešama.
Dombrovskis neslēpj, ka viņa spēcīgākā joma ir ekonomika un finanses, līdz ar to viņš vēlētos turpināt darbu šajā atbildības laukā. Tomēr rūpēties par ekonomiku nākamajos piecos gados vēlas daudzi.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda neesot apmierināts ar valdības vēlmi virzīt komisāra amatam pašreizējo ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi. Nausēda pieļaujot, ka arī premjere Ingrīda Šimonīte varētu būt laba kandidatūra, jo viņai ir lielākas zināšanas ekonomikā.
Tomēr premjeres un ārlietu ministra konservatīvās partijas biedrs, Lietuvas Seima deputāts Pauļus Saudargs cer uz Landsberģa nominēšanu.
"Protams, ka mūsu plāns A ir uzturēt Gabrieļa Landsberģa kandidatūru. Godīgi sakot, es nezinu nevienu citu opciju, jo viņa kandidatūra ir tikusi publiski apspriesta jau no paša sākuma. Viņš piekrīt savai iespējamai izvirzīšanai un to nenoliedz. Es ceru, ka valdība sāks likt visus elementus kopā un cerams, ka priekšlikums būs veiksmīgs," teica Saudargs.
Par Eiropas ekonomiku vēlētos rūpēties arī Itālijas politiķi. Tas nepārsteidz, ņemot vērā šīs valsts pašreizējo sarežģīto finanšu situāciju un nepieciešamību tuvākajos gados līdzsvarot ieņēmumus un izdevumus.
Tomēr Romas izredzes uz ietekmīgu amatu samazina tas, ka Itālijas premjere Džordžija Meloni un viņas partijas deputāti Eiropas Parlamentā nav atbalstījuši fon der Leienas apstiprināšanu uz otro termiņu. Ir zināms, ka Itāliju interesē arī lauksaimniecība.
Uz ietekmīgu posteni cer arī Polijas valdība. Pilsoniskās platformas senators Gžegožs Ščetina izteicās, ka Varšavai varētu interesēt gan ekonomika, gan aizsardzība:
"Es domāju, ka tas ir iespējams. Tas ir politisks jautājums. Aizsardzība ļaus izveidot jaunu koalīciju, kas būtu pietiekami stabila, lai garantētu Polijas dalību šajā nozīmīgajā procesā. Es domāju, ka mēs dzirdēsim labas ziņas no Briseles. Mums pašlaik ir spēcīgas pozīcijas."
Starp kandidātiem tiek minēts pašreizējais Polijas vēstnieks Eiropas Savienībā Pjotrs Serafins.
Gan Polijas premjers Donalds Tusks, gan Grieķijas valdības vadītājs Kirjaks Micotakis ir spēlējuši būtisku lomu, lai palīdzētu fon der Leienai palikt amatā vēl uz 5 gadiem un tagad kā atlīdzību vēlas saņemt savai valstij ietekmīgu posteni.
Nīderlandes valdība ir atkārtoti izvirzījusi pašreizējo klimata komisāru Vopki Hukstru. Arī Hāga redzētu viņu ar kādu ekonomikas vai finanšu portfeli. Visbeidzot Parīze ir atkal nominējusi Tjerī Bretonu, kuru joprojām interesē industrijas un kosmosa jautājumi. Līdz ar to var secināt, ka aizkulišu mēģinājumi augustā rast politisku līdzsvaru starp dažādām valstīm un grupām nebūt nebūs vienkārši.
